«Mediķi jūtas pievilti, un es viņus cilvēcīgi saprotu, jo vienmēr vēlamies noticēt labām pārmaiņām, īpaši solījumiem par algas pielikumu. Tomēr, apzinoties reālo situāciju, solījums par papildu 120 miljonu piešķiršanu tikai veselības aprūpes darbinieku algām šķita pārlieku optimistisks, lai to praktiski varētu realizēt, tādēļ uz šo Saeimas balsojumu jau sākotnēji raudzījos ļoti piesardzīgi,» uzsver SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs.
Slimnīcas vadītājs norāda, ka daudzi jautājumi veselības aprūpē atrisinātos, ja striktāk tiktu nodalīti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi no privātās medicīnas. «Mēs redzam, ka privātās medicīnas aprūpes iestādes šobrīd nosmeļ krējumu – tās nesniedz neatliekamo palīdzību, neuztur intensīvās terapijas nodaļas, kas ir dārgākā sadaļa veselības aprūpē. Privātajai medicīnai, protams, ir sava loma, bet tai būtu jāiztiek bez valsts līdzfinansējuma, lai budžeta līdzekļus primāri novirzītu valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēm. Tas būtu solis uz to, lai veselības aprūpes pakalpojumus padarītu pieejamākus tai sabiedrības daļai, kura nevar samaksāt,» tā A.Ķipurs.
– No solītajiem 120 miljoniem valsts budžetā 2020. gadam mediķu atalgojumam papildus piešķirti 60 miljoni, kas ļaušot mediķu atalgojumu paaugstināt par 10 procentiem. Vai arī Jelgavas slimnīcas darbinieki var gaidīt šādu algas pielikumu?
– Šajā brīdī būtu ļoti bezatbildīgi kaut ko solīt. Pietiek jau ar to, ka šādi solījumi izskan Saeimā un no atbildīgās ministrijas. Cilvēki patiešām ticēja šiem solījumiem, tādēļ šobrīd ir piedzīvota liela vilšanās. Būtiski ir uzsvērt, ka katrs šāds solījums rada neizpratni veselības aprūpes iestādēs, jo tiek jaukti tādi jēdzieni kā darba samaksa un algas likme. Darba samaksa sastāv no algas likmes un piemaksām par nakts darbu, par stāžu, par virsstundām un par darbu svētku dienās, kas ir tā sauktās reglamentētās piemaksas. Šobrīd valstī noteiktā minimālā ārstu algas likme ir 1350 eiro pirms nodokļu nomaksas, ar 2020. gada valsts budžetā piešķirto 10 procentu pielikumu tā veidos 1485 eiro, taču Jelgavas slimnīcas ārsti jau šobrīd saņem 1524 eiro par likmi, kas nozīmē to, ka saistībā ar piešķirtajiem papildu līdzekļiem mums būs jādomā, kā paaugstināt ārstniecības personāla atalgojumu par budžeta likumā minētajiem 10 procentiem. Šāda situācija gaidāma daudzās veselības aprūpes iestādēs. Vēl jo vairāk – papildu finansējums paredzēts tikai ārstniecības personālam, ārstiem, māsām un māsu palīgiem, bet tehniskajam personālam, tostarp sanitāriem, administrācijā strādājošajiem, kuri veido vienu trešdaļu no aptuveni 480 slimnīcas darbiniekiem, atalgojuma palielinājums nav paredzēts. Lai slimnīcā nodrošinātu pilnvērtīgu darbu un kolektīvs strādātu saliedēti, algas būtu jāpaaugstina visiem, jo, piemēram, sanitāri faktiski veic tos pašus pienākumus, ko māsu palīgi.
– Veselības ministrija kārtējo reizi piedāvā pārskatīt slimnīcu sniegto pakalpojumu klāstu. Iespējams, ka arī Jelgavas pilsētas slimnīcā atsevišķi pakalpojumi vairs netiks piedāvāti. Kā tas varētu ietekmēt slimnīcas darbu?
– Veselības ministrijas speciālisti šobrīd dažādās slimnīcās veic pārbaudes, kādus pakalpojumus slimnīcas spēj nodrošināt ikdienas režīmā. Tiek pārbaudīts, vai ir pietiekams personāla nodrošinājums visiem līgumā minētajiem pakalpojumiem. Visdrīzāk šādas pārbaudes tiek veiktas ar mērķi samazināt reģionālo slimnīcu sniegto pakalpojumu klāstu un līdz ar to arī atvēlētā finansējuma apjomu. Mēs jau varētu atteikties no kādiem pakalpojumiem tajās jomās, kurās ir sarežģīti nodrošināt augsti kvalificētu palīdzību diennakts režīmā, bet slimnieku skaitu un pieplūdumu tas nemazinās. Šobrīd slimnīca strādā ar teju 85 procentu noslogojumu – ik gadu stacionārā vien apkalpojam ap 13 000 pacientu. Uz Jelgavu slimniekus ved no Saldus, Kandavas, Tukuma, Dobeles, Bauskas, Olaines un daudzām citām vietām. Katru gadu veicam aptuveni 3000 operāciju, no kurām tikai piecus procentus veido plānveida operācijas. Slimnīcā gada laikā pieņemam ap 1000 dzemdību. Katru nedēļas nogali, kad nestrādā poliklīnikas un nav pieejami ģimenes ārstu pakalpojumi, slimnīcas Uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības vēršas 80 līdz 90 cilvēku. Darba apjoms ir milzīgs, tādēļ šādos apstākļos pat runas par finansējuma samazinājumu šķiet biedējošas.
– Šobrīd visas slimnīcas valstī ir iedalītas piecos līmeņos. Viens no pakalpojumiem, kas ieviests Jelgavas slimnīcā kā ceturtā līmeņa slimnīcā, ir tā dēvētā insulta vienība. Kā vērtējat šo Veselības ministrijas izvirzīto prasību?
– Objektīvi tā sauktā insulta vienība daudzprofilu slimnīcā ir nepieciešama, jo insulta gadījumā izšķiroša var būt katra minūte. Neiroloģijas nodaļa Jelgavas slimnīcā ir viena no noslogotākajām, un tur esošās 30 gultasvietas teju vienmēr ir aizpildītas. Darba dienās un darba laikā mums nav sarežģījumu nodrošināt insulta vienības darbu, bet brīvdienās un ārpus darba laika tas nav vienkārši paveicams, tādēļ dežūrām piesaistām arī ārstus rezidentus. Situācija ar ārstniecības personāla nodrošinājumu kļuva sarežģītāka šogad, kad tika veikti grozījumi likumā, aizliedzot mediķiem strādāt normālo pagarināto darba laiku. Tas nozīmē, ka par virsstundām līdzšinējā koeficienta 1,2 vietā ir jāmaksā dubultā likme, bet finansējums šādiem papildu izdevumiem mums nav iedalīts.
– Dežūru nodrošinājums diennakts režīmā ir viens no lielākajiem slimnīcu izaicinājumiem. Kādu atbalstu jūs sagaidāt šajā ziņā?
– Mediķi izdeg ne tik daudz pašu dežūru dēļ, bet gan milzīgas noslodzes rezultātā. Teju katru brīvdienu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā vēršas 40 līdz 50 pacientu, kuri jāapkalpo vienam dežūrārstam. Liela daļa no šiem pacientiem varētu vērsties pēc palīdzības ambulatori, slimnīca pat ir gatava maksāt ārstiem, kuri mūsu telpās varētu sniegt ambulatoro palīdzību brīvdienās un svētku dienās, taču nav neviena, kas vēlētos šo darbu darīt. Esam vērsušies arī pie ģimenes ārstiem, kuri solidāri reizi trīs mēnešos varētu to īstenot, bet no ģimenes ārstiem esam saņēmuši atteikumu. Darbs slimnīcā bieži vien ir saistīts ar daudz smagākiem gadījumiem nekā ikdienas ambulatorā aprūpē, tādēļ ārpus slimnīcas strādājošie ārsti nevēlas uzņemties šādu atbildību. Iespējams, arī šeit būtu jāiesaistās Veselības ministrijai, paredzot papildu finansējumu ambulatorās aprūpes iestādēm dežūru nodrošināšanai brīvdienās un svētku dienās.
– Esat uzsvēris, ka medicīnā daudz kas sakārtotos, ja privātajām medicīnas sabiedrībām vairs nepiešķirtu valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas un uz to rēķina paaugstinātu tarifus valsts un pašvaldības veselības aprūpes iestādēs un uzņēmumos. Vai šāds lēmums būtu pietiekams stimuls speciālistiem uz pilnu slodzi strādāt valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēs?
– Daļa speciālistu noteikti piekristu šādam risinājumam, jo neviens nav ieinteresēts skraidīt apkārt pa dažādām darbavietām. Šobrīd sabiedrībā valda liela nevienlīdzība. Ir izveidojies iedzīvotāju slānis, kuri var samaksāt par veselības aprūpes pakalpojumiem, daļai iedzīvotāju ir veselības apdrošināšanas polises. Šie cilvēki bieži vien labprāt izvēlas privātās ārstniecības iestādes. Turpretim slimnīcām un pašvaldību poliklīnikām jāstrādā ar visiem pacientiem. Daudzi no mūsu pacientiem gadiem nav bijuši pie ārsta, slimības ir ielaistas. Zināmā mērā tā ir valsts atbildība, jo cilvēkiem netiek nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Viens no risinājumiem, kā uzlabot veselības aprūpes pieejamību, būtu līdzekļu pārdale par labu valsts un pašvaldības dibinātajām veselības aprūpes iestādēm, kur varētu saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Lielai daļai iedzīvotāju šobrīd ir grūtības segt līdzmaksājumus par ārstēšanos slimnīcā. Jelgavas slimnīcai vien pacienti ir parādā vairāk nekā 300 000 eiro, un mēs esam spiesti nodarboties ar slimnīcai neraksturīgu funkciju, vēršoties pie parādu piedzinēju sabiedrībām, lai iegūtu šos līdzekļus.
– Jūnijā pēc rekonstrukcijas atklājāt jauno Uzņemšanas nodaļu un slimnīcas C korpusu. Vai varam teikt, ka šobrīd slimnīcas infrastruktūra ir atbilstoša mūsdienu prasībām?
– Īpašs gandarījums ir par jauno Uzņemšanas nodaļu, kur tiek nodalītas pacientu plūsmas. Tiem, kas paši ieradušies uz slimnīcu, nav jāsaskaras ar smagajiem pacientiem, kurus atved ar ātrās palīdzības transportu. Šobrīd varam teikt, ka mūsu rīcībā esošā slimnīcas infrastruktūra ir sakārtota atbilstoši standartiem. Vēl tikai jāveic rekonstrukcija slimnīcas ēdināšanas blokam. Jau esam uzsākuši projektēšanu, bet pavasarī plānots sākt arī būvniecību. 2020. gada nogalē darbiem jābūt paveiktiem. Lielu daļu no slimnīcas saimnieciskajām funkcijām veicam paši, kas ļauj ieekonomēt līdzekļus un strādāt bez zaudējumiem, tādēļ ēdināšanas pakalpojumus slimniekiem arī turpmāk plānojam nodrošināt pašu spēkiem.
– Lai pacients varētu saņemt atbilstošu palīdzību iespējami īsākā laikā, svarīga ir sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD). Kā notiek informācijas apmaiņa starp NMPD un slimnīcu?
– Mēs regulāri veicam informācijas apmaiņu ar NMPD, operatīvi sniedzam informāciju gadījumos, ja slimnīcā kāds pakalpojums nav pieejams. Piemēram, aizvadītajā nedēļā saskārāmies ar situāciju, ka visi pieci slimnīcas rīcībā esošie mākslīgās elpināšanas ventilatori bija aizņemti, tādēļ informējām NMPD, lai šādus pacientus pie mums neved. Līdztekus iegādājāmies vēl vienu mākslīgās elpināšanas ventilatoru, lai varētu reaģēt ārkārtas situācijā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
26.1 °C,
5.1 m/s,
48.4 % 
26.1 °C,
5.1 m/s,
48.4 %