Rosinot noteikt vienādus kritērijus republikas nozīmes pilsētas statusa piešķiršanai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija (JRTA) nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Saeimas deputātiem. Vēstulē arī lūgts izvērtēt, vai, piešķirot republikas nozīmes pilsētas statusu Rēzeknei un nesaglabājot to Jelgavai, ievēroti vienlīdzības principi.
«Piekrītu, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, taču tai jābūt pārdomātai, ekonomiski pamatotai un godīgai, piemērojot visiem vienādus kritērijus. Jau, īstenojot iepriekšējo reformu, tika atļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, tādējādi pussimts pašvaldību nepildīja likumā noteiktos kritērijus, un tas atstāja iespaidu arī uz konkrēto teritoriju attīstību, īpaši – uzņēmējdarbības jomā,» nostāju skaidro JRTA valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.
Vēstulē Saeimai JRTA rosina deputātiem pirms balsojuma par likumprojektu «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums» vēlreiz pārdomāt, vai atsevišķi tā aspekti kalpo Latvijas ekonomikas attīstībai un dzīves līmeņa uzlabošanai, kā arī ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.
Saskaņā ar minētā likumprojekta pielikuma 15. punktu ir paredzēts, ka tiks apvienota Jelgavas pilsēta un Jelgavas un Ozolnieku novadi, turklāt Jelgavas pilsētai netiek ne tikai saglabātas tiesības būt par patstāvīgu administratīvo teritoriju, bet arī atņemtas republikas nozīmes pilsētas statuss. Šāda likuma formulējums, pēc uzņēmēju domām, ir nepamatots un nepārdomāts, it sevišķi situācijā, kad republikas nozīmes pilsētas statuss ir saglabāts Rēzeknei, kas pēc sociāliem un ekonomiskajiem indeksiem ir ne tikai mazāka pilsēta gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, bet arī ir krietni ekonomiskāk mazāk attīstītāka. To pamato arī objektīvi rādītāji, piemēram, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 1. jūlijā Jelgavā bija reģistrēti 60 764 iedzīvotāji, bet Rēzeknē – tikai 30 242; pēc piesaistītajām ārvalstu tiešajām investīcijām, kas ir objektīvs rādītājs uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai konkrētajā vietā, Jelgava 2019. gadā starp Latvijas pilsētām un novadiem ierindojusies 7. vietā ar vairāk nekā 79 miljoniem eiro, savukārt Rēzekne atrodas tikai 30. vietā ar desmit reizes mazāku piesaistīto tiešo investīciju apjomu, savukārt teritorijas attīstības indekss Jelgavai 2018. gadā ļāva ierindoties 4. vietā, savukārt Rēzekne atradās pēdējā vietā starp republikas nozīmes pilsētām.
Vēstulē JRTA aicina Saeimu izvērtēt, vai republikas nozīmes pilsētas statusa atņemšana Jelgavai ir ekonomiski pamatots un izsvērts lēmums; definēt likumprojektā republikas nozīmes pilsētas statusa noteikšanas kritērijus, kas ļautu pilsētām uz to pretendēt ar vienādiem, visiem skaidri izprotamiem nosacījumiem un grozīt likumprojektu «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums», nosakot Jelgavai republikas nozīmes pilsētas statusu, paredzot Jelgavai tādus pašu nosacījumus kā Rēzeknes, Liepājas un Daugavpils gadījumā, proti, šīs administratīvās teritorijas kā republikas nozīmes pilsētas vienlaikus ir arī attīstības centrs pieguļošajiem novadiem, ar kuriem būs jāveido cieša sadarbība svarīgāko funkciju īstenošanai.
JRTA norāda, ka, veicot JRTA biedru aptauju, absolūtais vairākums no tiem atbalstīja republikas nozīmes pilsētas statusa saglabāšanu Jelgavai.
JRTA ir neatkarīga un uzņēmēju intereses aizstāvoša sabiedriskā organizācija, kura apvieno apmēram 100 uzņēmumus no Jelgavas un tās tuvākās apkārtnes.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
25.3 °C,
4.3 m/s,
48.3 % 
25.3 °C,
4.3 m/s,
48.3 %