Ekonomika

Šodien svinīgā pasākumā «Jelgavas tipogrāfijas» jaunās ražošanas ēkas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Līdz ar jaunas ražošanas ēkas uzbūvēšanu uzņēmums plāno kāpināt ražošanas apjomus, tagadējo piecu miljonu vietā gadā saražojot jau 10 miljonus grāmatu.

Līdzās jau esošajai ražotnei top apmēram
tikpat liela ēka, kurā atradīsies administratīvais bloks un
iespiešanas cehs, bet, reorganizējot ražošanas procesu uzņēmumā,
esošajās telpās tiks izveidots pēcapstrādes cehs. «Doma par
nepieciešamību paplašināties mums radās jau pirms diviem trim
gadiem, jo, pirmkārt, esošajās telpās kļuvis par šauru, un,
otrkārt, ir jādomā, kā gribam strādāt 21. gadsimtā. Un mēs to
vēlamies darīt daudz jaudīgāk, dubultojot saražotās produkcijas
apjomu gadā, un ar jaunām iekārtām un tehnoloģijām,» liekot kapsulā
vēstījumu un citas šo laiku raksturojošas lietas, piemēram,
monētas, pildspalvu, naudu, skrūves un bukletu par uzņēmumu,
norādīja «Jelgavas tipogrāfijas» valdes priekšsēdētājs Māris
Matrevics. Šobrīd pieprasījums pēc tipogrāfijā saražotās
produkcijas ir lielāks nekā esošo ražošanas ēku kapacitāte – 2018.
gadā Jelgavas tipogrāfija saražoja piecus miljonus grāmatu.
«Grāmatu izdošanai ir sezonāls raksturs. Gada pirmā puse parasti ir
mierīgāka, bet otrajā pusē pieprasījums aug – tas ir saistīts ar
mācību grāmatu izdošanu, starptautisko grāmatu izstāžu norises
kalendāru un arī Ziemassvētkiem. Bet mēs šobrīd fiziski nevaram
saražot tik daudz, cik būtu pieprasījums,» stāsta tipogrāfijas
valdes loceklis Juris Sīlis.   

Jaunā ražošanas ēka būs 5200 kvadrātmetrus
liela un tiks savienota ar jau esošo tipogrāfijas administrācijas
un ražošanas ēku, kas ir 5000 kvadrātmetrus liela. Ēku būvē SIA
«Bildberg» no Ozolnieku novada, un būvdarbus plānots pabeigt nākamā
gada rudenī. «Šis ir aptuveni trīs gadu investīciju plāns, kas
paredz ne vien jaunas ražošanas ēkas uzbūvēšanu, bet arī jaunu
iekārtu un tehnoloģiju ieviešanu. Netiek domāts par kādu ekskluzīvu
iekārtu iegādi, bet vairāk par ražošanas procesa modernizāciju –
jaunākās paaudzes iespiedmašīnu iegādi un digitālajām
tehnoloģijām,» skaidro J.Sīlis, atklājot, ka ražošanas attīstīšanā
ieguldītās investīcijas trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus
miljonus eiro. Tāpat uzņēmums līdz ar ražošanas apjoma dubultošanu
plāno izveidot jaunas darba vietas – pērn uzņēmumā bija 143
darbinieki, bet trīs gadu laikā strādājošo skaits varētu pieaugt
par 40–50 cilvēkiem.

Lielāko daļu produkcijas tipogrāfija
eksportē, un galvenais eksporta tirgus tai ir Eiropas Savienība.
Jelgavā iespiestās grāmatas tiek eksportētas uz tādām valstīm kā
Vācija, Francija, Islande, Somija, Norvēģija, Zviedrija un citām.
«Patiesībā līdz šim mums ir pietrūcis drosmes meklēt sadarbības
partnerus tālāk par Eiropas Savienības robežām, lai gan, piemēram,
ASV varētu būt ļoti interesants tirgus un pie mums pat ir
viesojušies divi amerikāņi, kuri Jelgavā iespieda testa eksemplāru.
Pēc manām aplēsēm, mums aizvest savu produkciju ar autotransportu
līdz Spānijai vai Portugālei izmaksu ziņā ir apmēram tikpat cik
aizvest to līdz ostai un nosūtīt uz ASV, » norāda J.Sīlis. Viņš arī
atklāj, ka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru
ticies ar Apvienoto Arābu Emirātu pārstāvjiem, tomēr, lai arī cik
ieinteresēti viņi nebūtu un cik pozitīvi neizteiktos par uzņēmuma
prezentāciju, šajā valstī nav spēcīgu grāmatu lasīšanas tradīciju,
un tā nevarētu kļūt par nozīmīgu eksporta tirgu. «Tas, ko mēs varam
piedāvāt eksporta tirgū, ir kvalitāte un 53 dažādi sējumu veidi, kā
arī specifiski un interesanti sējumu risinājumi,» piebilst
J.Sīlis.

Jāpiebilst, ka tipogrāfija pirmo ēku
Langervaldes ielā uzbūvēja 2005. gadā – tur tika ierīkots
pēcapstrādes cehs, kamēr loksnes tika drukātas uzņēmuma telpās
Raiņa ielā. Dažu gadu laikā uzņēmums uz Langervaldes ielu pārcēlās
pavisam, uzbūvējot arī drukas cehu, administratīvo bloku un
noliktavu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»