-0.2 °C, 2.8 m/s, 94.8 %

Izstādes

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzstādesKultūras namā – fotomākslinieka Pētera Korsaka veltījums laikabiedriem
Kultūras namā – fotomākslinieka Pētera Korsaka veltījums laikabiedriem
14/12/2019

No šodienas līdz 2. janvārim Jelgavas kultūras namā apskatāma fotomākslinieka un vēsturnieka Pētera Korsaka jubilejas fotoizstāde «Personības manā dzīves ceļā», kas ir veltījums vēsturnieka laikabiedriem un spilgtu vēstures notikumu atainojums. Tā bez maksas aplūkojama kultūras nama 2. stāva foajē.

«Izstāde stāsta par cilvēkiem, ar kuriem man
bijusi kāda saskare – satiekoties, sadarbojoties vai kļūstot par
draugiem. Taču reizē šī izstāde ir arī Latvijas notikumu
atainojums. Piemēram, kā pirmo reizi pēc pusgadsimta Latvijā
atgriežas dzejnieks Andrejs Eglītis, ko es fotografēju pie
lidmašīnas trapa. Vai kā 1992. gadā dzejniece Elza Ķezbere pirmo un
vienīgo reizi atbrauca, lai satiktos ar savu vīru Osvaldu Ķezberi,
kurš bija izdzīvojis un atgriezies no padomju lēģera,» par izstādes
saturu stāsta P.Korsaks. Viņš fotomirklī fiksējis abu
atkalredzēšanos pēc 50 gadiem, kad dzejniece no Ņujorkas ieradās
Latvijā. Tādu stāstu ir daudz, un izstāde ir kā fotomākslinieka
paliekošs vēstījums.

Izstādē redzamās fotogrāfijas kalpo kā
dokumentāli stāsti par cilvēkiem, kas ar savu radošo darbu ir labi
pazīstami gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Viņu vidū Andrejs
Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Broņislava Martuževa,
Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Lidija Lasmane-Doroņina,
Janīna Kursīte un vēl daudzi citi Latvijā pazīstami cilvēki.

P.Korsaks ir viens no Latvijas Fotogrāfijas
vēstures muzeja veidotājiem. Ar savu darbību fotomākslā un
fotogrāfijas vēstures pētniecībā viņš atstājis izcilas un
paliekošas Latvijas kultūrvēstures liecības. Viņš ir iniciators un
līdzautors līdz šim vienīgajai Latvijas fotomākslai veltītajai
grāmatai «Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas», kas izdota
1985. gadā. Rīgas kinostudijā pēc P.Korsaka ierosinājuma tapušas
divas dokumentālās filmas par fotogrāfijas vēsturi – «Putniņa
izlidošana» (1979) un «Spoguļa dziļums» (1980), kuru režisors ir
Aivars Freimanis. Arī par pašu fotomākslinieku un viņa dzimtu
uzņemta filma «Jel balsi paceliet, kas dzīvi palikuši».

«Tikko kā iznāca mana grāmata «Latviešu
fotogrāfi – kara liecinieki» par kara reportieriem Pirmā un Otrā
pasaules kara laikā. Grāmata par šādu tēmu Latvijā vēl nav bijusi,»
stāsta izstādes autors. P.Korsaks daudz pētījis dažādus ar
fotogrāfiju saistītus tematus, tostarp mazākās fotokameras «VEF
MINOX» vēsturi, un ticies ar tās izgudrotāju Valteru Capu, kura
portrets arī redzams izstādē.

P.Korsaks ir Kultūras fonda Spīdolas
stipendijas pirmais stipendiāts Latvijā, Valsts kultūrkapitāla
fonda mūža stipendiāts, Gaismas balvas ieguvējs un Triju Zvaigžņu
ordeņa virsnieks, taču kā viņa visdārgākais apbalvojums ir un
paliek tautas mīlestība, ko viņš ar savu pašaizliedzīgo mūža darbu
godam nopelnījis.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»