Pilsētā

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā eksponēts 19. gadsimta dīvāns, kas savulaik piederējis Ģ.Eliasam un nu restaurēts. Šī mēbele īpaša ar to, ka restaurācijas procesā zem vairākiem slāņiem atklāts oriģinālais auduma tapsējums labā stāvoklī, un tas atjaunots. Kā stāsta muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību Marija Kaupere, šī laika un stila mēbeļu oriģinālie auduma apšuvumi mūsdienās ir reti sastopami, īpaši šādā izmērā. Restaurētais dīvāns apskatāms Ģ.Eliasa pastāvīgajā ekspozīcijā muzeja mazajā zālē otrajā stāvā.

«Dīvānu restaurēšanai nodevām pagājušajā
gadā, un pēc kāda laika ar mums sazinājās restaurators Uģis Baļļa,
sakot, ka, noņemot tapsējumu vairākos slāņos, atklāts oriģinālais
dīvāna audums. Tas bija labi saglabājies pietiekami lielā izmērā,
tāpēc pieaicinājām tekstiliju restauratori Indru Saulesleju, un nu
redzams rezultāts,» par vēsturisko mēbeli stāsta M.Kaupere.
Restaurācijas gaitā atjaunoti atzveltnes dekoratīvie koka elementi,
no kuriem viens oriģinālā vairs nebija saglabājies, kā arī dīvāna
sēžamā daļa, kas gadu gaitā bija izsēdēta. Oriģinālais mēbeles
audums atrasts ceturtajā apšuvuma kārtā zem dažādos periodos pāri
pārvilktiem tapsējumiem.

Dīvāns savulaik piederējis māksliniekam
Ģ.Eliasam, kura vārdā nosaukts Jelgavas muzejs. Mākslinieks to,
visticamāk, iegādājies antikvariātā. Dīvāns radīts tā sauktajā
bīdermeijera stilā, kas aizsācies 19. gadsimta sākumā un bijis ļoti
populārs vācbaltu pilsoniskajās aprindās un vēlāk arī starp
latviešu turīgākajiem pilsētniekiem. Mēbelēs tika izcelts koksnes
dabīgais skaistums, un mēbeļu meistari Latvijā, galvenokārt
ietekmējoties no krievu paraugiem, lietoja gan sarkankoku, gan
bērzu. Arī restaurētā dīvāna rāmis veidots no Karēlijas bērza.
Tipiska bīdermeijera mēbeļu grupa sastāvēja no dīvāna un galda, ap
kuru simetriski salikti krēsli, un kompozīciju mēdza papildināt
postamenti abās dīvāna pusēs. Bīdermeijera stilā iekārtotas telpas
lielā daļā atjaunoto muižu un piļu Latvijā.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»