Pilsētā

Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas apkopotie statistikas dati liecina, ka pēdējos gados Jelgavā pakāpeniski sarūk to laulību skaits, kas reģistrētas kādā no baznīcām, taču pieaug kopējais reģistrēto laulību skaits. Salīdzinājumā ar 2015. gadu, šogad baznīcā noslēgto laulību skaits sarucis uz pusi. Šī gada 11 mēnešos mūsu pilsētas dievnamos reģistrētas 39 laulības, bet Jelgavā kopumā – 505, kas ir lielākais skaits pēdējā piecgadē.

Pēc Dzimtsarakstu nodaļas datiem, 2015. gadā
baznīcā reģistrētas 79 laulības, bet pavisam kopā Jelgavā – 434,
2016. gadā – baznīcā 78 laulības, bet pilsētā kopā – 459, 2017.
gadā pavisam kopā Jelgavā reģistrētas 466 laulības, tai skaitā 75
baznīcā, 2018. gadā Jelgavā reģistrēta 514 laulības, no tām 61
baznīcā, bet 2019. gadā no janvāra līdz novembrim mūsu pilsētā
reģistrētas 505 laulības, no kurām 39 noslēgtas baznīcā.

Arī Jelgavas Svētas Annas baznīcas mācītājs
Valdis Vircavs atzīst, ka šāda tendence jūtama – baznīcā laulāties
izvēlas mazāk, taču tas nekādi neietekmējot draudzes darbību.
«Iemesli, kāpēc vispār izvēlas precēties baznīcā, ir ļoti dažādi –
vienam tiešām tā ir ticība un viņš izprot «jā» vārda došanu Dieva
priekšā, citiem šķiet, ka baznīcā ir skaistāk, vairāk sveču.
Motivācija ir ļoti dažāda,» atzīst mācītājs, pieļaujot, ka viens no
iemesliem, kas jaunos pārus attur laulību slēgt baznīcā, ir tas, ka
jāizpilda baznīcas noteiktās prasības. Proti, jāiziet iesvētības
mācība un jābūt nokristītam, kas prasa cilvēkiem mobilizēties un
apmeklēt 15 nodarbības reizi nedēļā. «Šo var tikai tie, kuriem ir
spēcīga motivācija, kas savu laulību grib apstiprināt Dieva
priekšā. Taču, lai to varētu, ir jāsaprot, kas tas tāds Dievs ir,
jātiekas uz sarunu ar mācītāju, lai aprunātos par laulāto
pienākumiem, attiecībām un dzīvi,» atzīst V.Vircavs, piebilstot, ka
šobrīd baznīcā ir pieteikušies vairāki pāri, kuri nākamajā vasarā
laulības slēgs Annas baznīcā.

Komentējot statistiku, LLU Sociālo un
humanitāro zinātņu institūta filozofijas zinātņu doktors Juris
Vuguls atzīst, ka šie dati piedāvā vairākus pētījumu virzienus.
«Pieļauju, ja mēs salīdzinātu šos datus ar Latvijas iedzīvotāju
skaita dinamiku, iespējams, izrādītos, ka, piemēram, procentuāli
baznīcā noslēgto laulību skaits pat palielinās,» tā J.Vuguls,
turpinot: «Daļēji var piekrist tam, ka laulību noslēgšana baznīcā
no pāra prasa lielāku ieguldījumu nekā laulību noslēgšana
Dzimtsarakstu nodaļā, tomēr laulība ir liels notikums un, man
šķiet, ka liela daļa cilvēku, kas to izlemj, vēlas šo notikumu
padarīt vēl iespaidīgāku gan sev, gan citiem, tāpēc arī nebaidās no
baznīcā piedāvātās gatavošanās laulībai. Vienmēr ir bijuši vismaz
divi cilvēku tipi – vieni, kuri vēlas visu ļoti ātri un vienkārši,
citi – diženi un sarežģīti, lai lielāks šovs. Nedomāju, ka šajā
ziņā kaut kas mainīsies, tāpēc bailes no lielāka ieguldījuma
nevarētu būt galvenais iemesls.»

Zinātņu doktors norāda, ka 21. gadsimtā ir
palielinājusies sekularizācija – process, kura laikā reliģiskās
institūcijas, darbības un apziņa pakāpeniski zaudē savu nozīmību.
Tātad baznīca un reliģiskās tradīcijas vispār, kā arī laulības
baznīcā atsevišķi lēni zaudē nozīmību. «Tāpat cilvēki ir kļuvuši
mobilāki, laulājas savās dzimtajās baznīcās, kas nav Jelgavā, un
jelgavnieku laulības citās Latvijas baznīcās jau šajā statistikā
nav ieskaitītas. Pats personīgi zinu šādus piemērus,» stāsta
J.Vuguls, papildinot, ka galvenie iemesli, kāpēc sarūk laulību
skaits baznīcās, visdrīzāk, ir arī tie paši statistiskie: patlaban
un turpmākajos gados laulāties vajadzētu aptuveni pagājušā gadsimta
90. gados dzimušajiem. «Pagājušā gadsimta 90. gados iedzīvotāju
pieaugums ir izteikti ar mīnusa zīmi, tātad dzima mazāk, bet mira
vai aizbrauca vairāk cilvēku. Par to liecina Centrālās statistikas
pārvaldes dati. Iespējams, saliekot kopā visus šos statistiskos
apstākļus, situācija nemaz nav ar tik lejupejošu līkni un, rēķinot
procentuālā attiecībā vai attiecībā pret iedzīvotāju skaita
izmaiņām Latvijā vai Jelgavā, baznīcā noslēgto laulību skaita
attiecība ir gandrīz nemainīga vai pat nedaudz augšupejoša,» spriež
filozofijas zinātņu doktors.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva