Katrai pilsētai ir savs stāsts, kas, pa gabaliņam kopā likts, apliecina tās spēku. Savā ilgajā mūžā Jelgava ir piedzīvojusi patiesi daudz un savu pieredzi likusi izaugsmes pamatos. Lai ikviens varētu virtuāli novērtēt, kādas pārmaiņas mūsu pilsēta piedzīvojusi pēdējās desmitgadēs, piedāvājam fotosēriju “Jelgava vakar un šodien”.
Pie Jelgavas “šodien” visi jau pieraduši, bet Jelgavu “vakar” daudzi jau piemirsuši vai pat nemaz nav piedzīvojuši. Taču pēdējās desmitgadēs rekonstruētas daudzas ielas un ēkas, izbūvēti jauni objekti un iekārtotas unikālas atpūtas vietas, vietēja mēroga pasākumi ieguvuši starptautisku vērienu, un tas viss kopā un katrs atsevišķi veido to Jelgavu, kuru mēs mīlam un ar kuru lepojamies. Bet pilsētas galvenā vērtība ir tās cilvēki, un katram ir iespēja augt līdz ar pilsētu un sniegt savu ieguldījumu pilsētas labā, jo mēs esam Jelgava!
Būtiskas pārmaiņas 2024. gadā piedzīvojusi Pilssala – tur uzbūvēta Latvijā modernākā ūdenstūrisma un sporta bāze, pilnībā rekonstruēta Pilssalas iela un labiekārtota apkārtējā teritorija, kurā izveidotas dažādas sporta un atpūtas zonas. Nojaucot līdzšinējo airēšanas bāzi Lielupes krastā, izbūvēts Lielupes krasta nostiprinājums un gājēju celiņi, kā arī izveidots jauns slips laivu nolaišanai.
Sporta bāzes 1. stāvā izvietoti laivu elingi, paredzot iespēju tur novietot aptuveni 100 laivu sporta skolas vajadzībām. Tāpat ēkā ir konferenču zāle, trenažieru zāle, administrācijas telpas. Būve projektēta, respektējot Lielupes tuvumu, – 2. stāvā ir terase, no kuras var vērot dabas liegumu, upi un sacensības uz tās. Ēkas būvniecībā galvenokārt izmantots koks – kā dabīgs materiāls, kas organiski papildina Pilssalas infrastruktūru.
Ēkas būvniecība bija daļa no apjomīga projekta Pilssalas ielas apkārtējās teritorijas labiekārtošanai. Tā gaitā izbūvēts arī tilts pār kanālu un rekonstruēta Pilssalas iela no tilta pār Lielupi līdz Pilssalas ielai 5. Šī ir pirmā iela pilsētā, kur katrā brauktuves pusē ir izveidota atsevišķa velojosla, kas paredzēta tikai velobraucējiem. Tā apzīmēta ar ceļa apzīmējumu Nr.941. Tāpat velojoslu viegli var pamanīt pēc ieklātā sarkanā bruģakmens.
Projektā arī nostiprināta Lielupes krastmala 67 metru garumā, izbūvēti gājēju celiņi un izveidots jauns slips laivu nolaišanai.
Vēl teritorijā izbūvēts autostāvlaukums un labiekārtota tam piegulošā teritorija, tostarp izveidota tūristiem un savvaļas zirgiem nepieciešamā infrastruktūra dabas lieguma neitrālajā zonā. Teritorijā atrodas bērnu rotaļu laukums ar dažādām rotaļu iekārtām, tostarp batutiem un citiem fizisko aktivitāšu elementiem. Laukumā un līdzās tam ir vairāki šūpuļtīkli, kā arī atpūtas soliņi, no kuriem viens ir viedais soliņš – pie tā iespējams uzlādēt mobilo tālruni, kā arī pieejams Wi-Fi. Šajā zonā ir arī piknika galdi. Savukārt ap rotaļu laukumu ierīkots skrituļošanas un velosipēdu celiņš. Šīs zonas ir atbilstoši marķētas ar simboliem, un pa joslām jāpārvietojas atbilstoši norādītajam virzienam. Turpat līdzās izveidots vingrošanas laukums ar dažādiem trenažieriem. Pie katra no tiem var noskenēt kvadrātkodu, lai iegūtu plašāku informāciju par to, kādus vingrojumus un kādā tehnikā uz tiem ir iespējams veikt.
Pie jaunās ūdenstūrisma un sporta bāzes ēkas atrodas publiski pieejams basketbola laukums – to var izmantot ikviens interesents. Līdzās tam ierīkots ūdens brīvkrāns. Jāpiebilst, ka vēl viens ūdens brīvkrāns atrodas pie bērnu rotaļu laukuma.
Vērienīgie darbi īstenoti, realizējot divus projektus – Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “Pilssalas ielas degradētās teritorijas sakārtošana” un valsts investīciju projektu “Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas infrastruktūras attīstība”.
Mērķtiecīgi turpinot infrastruktūras sakārtošanu Lielupes industriālā parka teritorijā, tur izbūvētas divas jaunas ielas. Iela, kas savieno Rubeņu ceļu ar Prohorova ielu, ieguvusi nosaukumu Bruģa iela, bet piebraucamais ceļš no Rubeņu ceļa puses nosaukts par Gala ielu. Jāpiebilst, ka nosaukumus abām ielām aptaujā izvēlējās iedzīvotāji.
2020. gadā noslēdzās projekta pirmā kārta, kurā tika rekonstruēta Neretas, Prohorova un Garozas iela, otrajā kārtā 2021. gada rudenī ekspluatācijā tika nodots rekonstruētais Rubeņu ceļš no Neretas ielas līdz Garozas ielai. Turpinot attīstību, industriālās zonas teritorijā izbūvēta arī jauna iela un piebraucamais ceļš no Rubeņu ceļa puses. Abos ielu posmos ir arī gājēju un velosipēdistu celiņš, izbūvēts apgaismojums, ūdensvada tīkli, saimnieciskās kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas tīkli, kā arī pārbūvētas dzelzceļa pārbrauktuves parka teritorijā. Kopējais jaunizbūvēto ielu garums ir 510 metri.
Bruģa iela, kas savieno Rubeņu ceļu ar Prohorova ielu, ir 350 metrus gara bruģēta un apgaismota iela ar ietvi, gar kuru izvietosies biroji, noliktavas un citas ar uzņēmējdarbību saistītas ēkas. Savukārt piebraucamais ceļš no Rubeņu ceļa puses, kam dots nosaukums Gala iela, ir 160 metrus gara bruģēta iela ar izbūvētu apgaismojumu.
Jelgavas pašvaldība, īstenojot iedzīvotāju iniciatīvu “Būvējot vērtības!”, 2024. gadā izveidoja rotaļu laukumu Romas ielas rajonā – Spāru ielā pretī zemes īpašumiem Nr.44 un Nr.46.
Laukumā ar smilts segumu uzstādītas divas rotaļu iekārtas, kas paredzētas bērniem no 6 līdz 14 gadiem, divvietīgas šūpoles ar diviem bērnu sēdekļiem bērniem līdz 14 gadiem, kā arī viena vingrošanas iekārta, kas piemērota jauniešiem no 14 gadiem. Visām iekārtām ir veikta drošības pārbaude.
Lai popularizētu senlatviešu amatu prasmes un veicinātu sabiedrības iesaisti dažādos pasākumos atbilstoši latviskajām tradīcijām, Vecpilsētas ielā 2 radīta Dzīvesziņas un arodu sēta.
Šim namam piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, un tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Jelgavas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.
Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā”, 2021. un 2022. gadā veikta ēkas Vecpilsētas ielā 2 un objekta funkcionēšanai nepieciešamās saistītās infrastruktūras – ēkas Jāņa Asara ielā 1 – pārbūve, restaurācija un apkārtējās teritorijas labiekārtošana.
Būvniecības laikā pārmūrēta daļa no pamatiem un guļbūves ārsienām izbūvēta hidroizolācija. Savukārt mājas sienas saudzīgi izjauktas un, pamatojoties uz guļbaļķu izpēti, atjaunotas, protezējot satrupējušās sienu daļas. Baļķu starpas aizpildītas ar sūnām termoizolācijai, kā tas bijis senatnē. Ēkas atjaunošanas procesā maksimāli izmantoti visi kokmateriāli, kas tajā bija labi saglabājušies. Iekštelpu apdares slāņu izpētes laikā atklāta mākslinieciski vērtīga polihromā apdare – 18. un 19. gadsimtā gan brīvroku, gan trafareta tehnikā krāsoti raksti sienu augšdaļā. Dekoratīvās sienu joslas ēkas telpās atjaunotas. Tāpat ēkā atjaunots unikāls objekts – manteļskurstenis, kas ir vienīgais zināmais atjaunotais manteļskurstenis Jelgavā. Jāpiebilst, ka manteļskursteņi ir viena no vecākajām dūmvadu sistēmām un agrīnajos viduslaikos tādi tika ierīkoti pilīs un muižās, vēlāk – arī dzīvojamās mājās.
Ēka pēc restaurācijas saglabājusi agrāko laiku interjeru, sienu rotājumus, inženierkomunikāciju risinājumus, plīti un krāsnis.
Dzīvesziņas un arodu sētā izveidots pagalms ar nelielu skatuvi, iekārtotas audēju un keramikas darbnīcas, saimes istaba.
Tā pieejama individuālam apmeklējumam, bet, iepriekš piesakoties, tiek piedāvātas ekskursijas speciālista pavadībā. Ekskursijas laikā var izzināt ēkas vēsturi un iekārtojumu, atklāt audēju darba nianses, redzēt, kā top tautastērps, un pašiem izmēģināt aušanu. Sīkāka informācija pieejama www.visit.jelgava.lv.
Pilnībā pārbūvēta Aizsargu iela no tilta pār Vircavas upi līdz Aizsargu ielas rotācijas aplim, un, lai uzlabotu satiksmes drošību, krustojumā ar Kārniņu ceļu izbūvēts jauns rotācijas aplis.
Būvdarbu laikā ieklāts jauns asfalta segums trijās kārtās un izbūvētas betona teknes lietus ūdeņu novadīšanai no brauktuves. Veikta ceļa nomaļu apauguma noņemšana un jaunu nomaļu izbūve. Uzstādīts jauns ceļu satiksmes aprīkojums. Lai uzlabotu satiksmes dalībnieku drošību, ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā – slēgts Strautnieku ielas pieslēgums uz Aizsargu ielu, bet ir atstāta piekļūšanas iespēja no Bauskas ielas puses. Kā arī izbūvēts jauns rotācijas aplis Aizsargu ielas un Kārniņu ceļa krustojumā.
Aizsargu ielas un Kārniņu ceļa izbūvētajā rotācijas apļa zonā ierīkots apgaismojums, uzstādot 22 apgaismojuma balstus ar LED gaismekļiem un uzstādīti 2 prožektori, kas izgaismo Jelgavas valstpilsētas zīmi. Rotācijas apļa zonā uzstādītas 2 videokameras. Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk šķērsot Aizsargu ielas brauktuvi, Kārniņu ceļa posmā no Veselības ielas līdz dīķim, otrpus Aizsargu ielas brauktuvei, ir izbūvēta asfalta seguma gājēju ietve, kā arī gājēju pārejas zonā pie Aizsargu ielas brauktuves uzstādīti 2 gājēju pārejas apgaismojuma balsti ar LED gaismekļiem.
Paralēli šiem darbiem Kārniņu ceļa posmā no Staļģenes ielas līdz tiltam pār Vircavas upi atjaunots asfaltbetona segums un Lediņu ceļa posmā no Kārniņu ceļa līdz Jelgavas administratīvajai robežai ieklāta divkārtu virsma.
Īstenojot vienu no iedzīvotāju līdzdalības projektiem, Jelgavas pašvaldība izveidoja piknika vietu Driksas krastmalā – Uzvaras ielā iepretim Uzvaras ielai 69. Par pašvaldības finansējumu tur ierīkotas četras piknika vietas, kas bez maksas pieejamas ikvienam.
Atpūtas vietā uzstādītas trīs koka nojumes ar stacionāriem krēsliem un galdu. Pie katras novietota atkritumu urna un grils, kā arī Driksas krastā uzstādīts viens masīvkoka galds ar soliem. Līdz ar to kopumā šeit pieejamas četras piknika vietas.
Piknika vieta ir pieejama ikvienam, taču ogles un grilēšanas piederumi jānodrošina pašiem. Kaut arī atpūtas vietā izvietotas atkritumu urnas, atpūtnieki aicināti arī paši padomāt par atpūtas procesā radīto atkritumu utilizāciju un ievērot principu “Ko atnesi, to aiznes!”. Piknika vietā obligāti jāievēro ugunsdrošības noteikumi: gaļas cepšanai izmantot tikai tur pieejamos atvērtos grilus, nemest zemē gruzdošus vai degošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, kas var aizdegties. Atpūtnieki aicināti arī saudzēt dabu un piknikā izmantot daudzkārt izmantojamos traukus.
Pārbūvējot Uzvaras parku, 2021. gada jūnijā atvērta vēl viena sakārtota vieta, kur Jelgavas ģimenēm kopā radoši pavadīt laiku, – bērnu atpūtas un rotaļu pilsētiņa ar septiņiem aktīviem un izzinošiem laukumiem bērniem vecumā no viena līdz 12 gadiem.
Bērnu atpūtas un rotaļu pilsētiņa Uzvaras parkā tapusi, pašvaldībai sadarbojoties ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, kas Jelgavai laukuma izveidei dāvināja 500 000 eiro, savukārt pašvaldības finansējums ir vēl 94 000 eiro.
Parkā aktivitāšu laukumi izbūvēti zonās un piemēroti trīs dažādām vecuma grupām. Katram no tiem dots kāda Latvijas dzīvnieka vārds: “Eiropas ūdrs” un “Lielais susuris” paredzēts 1–3 gadus veciem bērniem, “Āpsis” un “Ziemeļu lūsis” – 2–6 gadus veciem bērniem, “Lidvāvere” – 6–12 gadus veciem bērniem. Kopumā izveidoti septiņi aktivitāšu laukumi, sadalot tos aktīvajos un izzinošajos. Aktīvajos laukumos ir bērnu vecumam atbilstošas aktivitāšu iekārtas – šķēršļu trases, gaisa takas, tuneļi, šūpoles, batuti, rāpšanās siena un citas –, savukārt izzinošajos laukumos var iepazīt daudzveidīgos dabas materiālus, piemēram, čiekurus un koku mizas.
Līdztekus rotaļu laukuma izbūvei pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” parkā īstenoja atsevišķu projektu, lai nodrošinātu apgaismojumu un ierīkotu videonovērošanu.
Konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2021” Jelgavas bērnu atpūtas un rotaļu pilsētiņa Uzvaras parkā starp pieciem finālistiem tika atzīta par otro labāko būvi nominācijā “Ainava”.
Īstenojot divus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītos projektus 2022. gadā, ēka Zirgu ielā 47A tika gan pārbūvēta, gan nosiltināta.
Pārbūvētā ēka nodrošina iespēju sniegt pakalpojumus lielākam klientu skaitam, piedāvāt tos mūsdienīgā un dažādām mērķa grupām specializēti aprīkotā vidē, kā arī veidot spēcīgu jomas speciālistu komandu, kas nodrošina saistītos pakalpojumus vienuviet. Jaunajās telpās atrodas dienas centri “Harmonija” un “Integra”, Krīzes centrs, daļa no Ģimenes atbalsta nodaļas speciālistiem –, kā arī pieejams izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums un Uzvedības sociālās korekcijas programma. Pārmaiņas piedzīvojusi arī apkārtējā teritorija – izbūvēts stāvlaukums, iebraucamais ceļš un gājēju celiņi, bērnu rotaļu laukums, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tostarp izbūvēts lifts.
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas rekonstrukcijas projekts ir viens no vērienīgākajiem pašvaldības projektiem, kas realizēts pēdējo gadu laikā, gan no paveiktā darba apjoma, gan no tehniskā un profesionālā izaicinājuma viedokļa, gan ieguldīto līdzekļu ziņā.
Skola ir pilnībā pārbūvēta. Uz tās jumta uzbūvēta arī observatorija, lai iegūtu datus mācību procesam, uzstādīti saules paneļi, kas skolēniem praktiski ļaus apgūt atjaunīgo enerģiju izmantošanu ikdienā. Skolas pagalmā mazāko klašu bērniem izbūvēts inovatīvs rotaļu laukums, bet vecākajiem skolēniem – mācību darbnīca, kurā varēs metināt, frēzēt un arī būvēt elektroautomobiļus. Skolas pārbūvē ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.
Rekonstrukcijas gaitā paaugstināta ēkas energoefektivitāte – tā ir nosiltināta, nomainīti logi un durvis, pārbūvēts siltumtīkls un siltummezgls, ventilācijas un apgaismojuma sistēmas, veikta iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve un izbūve. Jaunas tehnoloģijas ieviestas, piemēram, sensoru ventilācijas sistēma ļaus aprēķināt skābekļa līmeni klasē un nepieciešamības gadījumā nodrošinās optimālu gaisa kvalitāti.
Labiekārtota arī skolas teritorija. Skolas priekšā izveidots plašs bruģēts laukums pasākumiem un uzstādīta videonovērošana. Visapkārt ēkai iekārtotas velonovietnes 240 divriteņiem, kā arī teritorija papildināta ar jauniem kokiem un apstādījumiem. Pie ieejas izbūvēts panduss un otrpus skolai – lifts, kura iepriekš nebija.
Skolas pagalmā mazāko klašu skolēniem izbūvēts rotaļu laukums ar gumijas segumu. Tajā uzstādītas dažādas iekārtas – līdzsvara elementi, gumijas bumbas un kubi, āra mūzikas instrumenti, batuti un interaktīva rotaļu iekārta “Yalp memo”, ko veido no spēles laukums un septiņas kolonnas, kas aprīkotas ar 360 grādu LED skārienekrānu un skaņu. Izmantojot šo iekārtu, skolēni var atraktīvā un saistošā veidā apgūt mācību vielu. Otrpus skolai izbūvēts amfiteātris jeb zaļā klase, kur varēs notikt āra nodarbības.
Lai popularizētu astronomiju, uz skolas jumta uzbūvēta observatorija. Paredzēts, ka dati no tās tiks ievākti attālināti. Uz skolas jumta uzstādīti arī saules paneļi, lai skolēni praktiski apgūtu kā ikdienā izmantot atjaunīgo enerģiju. Vispirms saules enerģiju izmantos gudrajā klasē, kurā skolēni iepazīs tehnoloģijas, bet turpmāk vasarās to varētu lietot skolas ārējā apgaismojuma nodrošināšanai.
Skolas aktu zālei nomainīts grīdas segums, izbūvēti akustiskie griesti, uzstādītas modernas apskaņošanas un gaismu sistēmas. Uz skatuves iebūvēts ekrāns, uz kura varēs pārraidīt projekcijas. Bet aiz skatuves izbūvēta speciāla teātra klase un tā aprīkota ar gaismu un skaņas sistēmu un pārvietojamo digitālo ekrānu.
Vērienīgas pārmaiņas piedzīvojusi sporta zāle – tajā uzstādīts speciāli sportošanai paredzēts grīdas segums ar FIBA sertifikātu, griestiem atrasts akustisks risinājums, lai nepieciešamības gadījumā zālē varētu notikt arī citi pasākumi. Zāli tagad iespējams sadalīt divās daļās, lai vienlaicīgi var notikt dažādas sporta aktivitātes. Zālē arī uzstādīta 8,2 metrus augsta kāpšanas siena.
Lai teorētiskās zināšanas nostiprinātu praksē, skolas pagalmā izbūvēta 70 kvadrātmetrus plaša mācību darbnīca, kurā skolēni varēs metināt, frēzēt, būvēt elektroautomobiļus un salabot savu velosipēdu.
Pārbūvēta arī skolas ēdnīca un virtuve, kura iznomāta pakalpojumu sniedzējam. Virtuve sadalīta zonās – konditoreja, sadale, gaļas cehs, u.c. Izbūvēts ēdiena lifts, pa kuru uz virtuvi varēs transportēt produktus no noliktavas ēkas cokolstāvā.
Ēkā saglabāti vēsturiskie akcenti – 1. un 2. stāva gaiteņos atjaunots vēsturiskais grīdas segums – betona mozaīka. Tāpat visos skolas gaiteņos saglabāti Aleksandra un Mārītes Djačenko veidotie keramikas ciļņi. Skolas gaiteņos un pie skolas aktu zāles izvietoti monitori, uz kuriem rādīs skolai aktuālo informāciju, kā arī tiešraidē varēs vērot aktu zālē notiekošos pasākumus.
Lai risinātu pieprasījumu pēc vietām pašvaldības bērnudārzos, īstenojot projektu “Ēkas pārbūve par pirmsskolas izglītības iestādi Brīvības bulvārī 31A, Jelgavā”, Brīvības bulvārī 31A ir izveidota mūsdienīga pirmsskolas izglītības iestāde. Kopumā bērnudārzā paredzētas 160 vietas.
Bērnudārza kopējā platība ir 2019 kvadrātmetri, ēkai ir divi korpusi un trīs stāvi. Pirmajā un otrajā stāvā izveidotas astoņas grupiņas, ēkas pirmajā stāvā ir virtuve, koplietošanas telpa, kurā cilvēku plūsmu koordinēs dežurants, otrajā stāvā ierīkota arī sporta zāle un telpa mūzikas nodarbībām, bet ēkas trešajā stāvā jeb mansardā atrodas administrācijas kabineti, mākslas telpa, metodiskais kabinets ar interaktīvo tāfeli, nelielu bibliotēku un speciālu vietu ar pakāpieniem, ko iestādes audzēkņi varēs izmantot, lai skatītos mācību filmas. Mansardā atrodas arī speciālistu – logopēda, medmāsas, sociālā pedagoga un psihologa – kabinets.
Stacijas ielā 13 rekonstrukcijas gaitā ieguvusi pavisam citu veidolu. Līdzšinējā kopmītņu tipa ēkā ir izveidoti 28 vienistabas un divistabu īres dzīvokļi un četri servisa dzīvokļi, kas pielāgoti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Pēc ēkas pārbūves darbu Stacijas ielā 13 sākušas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienības. Tur šobrīd atrodas dienas centrs “Atbalsts”, Sociālās un medicīniskās aprūpes centrs un Sociālo pakalpojumu centrs bērniem. Darbu jaunajās telpās sākusi arī Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļa. Tāpat pašvaldība ir noslēgusi īres līgumu un izīrējusi vienistabas un divistabu dzīvokļus jelgavnieku ģimenēm, kuras gaidīja rindā uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Būriņu ceļa un Sniega ielas apkārtnē veikti būvdarbi ar mērķi samazināt plūdu risku Jelgavas pilsētas teritorijā, īstenojot kompleksus pasākumus Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās.
Vietā, kas iepriekš bija aizaugusi krūmiem, nesakopta un mitra – Svētes palienes pļavās starp Sniega ielu, Būriņu ceļu, Vītolu ceļu un Miezītes ceļu – ir izveidota gandrīz 3365 kvadrātmetrus plaša rekreācijas zona. Tajā izbūvēts koka laipu celiņu tīkls pastaigām vairāk nekā 1,6 kilometru garumā, un laipas savienotas ar trim grantētām takām. Mazākā laipu zona, kas ir 562 metrus gara, atrodas starp Miezītes un Vītolu ceļu, ieskaujot Miezītes dīķi, kuru par mājām izvēlējušies divi gulbji, priecējot iedzīvotājus pastaigu laikā. Bet garākā koka laipu taka ir 1103 metrus gara un atrodas starp Būriņu ceļu un Sniega ielu. Lai nodrošinātu iespēju pārvietoties pa laipām arī palu laikā, tās izbūvētas 1,5–2 metru augstumā. Gājēju drošībai koka laipas aprīkotas ar margām, kurās iemontēts speciāls siets. Vairākās vietās uz takas ir izveidotas platformas, kur cilvēkiem izmainīties vai vienkārši apstāties un vērot dabu.
Savukārt, lai veicinātu floras daudzveidību, palienes pļavās 1,2 hektāru platībā ir izveidots meandrs jeb mitrājs, kur sastādīti dažādi augi, kā, piemēram, smaržīgā kalme, parastā niedre un vītola vējmietiņš. Tiesa, tie būs redzami tikai vasarā, kad palienes pļavām vajadzētu būt sausām. Jaunā atpūtas zona jau kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu gan apkārtnes iedzīvotājiem, gan citiem pilsētniekiem, kuri labprāt dodas tuvāk dabai.
2019. gadā Pasta salas brīvdabas koncertzālē noslēdzās jumta būvniecība un koncertzāle tika pieņemta ekspluatācijā. Turpinot vienotu koncepciju par Baltijā unikālo gājēju tiltu, kas savieno pilsētas centru ar Pasta salu, brīvdabas koncertzālei dots vārds “Mītava”.
Tikpat unikāls kā tilts ir arī jaunais koncertzāles jumta pārsegums un konstrukcija. Jumta forma atgādina gliemežvāku, kas izskalots Lielupes krastā. Koncertzāles jumta konstrukcija veidota, pielietojot inovatīvas lielizmēra liekti līmēta koka tehnoloģijas, un tā ir līdz šim lielākā šāda veida būve Baltijā, ņemot vērā, ka lielākais laidums ir ap 60 metru garš, un tas ir arī jauns rekords Latvijas būvniecības vēsturē. Sijām ir 20–30 metru laidums, un tas ir arhitektu oriģināldarbs, kas vēl vairāk paspilgtina Pasta salas sakārtotās vides estētiku.
Jumta pārsegumam izvēlēts itāļu tekstila arhitektūras kompānijas izstrādāts projekta risinājums – augstākās kvalitātes membrāna ar augstākiem stiprības, stiepes un plīšanas rādītājiem, nodrošinot seguma pašattīrošu virsmu, aizsardzību pret pelējumu, paaugstinātu un ugunsreakcijas klasi. Jāpiebilst, ka estrādei pa perimetru izveidoti arī vēju aizturoši aizkari, pasargājot no valdošajiem vējiem Pasta salā.
2020. gadā brīvdabas koncertzāle “Mītava” ieguva 1. vietu konkursa “Latvijas būvniecības gada balva 2019” nominācijā “Koka būve”. Savukārt šogad, 2021. gada 24. martā, apbalvošanas ceremonijā tiešsaistē tika paziņoti Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas ieguvēji, kuru vidū ir arī brīvdabas koncertzāle “Mītava”, saņemot balvu divās nominācijās – “2020. gada izcilākais notikums Zemgalē” un “2020. gada izcilākā pasākumu norises vieta”.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka, pazīstama ar vēsturisko nosaukumu “Academia Petrina”, uzcelta 1775. gadā pēc pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona ierosmes agrākās hercogu pilsētas pils vietā. Ēkā savulaik atradusies pirmā augstskola Latvijas teritorijā, kurā mācījies gan Lietuvas, gan Latvijas pirmais prezidents.
2006. gadā Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam tika nomainīti visi logi, kopumā 92, kā arī restaurēta muzeja fasāde un rekonstruēta iekšējā siltumapgādes sistēma ar mērķi ne tikai nodrošināt enerģijas taupīšanu, bet arī uzlabot ēkas vizuālo izskatu, kā arī kontrolēt telpu mikroklimatu, kas ir nozīmīgs gan veiksmīgai muzeja krājuma uzglabāšanai, gan labvēlīgas vides radīšanai tā apmeklētājiem un darbiniekiem.
2009. gadā tika uzsākta Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apkārtnes labiekārtošana – tika demontēti vecie gājēju celiņi, uzklāts jauns segums, teritorija apzaļumota, izveidota automašīnu stāvvieta muzeja apmeklētājiem, kā arī ierīkots muzeja fasādes, ielu, parka un pagalma apgaismojuma tīkls.
2017.gadā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja skvērā atklāta Trešās atmodas piemiņas vieta “Brīvības ceļš”, kuras centrālais objekts ir tēlnieka Kārļa Jansona 1932. gadā atklātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. Pieminekļa fragments tika attīrīts un novietots uz granīta plātnes, savukārt skvēra teritorijā izbūvēti bruģakmens seguma celiņi, uzstādīti soliņi un izveidoti jauni apstādījumi.
2018. gadā muzeja ēkai nomainīts jumta segums – novecojušais skārda jumts nomainīts uz cinkotu skārda jumta segumu, kas vizuāli atbilst vēsturiskajam. Papildus tam tika nosiltināti bēniņi, tādējādi samazinot siltuma zudumus.
Šogad, 2021. gadā, lai uzlabotu ēkas vides pieejamību, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izbūvē liftu uz otro stāvu.
Muzejs kopš 20. gadsimta vidus ir Otrajā pasaules karā iznīcinātā Kurzemes Provinces muzeja – otra vecākā muzeja Latvijā – tradīciju turpinātājs un mantojuma glabātājs, kas jau vairāk nekā 40 gadu lepojas ar izcilā latviešu gleznotāja Ģ.Eliasa vārdu.
2020. gadā noslēdzās teju divus gadus ilgušie būvdarbi Neretas, Prohorova un Garozas ielā, sakārtojot degradēto teritoriju depo mikrorajonā. Tur izbūvēta jauna infrastruktūra, izveidojot industriālo zonu, lai kāpinātu uzņēmējdarbības potenciālu šajā pilsētas daļā.
Būvdarbu ietvaros nomainītas komunikācijas, atjaunots ielu segums, palielinot brauktuves nestspēju, domājot par iedzīvotāju drošību, modernizēts apgaismojums un uzstādītas videonovērošanas kameras, sakārtotas autobusu pieturvietas.
Lai pievērstu autovadītāju uzmanību gājējiem un velosipēdistiem, Prohorova ielas iebrauktuvēs ieklāts īpašs segums sarkanā krāsā. Tāpat ietvju malās izveidotas atpūtas zonas ar velostatīviem, soliņiem un atkritumu urnām.
Domājot par drošību dzelzceļa tuvumā, Prohorova ielā pie dzelzceļa pārbrauktuvēm izveidoti slēdzami aizsargbarjeru labirinti, kas bremzē gājēju un velosipēdistu kustību.
Ar mērķi izveidot Pasta salu par daudzfunkcionālu atpūtas, kultūras un sabiedrisku aktivitāšu vietu, veidojot Lielupi un Driksu kā tūrisma un aktīvās atpūtas produktu un veicinot mūsdienīgas un pievilcīgas dzīves vides attīstību Jelgavas pilsētas centrā, 2012. gadā tika uzsākta Pasta salas labiekārtošana.
Pasta sala ir deviņus hektārus liels unikāls pilsētvides objekts Jelgavas centrā, kas iekļaujas ansamblī ne tikai ar rekonstruēto Jāņa Čakstes bulvāri, skulptūru strūklaku “Jelgavas students”, Mītavas tiltu un labiekārtoto Lielupes pludmali, bet arī ar Svētās Trīsvienības baznīcas torni un Jelgavas pili. Pasta salas infrastruktūra vēlākajos gados papildināta, un šobrīd sala ir kļuvusi par jelgavnieku un pilsētas viesu iecienītu brīvā laika pavadīšanas, izklaides un aktīvās atpūtas vietu.
Salā ir izveidotas labiekārtotas atpūtas zonas ar gājēju un velosipēdistu celiņiem 2,8 kilometru garumā, dabas takas, soliņi, apgaismojums, pludmales volejbola un āra trenažieru laukumi, bērnu rotaļlaukumi, pasākumu norises zonas, kā arī brīvdabas koncertzāle “Mītava”, apjumta publiskā slidotava un smilšu skulptūru parks, kur tradicionāli norisinās Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls. Lielupes krastā Pasta salā arī labiekārtota peldvieta.
Lai salu pasargātu no plūdu draudiem, tajā uzbērti 120 000 kubikmetri grunts. Ar 2000 kubikmetriem laukakmeņu un stiepļu pinumiem – gabioniem – ir nostiprināti salas krasti, tā novēršot to izskalošanu.
Pasta salas labiekārtojums 2015. gadā tika atzīts par labāko konkursa “Latvijas būvniecības gada balva 2014” nominācijā “Publiskā ārtelpa”. Savukārt 2019. gadā Pasta sala ieguva otro vietu nominācijā “Ilgtspējīga publiskā ārtelpa” konkursā “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019”.
2011. gadā uzsākta ēkas Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9 siltināšana. Ēkā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9 atrodas Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas sociālo lietu pārvalde”, “Jelgavas pilsētas Bāriņtiesa”, Sociālā dzīvojamā māja, grupu dzīvokļi un Nakts patversme.
Darbu gaitā nomainīti dzīvokļu, kāpņu telpas un pagraba logi, ar atbilstošiem materiāliem nosiltināts bēniņu pārsegums, cokola un pagraba ārsienas, ēkas fasāde, kā arī nomainīta elektroinstalācija un renovēta ventilācijas sistēma.
Savukārt 2012. gadā tika labiekārtota teritorija, tostarp izbūvējot stāvlaukumu 57 automašīnām. Tā kā laukumā ir ierobežots stāvēšanas ilgums, pie katras no abām laukuma iebrauktuvēm izvietotas divas videokameras, kas fiksē gan iebraucošo, gan izbraucošo transportlīdzekļu numuru. Tas ļauj kontrolēt stāvēšanai atvēlēto laiku.
2010. gadā noslēdzās Rūpniecības un Filozofu ielas un Atmodas un Dambja ielas krustojumu rekonstrukcija.
Darbu gaitā izbūvēti luksoforu, gājēju luksoforus papildus aprīkojot ar skaņas signāliem, gājēju zaļās gaismas izsaukšanas pogām un infrasarkanām transporta kustības uztveršanas kamerām.
Tāpat rekonstruēts ielas apgaismojums, starp krustojumiem izbūvēta ietve gājējiem un velobraucējiem un atjaunots brauktuves segums, uzstādītas gājēju barjeras, izbūvētas gūlijas un caurtekas un rekonstruētas autobusu pieturvietas.
Savukārt 2017. gadā Atmodas ielas posmā no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai un Rūpniecības ielas posmā no Dambja ielas līdz Tērvetes ielai tika uzlabota ielas infrastruktūra – atjaunots brauktuves segums, Atmodas ielas posmā no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai izveidota gājēju ietve, savukārt Atmodas un Asteru ielas krustojumā izveidota regulēta gājēju pāreja, bet pretim veikalam “Elvi” – neregulēta gājēju pāreja.
Rūpniecības ielas posmā no Vīgriežu līdz Filozofu ielai gar grantēto paralēlo ceļu rekonstruēts ielu apgaismojums. Vienlaikus sakārtota lietusūdens kanalizācija un citas apakšzemes komunikācijas, kā arī atjaunota lietusūdens kanalizācijas sūkņu stacija.
Zemgales Olimpiskā centra būvniecības projekts tika uzsākts 2007. gadā, un 2008. gadā multifunkcionālā sporta kompleksa būvlaukumā tika ievietots pamatakmens ar vēstījumu nākotnei.
2010. gadā Zemgales Olimpiskais centrs tika atklāts ar draudzības spēli starp 2010. gada Latvijas kausa ieguvēju Jelgavas futbola klubu “Jelgava” un Anglijas Premjerlīgas futbola klubu “Blackpool”.
Zemgales Olimpiskā centra platība ir 61 520 kvadrātmetru. Tajā ir Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAF) prasībām atbilstošs vieglatlētikas stadions ar skrejceliņiem un sektoriem dažādām šī sporta veida disciplīnām, Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) standartiem atbilstoši divi futbola laukumi – ar dabisko un ar mākslīgo segumu –, kā arī sporta spēļu atklātais laukums. Stadiona tribīnēs paredzētas 1500 skatītāju vietas. Savukārt daudzfunkcionālajā sporta hallē atrodas Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) prasībām atbilstoša, divās daļās transformējama sporta zāle ar 2500 skatītāju vietām.
Projekta gaitā izbūvēta arī moderna BMX trase, kurā var notikt arī starptautiska mēroga sacensības.
Zemgales Olimpiskā centra devīze: “Uzmanību! Gatavību! Aiziet!”
2018. gadā tika uzsākta Pilssalas labiekārtošana, tostarp koka skatu torņa būvniecība, 2900 metru garas veselības takas izveide, atpūtas laukuma labiekārtošana torņa pakājē, galvenā celiņa izbūve no ieejas vārtiem līdz skatu tornim un teritorijas nožogošana, lai tajā nevarētu iekļūt salā mītošie savvaļas zirgi.
Pilssalas žoga vārti aprīkoti ar automātisko apmeklētāju uzskaites sistēmu, kas fiksē, cik cilvēku salu apmeklējuši. Koka skatu tornis ir 19,2 metrus jeb sešus stāvus augsts, un līdz augšējam skatu laukumam ved koka kāpnes. Torņa pamatnes izmērs ir 4,9 x 4,9 metri, un tas visā augstumā ir vienādā platumā. Ņemot vērā Pilssalas plūdu risku, tornis būvēts uz paaugstinājuma. Torņa pirmajā līmenī var iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.
Tāpat labiekārtota teritorija pie skatu torņa, ierīkojot norobežotu piknika vietu ar galdiem, soliem, atkritumu urnām.
Lai uzlabotu gājēju un transportlīdzekļu vadītāju drošību, nodrošinātu efektīvāku transporta kustību Rīgas un Dobeles virzienā, kā arī uzlabotu piebraucamo ceļu stāvokli, 2009. gadā tika uzsākta Dobeles šosejas rekonstrukcija.
Tās laikā pilnībā rekonstruēta tranzītielas brauktuve Dobeles šosejas posmā no Atmodas ielas līdz Satiksmes ielas krustojumam, izbūvētas četras braukšanas joslas, gājēju ietves un veloceliņi, kā arī sakārtoti pievedceļi.
Tāpat rekonstruēts ārējais apgaismojums, rekonstruētas un izbūvētas inženierkomunikācijas un uzstādītas jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas.
2012. gadā Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas ietvaros tika atklāts Baltijā unikāls gājēju tilts pār Driksu, kuram nosaukumu – Mītavas tilts – ar savu balsojumu mājaslapā Jelgava.lv deva pilsētas iedzīvotāji.
Mītavas tilts savieno pilsētas centru ar Pasta salu. Tērauda tilts ir iekārts 28 vantīs un izliekts divās asīs, kas ir tehniski sarežģīta konstrukcija. Tilta laiduma garums ir 152 metri ar betonēto pagarinājumu pilsētas pusē, bet platums ir 3,5 metri. Tiltam ir divi 22 metrus un 24 metrus augsti piloni. To veido 3850 tērauda elementi, laiduma konstrukcija izgatavota no septiņiem 19–24 metrus gariem blokiem. Pie tilta izbūvēta laivu piestātne.
Mītavas tilts un Jāņa Čakstes bulvāris 2013. gadā ieguva 1. vietu konkursa “Gada labākā būve Latvijā 2012” nominācijā “Inženierbūve”. Savukārt 2013. gadā balsojumā par Latvijas skaistāko tiltu tūrisma portāla Travelnews.lv lasītāju skatījumā Mītavas tilts ieņēma 2. vietu.
2015. gadā pie Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas (tolaik Jelgavas 2. internātpamatskolas) uzsāka sporta zāles būvniecību. Tā norisinājās gadu, ievērojot zemas enerģijas patēriņa ēkas prasības (ap 14,5 kWh/m2 gadā).
Jaunās sporta ēkas platība ir 1200 kvadrātmetri. Tajā ir sporta zāle (600 kvadrātmetri) un vairākas palīgtelpas: dušas, ģērbtuves, labierīcības, tehniskās telpas, tostarp siltummezgls, medicīnas kabinets, skolotāju kabinets, sensorā istaba, logopēda kabinets, trenažieru zāle, ārstnieciskās vingrošanas telpa, telpa sāls istabai. Pie ēkas ir labiekārtota teritorija un izveidots stāvlaukums 30 automašīnām.
Tā kā Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas trīsstāvu ēka, kas atrodas līdzās sporta zālei, teju kopš uzcelšanas nebija piedzīvojusi pārmaiņas, 2018. gadā tajā notika virkne būvdarbu. Lai uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu siltumenerģijas patēriņu, nosiltināti ēkas pamati, fasāde un arī bēniņi, pārbūvēts un nosiltināts jumts, izremontēta ēdamzāle, izveidotas jaunas mājturības klases, kā arī uzlaboti ēkas ugunsdrošības risinājumi. Audzēkņu ērtībai skolā izveidota stikla galerija, kas skolas korpusu savieno ar sporta zāli. Pārejā izveidota arī ieeja, kas pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
2019. gada 1. jūlijā Jelgavas 2. internātpamatskola ieguva savu pašreizējo nosaukumu – Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola. Tā nosaukta Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Paula Bendrupa vārdā. Viņš ir viens no šīs skolas, kas tolaik bija Jelgavas Kurlmēmo skola, dibinātājiem. P.Bendrupa vadībā tā kļuva par vienu no priekšzīmīgākajām speciālajām skolām Baltijā.
Lielā iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, kuras kopējais garums ir 1298 metri. Tās rekonstrukcija tika uzsākta 2012. gadā ar mērķi izveidot mūsdienīgu un kvalitatīvu apakšzemes un virszemes infrastruktūru Jelgavas pilsētas centrā, līdz ar to nodrošinot pilsētas centra kvalitatīvu sasniedzamību un efektīvu transporta plūsmas caurlaidību un veidojot pievilcīgu dzīves vidi. Lielās ielas rekonstrukcija norisinājās pa posmiem.
Lielās ielas rekonstrukcijas gaitā saglabātas četras braukšanas joslas, brauktuves malās izveidoti paplašinājumi autobusu pieturām un stāvlaukumi īslaicīgai automašīnu novietošanai, izbūvēts veloceliņš un gājēju ietves, rekonstruēts ielas apgaismojums, ūdensvads, trīs lietus ūdens sūknētavas un iela labiekārtota.
Lielajā ielā tika modernizēta luksoforu darbība, nodrošinot to iekļaušanos pilsētā izveidotajā inteliģentās satiksmes vadības sistēmā. Sistēmas mērķis ir paātrināt auto plūsmu un padarīt ērtāku gājēju pārvietošanos – luksoforu režīmi pārslēdzas automātiski pēc tā, kāda ir auto plūsma katrā krustojumā.
Lielās ielas būvdarbu laikā izrakumos atrastās vēsturiski nozīmīgākās lietas – senlaicīgs kases aparāts, 19. gadsimta mājas kolonnas kapitels, trauku lauskas, metāla darbarīku daļas un citas lietas – tika nodotas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures muzeja speciālistiem. Pēc zinātniskās izpētes vērtīgākie un interesantākie atradumi papildināja muzeja ekspozīciju.
Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas pirmās kārtas būvdarbi tika uzsākti 2011. gadā. Bulvāris piedzīvoja ievērojamas pārvērtības, un jau pēc gada tika atklāts gan rekonstruētais ielas posms no Raiņa ielas līdz Lielajai ielai, gan jaunais gājēju tilts. Gar Driksu tika izbūvēta divu līmeņu promenāde, skatu laukumi un Baltijas valstīs unikāls gājēju vanšu tilts – Mītavas tilts.
Būvdarbu gaitā rekonstruēta Jāņa Čakstes bulvāra brauktuve un ietves, gar brauktuves malām izbūvētas autostāvvietas īslaicīgai automašīnu novietošanai, gājēju pārejas un promenāde ar veloceliņu gar Driksu, izbūvēti krasta nostiprinājumi un gājēju atpūtas zona. Zem Driksas tilta izbūvēts pontona tilts, un pāri kanālam rekonstruēts esošais tilts uz Pasta salu.
Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas otrās kārtas darbi tika uzsākti 2013. gadā ar mērķi rekonstruēt esošo ielas brauktuvi no Lielās ielas gar viesnīcu un gājēju ceļu, izbūvēt automašīnu stāvvietas brauktuves malās, kā arī izbūvēt lietus ūdens un saimnieciskās kanalizāciju posmus, sakaru kanalizāciju pašvaldības vajadzībām, ielu apgaismojumu un labiekārtot piegulošo teritoriju.
2014. gadā rekonstruētais Jāņa Čakstes bulvāris konkursā “Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2014 Latvijā” saņēma atzinības rakstu par ilgtspējības kritēriju ievērošanu publiskās ārtelpas objektā.
Būvdarbi sporta laukumā pie Jelgavas 4. sākumskolas tika uzsākti 2018. gadā ar mērķi labiekārtot daudzfunkcionālu sporta kompleksu vairāk nekā 1,3 hektāru platībā. Tā labiekārtošana noslēdzās 2019. gadā – izveidots mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš, vairāki sporta spēļu laukumi, uzstādīti āra trenažieri, kā arī uzbūvēta ēka ar ģērbtuvēm un noliktavu inventāram, teritorija nožogota un labiekārtota. Savukārt, rūpējoties par drošību, uzstādītas videonovērošanas kameras.
Sporta laukuma centrā izveidots 40×60 metru liels futbola laukums ar mākslīgo segumu. Blakus futbola laukumam izveidotas skatītāju tribīnes ar 60 sēdvietām. Vieglatlētikas vajadzībām izbūvēts 270 metru garš skrejceļš ar četriem celiņiem, ko klāj gumijas segums, kā arī tāllēkšanas sektors un lodes grūšanas sektors.
Tāpat sporta laukumā ierīkots basketbola laukums un multifunkcionāls spēļu laukums, kas paredzēts volejbolam, handbolam un minifutbolam. Izveidota arī āra trenažieru zona ar septiņiem dažādiem trenažieriem.
Sakārtoto sporta infrastruktūru ikdienā sporta nodarbībām un treniņiem izmanto Jelgavas Amatu vidusskolas, Jelgavas 4. sākumskolas, Jelgavas tehnikuma un pilsētas sporta skolu audzēkņi. Tāpat stadions ir publiski pieejams sportiskām aktivitātēm.
Būvdarbi Loka maģistrālē no Kalnciema ceļa līdz pilsētas administratīvajai robežai tika uzsākti 2018. gadā, bet pēc diviem gadiem – 2020. gada novembrī – 4,7 kilometrus garā tranzīta iela tika atklāta ar simbolisku braucienu. Loka maģistrāles rekonstrukcija ir būtisks solis pilsētas tālākajā attīstībā, izbūvējot iecerēto ziemeļu apvedceļu, ko veidos Loka maģistrāle, perspektīvais ziemeļu šķērsojums pāri Lielupei un Driksai un Atmodas iela.
Loka maģistrālē noasfaltēta brauktuve un, lai atvieglotu satiksmes plūsmu, izbūvēti četri rotācijas apļi krustojumos ar Bērzu ceļu, Aviācijas ielu, Rubeņu ceļu un Langervaldes ielu.
Tāpat izbūvētas bruģētas ietves, asfaltēts veloceliņš, labiekārtoti stāvlaukumi pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un iekārtotas atpūtas vietas ar tūrisma informāciju un soliņiem.
Pārbūvētajā Loka maģistrāles posmā izveidotas 10 sabiedriskā transporta pieturvietas ar nojumi un apjomīgi darbi veikti arī saistībā ar lietus ūdens kanalizācijas, ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīklu, gāzes vadu, elektroapgādes un ielas apgaismojuma tīklu izbūvi.
Uzstādot divus braukšanas ātruma attēlošanas displejus, ceļa satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus un papildinot pilsētas videonovērošanas sistēmu ar 38 jaunām videonovērošanas kamerām, būtiski uzlabota satiksmes drošība. Turklāt Kalnciema ceļā, Rīgas ielā un pie pilsētas administratīvās robežas uzstādītas automašīnu numuru fiksējošās kameras.
Rekonstruētā Loka maģistrāle arī apzaļumota – iestādīti koki, krūmi, izveidotas dobes un izvietoti puķu podi ielu zaļajās zonās un rotācijas apļos.
2013. gadā Pasta salā pie Mītavas tilta tika uzbūvēta Jelgavas pilsētas publiskā slidotava. 2014. gadā uzbūvēta koka ēka ar apsildītu slidu nomas punktu, pārģērbšanās telpām un labierīcībām. Savukārt 2018. gadā slidotava atklāta jaunā veidolā – izbūvēts jumts, izmantojot liekti līmētas koksnes konstrukcijas. Tērauda elementi izmantoti vien savienojuma vietās un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai.
Jumta konstrukcijas nosedz slidotavu, blakus esošo slidotavas dzesēšanas iekārtu, kā arī zem jumta ir nodrošināta vieta segtām pārvietojamām skatītāju tribīnēm, kopumā ap slidotavu nodrošinot 100 skatītāju vietu. Jumtam un sānu plaknēm uzstādīts tenta aizsargsegums, lai slidotavu pasargātu no vēja un nokrišņiem.
Beidzoties aukstajam laikam, slidotava tiek pielāgota skrituļotājiem, vai konkrētam pasākumam, piemēram, basketbola turnīram, kas var norisināties neatkarīgi no laikapstākļiem, sniedzot iespēju paslēpties no saules un lietus.
Pasta salas publiskās slidotavas jumts atzīts par labāko koka būvi Latvijā konkursā “Latvijas būvniecības gada balva 2018”.
Lai uzlabotu Jelgavas Amatu vidusskolas profesionālās izglītības kvalitāti, attīstītu skolas infrastruktūru un modernizētu mācību aprīkojumu, Jelgavas Amatu vidusskolai tika veikta rekonstrukcija, kas norisinājās divās kārtās. Pirmā projekta kārta tika realizēta no 2010. līdz 2011. gadam, savukārt otrā – no 2018. līdz 2020. gadam.
Rekonstrukcijas pirmajā kārtā Jelgavas Amatu vidusskolā tika izveidotas ražošanas darbnīcas, degustāciju zāle, mācību klases un laboratorijas, uzstādīts nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums un iegādātas mēbeles mācību telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.
Jelgavas Amatu vidusskolas rekonstrukcijas otrajā kārtā, paplašinot topošo pavāru iespējas, skolas ēkai Akadēmijas ielā 25 uzcelta piebūve, kurā ierīkots mācību virtuves karstais cehs, konditorejas darbnīca, noliktava, trauku mazgātava, mācību un degustāciju zāle, kā arī garderobes audzēkņiem. Piebūve uzcelta arī skolas ēkai Elektrības ielā 8, kurā paplašināta metālapstrādes laboratorija.
Būvdarbu gaitā rekonstruēti vairāki mācību kabineti, skolas rekreācijas telpas, izveidota pāreja uz jaunajām piebūvēm, labiekārtoti abi pagalmi, teritoriju apzaļumojot un pie abām ēkām izveidojot nelielu autostāvlaukumu un velonovietnes.
Tāpat visa skolas teritorija iežogota, kā arī būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi skolas sporta zāle.
2020. gadā Elektrības ielā pārbūvēts piebraucamais ceļš, kas ved uz Jelgavas Amatu vidusskolu.
Ar mērķi uzlabot satiksmes drošību un komfortu uz vienas no galvenajām pilsētas tranzītmaģistrālēm no 2012. līdz 2013. gadam pārmaiņas piedzīvoja Lietuvas šoseja posmā no Miera ielas līdz Rūpniecības ielai.
Rekonstrukcijas laikā šajā Lietuvas šosejas posmā tika izbūvētas 4 braukšanas joslas, pa divām katrā virzienā, autobusu pieturas ar brauktuves paplašinājumu un nojumēm. Tika atjaunota brauktuves seguma virskārta un dzelzceļa pārvada braucamās daļas virskārta, sakārtoti elektroapgādes tīkli, izbūvēts jauns luksofors Lietuvas šosejas un Savienības ielas krustojumā, kā arī luksofori Lietuvas šosejas, Miera ielas un Platones ielas krustojumā aprīkoti ar skaņas signāliem. Visos gājēju celiņos iebūvētas joslas ar vadlīniju seguma struktūru, lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem orientēties gājēju celiņa virzienos.
Posmā no Savienības ielas līdz Platones ielai gar Lietuvas šosejas labo pusi izbūvēts sešus metrus plats asfaltēts paralēlais ceļš ar asfalta segumu gājēju un velosipēdistu kustībai un lai iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi dzīvojamām mājām un zonu nodalītu no transportlīdzekļu kustības. Tāpat izbūvēti jauni lietus kanalizācijas tīkli ar gūlijām, attīrīšanas ietaises un sūknētava, lai lietus kanalizācijas tīkli darbotos nepārtraukti un teritorija Lietuvas šosejas labajā pusē tiktu pasargāta no pavasara palu ūdeņiem.
2015. gadā remontdarbi Lietuvas šosejā turpinājās, atjaunojot asfalta segumu no Viskaļu ielas līdz Jelgavas pilsētas administratīvajai robežai.
Jelgavas pils ir lielākā Baroka laika pils Baltijā un ir viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Jelgavas pils kā hercogu rezidences izbūve sākta vecās koka pils vietā 1738. gadā pēc itāļu izcelsmes arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta.
Pils tika nopostīta Otrā Pasaules kara laikā, taču ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās Jelgavas pilsētas.
Vērienīgākos atjaunošanas darbus pils pēdējo reizi piedzīvoja 20. gadsimta 50. un 60. gados, kad ēkā novērsti Otrā pasaules kara postījumi. Vairāku gadu desmitu laikā rekonstruētas atsevišķas pils daļas un ēkas iekšpagalma fasāde.
Jelgavas pils renovācijas darbi tika uzsākti 2016. gadā un norisinājās vairākos posmos – vispirms sakārtojot pils Dienvidrietumu stūri, tad darbi turpinājās LLU Aulā, Sudraba zālē un administratīvajā korpusā pils Austrumu spārnā. Apjomīgie pils atjaunošanas darbi noslēdzās 2020. gada izskaņā. Četru gadu laikā pilī paralēli ventilācijas sistēmas izbūvei pilī ir izgatavotas un atjaunotas 26 ārdurvis un 6 balkona durvis, kā arī izgatavots 701 jauns logs, atjaunoti un restaurēti 79 logi un restaurēti 16 logi. Tādējādi plānots ievērojami samazināt ēkas siltumenerģijas zudumus.
Projekta gaitā atjaunoti arī četri pils balkoni, Austrumu fasādes kāpnes, nostiprinot konstrukciju un ieklājot jaunu granīta segumu, un izgatavoti jauni, meistara kalti vārti Ziemeļu caurbrauktuvei.
2011. gadā tika uzsākta Raiņa ielas rekonstrukcija posmā no Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim, ar mērķi izveidot mūsdienīgu un kvalitatīvu apakšzemes un virszemes infrastruktūru Jelgavas pilsētas centrā, rekonstruējot trīs centra daļas ielas un labiekārtojot Driksas upes krastmalu, līdz ar to nodrošinot pilsētas centra kvalitatīvu sasniedzamību un efektīvu transporta plūsmas caurlaidību, mazinot satiksmes negadījumu skaitus un veidojot pievilcīgu dzīves vidi.
Pēc gadu ilgiem rekonstrukcijas darbiem, 2012. gadā iela atsāk pilnvērtīgu savu funkciju izpildi.
Būvdarbu gaitā ielas posmā no Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim pilnībā atjaunots ielas segums, izbūvētas gājēju ietves un veloceliņš, rekonstruēta lietus ūdens kanalizācija, atjaunots ielas apgaismojums, uzstādītas jaunas ceļa zīmes, veikti labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi.
Kā arī gar brauktuves malām izbūvētas autostāvvietas īslaicīgai automašīnu novietošanai, rekonstruēti seši krustojumi ar luksoforu objektiem un uzstādītas jaunas autobusu pieturvietas, kā arī jauna dizaina afišu stabi.
No 2007. gada līdz 2010. gada nogalei norisinājās Jelgavas 4. vidusskolas ēkas pārbūve.
Sakārtota skolas ēka, nomainīti logi, durvis, nosiltināta ēkas fasāde, izbūvēts jumts, ventilācijas un apkures sistēma, kā arī uzcelta jauna trīsstāvu piebūve, kuras būtiska daļa ir unikālā koncertzāle ar izcilu akustisko risinājumu.
Līdz ar skolas pārbūvi labiekārtota tās apkārtne, izbūvēta arī autostāvvieta un izglītības iestādei piegulošās ielas.
2018. gadā Pilssalā tika uzsākta Lielupes krasta nostiprināšana un labiekārtošana 170 metru garumā ar mērķi perspektīvā modernizēt Pilssalas airēšanas bāzi un pilsētā attīstīt ūdens sportu.
Vispirms tika izcirsti krūmi, demontētas dzelzsbetona plātnes un kāpnes, kā arī krasta joslā ar ekskavatoru iztīrīta upes gultne. Šajā zonā aptuveni trīs metru dziļumā izbūvēta piecus metrus augsta rievsiena, kas ir galvenais upes krasta nostiprināšanas elements, piecās vietās izbūvētas trīs metrus platas dzelzsbetona kāpnes, nodrošinot pieeju upei, kā arī trīs slipi laivu un citu mazizmēra peldlīdzekļu nolaišanai ūdenī.
Tāpat Lielupes piekrastē izbūvēta aptuveni četrus metrus plata laukakmeņiem klāta gājēju pastaigu zona, ierīkots neliels stāvlaukums automašīnām un labiekārtota apkārtne. Lielupes krasta posma nostiprināšana noslēdzās 2019. gadā.
Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu mācību un darba vidi un paaugstinātu ēkas energoefektivitāti, 2018.–2019. gadā nozīmīgas pārmaiņas piedzīvoja Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” Tērvetes ielā 6.
Būvdarbu gaitā nosiltināta ēkas cokola daļa, nomainīti logi un ārdurvis, nosiltināts pagraba pārsegums un bēniņi, izbūvēts divslīpju jumts, telpās atjaunota siltumapgādes sistēma, rekonstruēta ventilācijas sistēma un modernizēts apgaismojums. Līdztekus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai bērnudārzs ieguva arī pievilcīgu ārējo fasādi.
Savukārt 2020. gadā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” paplašinājās, un agrākajās bērnu un jauniešu centra “Junda” telpās Skolas ielā 2 tika izveidotas četras grupas bērniem, kas sasnieguši obligātās izglītības vecumu.
2008. gadā tika uzsākta Brīvības bulvāra rekonstrukcija 1,5 kilometru garumā, izbūvējot jaunas apakšzemes komunikācijas un apgaismojumu, izveidojot automašīnu stāvvietas, ieklājot jaunu asfalta segumu un veicot citus nozīmīgus darbus.
Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, tika mainīta autobusu pieturas atrašanās vieta, bet satiksmes drošības nolūkos Lāčplēša ielas un Brīvības bulvāra krustojumā izbūvēti luksofori.
Brīvības bulvāra rekonstrukcija un labiekārtošana bija būtiska gan sabiedriskā un privātā transporta plūsmai, gan arī gājējiem, jo tādējādi tika nodrošināta ērta piekļuve Jelgavas pilsētas slimnīcai, Zemgales Olimpiskajam centram un vairākām izglītības iestādēm.
Brīvības bulvārī 31A šobrīd norisinās remontdarbi un tiek būvēta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde. Pēc ēkas rekonstrukcijas un piebūves uzcelšanas, bērnudārzā plānots uzņemt 160 mazo jelgavnieku.
2018. gada 4. maijā, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 28. gadadienu, Lielajā ielā 38, skvērā starp Jāņa Asara un Lielo ielu, atklāts Latvijas simtgadei veltītais tēlnieka Kārļa Īles radītais vides objekts “Laika rats 100”. Tas simboliski iezīmē katru valsts pastāvēšanas gadu.
Interaktīvajā vides objektā “Laika rats 100” 14 metru rādiusā metālā attēloti desmit cilvēku silueti reālā augumā, kas simbolizē desmit mūsu valsts gadus, un pie katra silueta lasāmi desmitgades nozīmīgākie notikumi. Starveida bruģējums laukumā, kurā atrodas Latvijas “turētāji”, simbolizē laika ratu, kas turpina ritēt tālāk cauri gadu desmitiem.
Silueti tur 100 akmeņus, kas simbolizē Latvijas pastāvēšanas gadadienu, bet cilvēku tēli – visus tos, kas iesaistījās Latvijas veidošanā, tā uzsverot, ka valsti veido katrs no mums. Cilvēku figūras izgatavotas no slīpēta nerūsējošā tērauda. Uz laukuma iekšu pavērstās plaknes ir nopulētas, lai veidotos apmeklētāju spoguļattēls, tādējādi katrs kļūst par Latvijas gadu nesēju un vēstures veidotāju. Uz apļa ārpusi vērsto figūru plaknēm iegravēti attiecīgās desmitgades svarīgākie Jelgavas vēsturiskie notikumi Latvijas kontekstā.
03.04.2021.
2013. gada vasarā ēkā Ganību ielā 66 sākās pašvaldības pirmskolas izglītības iestādes izveide ar mērķi nodrošināt vietu 280 bērniem un 55 jaunas darba vietas.
Noslēdzoties vērienīgajai būvniecībai, 2015. gadā Ganību ielā 66 atklāts jaunais bērnudārzs “Kāpēcīši” ar 12 bērnudārza grupām, labiekārtotu apkārtni un diviem baseiniem.
Bērnudārza ēkai tika uzcelta piebūve, kur izveidoti divi peldbaseini – 10 x 15 metrus un 4 x 5 metrus lieli – un 90 kvadrātmetrus plaša sporta zāle.
Tāpat labiekārtota teritorija, izveidoti rotaļu laukumi katras grupas bērniem un automašīnu stāvvieta 28 automašīnām pie iebrauktuves vārtiem.
2019. gadā ar mērķi samazināt plūdu risku Jelgavas pilsētas teritorijā Būriņu ceļa un Sniega ielas apkārtnē tika uzsākti būvdarbi Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajā teritorijā.
Būvdarbi ilga vairāk nekā gadu, un 2020. gada martā ekspluatācijā nodota jaunā rekreācijas zona – koka laipas Svētes palienes pļavās, kas ir šī projekta viens no iedzīvotājiem redzamākajiem ieguvumiem, jo Jelgavā ir par vēl vienu sakārtotu pastaigu vietu vairāk.
Svētes palienes pļavās starp Sniega ielu, Būriņu ceļu, Vītolu ceļu un Miezītes ceļu izveidota gandrīz 3365 kvadrātmetrus plaša rekreācijas zona. Izbūvētais koka laipu celiņu tīkls pastaigām ir vairāk nekā 1,6 kilometru garš, laipas savienotas ar trim grantētām takām. Gājēju drošībai koka laipas aprīkotas ar margām, kurās iemontēts speciāls siets, un vairākās vietās izveidotas platformas, kur cilvēkiem izmainīties vai vērot dabu.
Koka laipas ir iecienīta apkārtnes iedzīvotāju un citu pilsētnieku pastaigu vieta.
Šajā svētdienā fotosērijā “Jelgava vakar un šodien” iepazīstam pārmaiņas Sporta ielā.
2014. gadā ar mērķi izveidot mūsdienīgu un drošu sabiedriskā transporta sistēmu, lai nodrošinātu dažādu transporta veidu maršrutu sasaisti, Jelgavas pilsētā tika uzsākta vairāku ielu posmu labiekārtošana, tostarp Sporta ielas rekonstrukcija posmā no Pasta ielas līdz Sporta ielai 2, Sporta ielas posmu no Pasta ielas līdz Zemgales prospektam izbūvējot no jauna. Rekonstrukcijas laikā tika izbūvēts arī stāvlaukums 240 automašīnām un labiekārtota teritorija.
Svarīgi, ka Sporta ielas posmā no Zemgales prospekta līdz Pasta ielai tika veikta grunts izpēte ar roku darbu, lai atrastu arheoloģiskos priekšmetus, kas ļautu datēt kultūrslāņa rašanās laiku. Atrastie arheoloģiskie priekšmeti attīrīti no apauguma, numurēti, sagatavots vēstures apraksts, un pēc darbu pabeigšanas uzietie priekšmeti nodoti Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam.
Šoreiz fotosērijā – Lielupes tilta pārmaiņas.
Senajās Jelgavas gravīrās un pastkartēs uziets peldošs plostu tilts pār Lielupi, kas bija piestiprināts pie upē iedzītiem pāļiem. Lai ledus plostu tiltu neaiznestu, to izmantoja tikai siltajā gadalaikā un katru gadu pirms ziemas iestāšanās noņēma.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada vasarā, cara karaspēkam atkāpjoties no Jelgavas Rīgas virzienā, peldošo Lielupes tiltu izārdīja un sadedzināja, lai aizkavētu uzbrūkošās vācu 8. armijas daļu virzīšanos uz priekšu.
Pirmais pastāvīgais tilts pār Lielupi Jelgavā tika atklāts 1916. gada 1. martā – vācu okupācijas laikā pirms 105 gadiem. To cēla vācu 8. armijas sapieri. Tilts bija koka, un to sauca par Paprica tiltu.
Dzelzsbetona velvju tilts pār Lielupi Jelgavā uzbūvēts 20. gadsimta 50. gadu vidū. Tā garums ir 146,6 metri. Rekonstruējot Lielupes tiltu 2001. gadā, satiksme pār Lielupi tika organizēta pa pontontiltu. Kopā ar Lielupes tiltu, atjaunots arī Driksas tilts.
Fotosērijā “Jelgava vakar un šodien” atskatāmies uz Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas pārmaiņām.
Ēka, kurā atrodas Jelgavas Valsts ģimnāzija, būvēta pēc arhitekta Valda Zēbauera projekta un ekspluatācijā nodota 1939. gadā. Otrā pasaules kara laikā apmēram 95 procenti pilsētas tika nopostīta, cietusi bija arī skolas ēka, tomēr to izdevās atjaunot.
Tā kā skola līdz pārbūvei vērienīgus remontus nebija piedzīvojusi, tā glabāja 20. gadsimta 30. gadu vēstures liecības, ko rekonstrukcijas gaitā tika lemts maksimāli saglabāt – kur iespējams, atjaunot, bet atsevišķās vietās izveidot no jauna pēc analoģijas.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve noslēdzās 2019. gadā. Vērienīgie būvdarbi ilga divarpus gadus, un skolai izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, gāze, elektrība, kanalizācija un ūdensvads –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara.
Ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un stadions. Vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas ietvaros izveidota ergonomiska mācību vide, ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, uzlabota sporta infrastruktūra.
2020. gadā rekonstruētā Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka ieguva 3. vietu konkursa “Gada labākā būve Latvijā 2019” nominācijā “Pārbūve”.
Ceturtajā fotosērijas “Jelgava vakar un šodien” galerijā piedāvājam apskatīt Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta stadionu, kas piedzīvojis pārmaiņas un ir kļuvis par nozīmīgu iedzīvotāju atpūtas, sportošanas un sporta nodarbību vietu.
2018. gada nogalē Jelgavas Valsts ģimnāzijas stadionā tika veikti vērienīgi būvdarbi, kuru rezultātā 6511,10 kvadrātmetrus lielajā stadionā ierīkoti divi strītbola laukumi, volejbola laukums, divas tāllēkšanas bedres, lodes grūšanas sektors, divi tautas bumbas laukumi, bumbiņas mešanas sektors, augstlēkšanas sektors, skrejceļš un trenažieru laukums ar astoņām ierīcēm.
Ap stadionu uzstādīts jauns metāla žogs un lai stadionu varētu izmantot arī vakaros, tajā uzstādīti 30 metrus augsti prožektori.
Šoreiz fotosērija “Jelgava vakar un šodien” ļauj ieskatīties Vecpilsētas ielas 14. nama vēsturē un pārmaiņās.
Trīsstāvu koka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no senākajām un vērtīgākajām koka mājām Jelgavā, kura saglabājusies līdz mūsdienām.
2015. gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība iegādājās nekustamo īpašumu Vecpilsētas ielā 14 ar mērķi saglabāt un atjaunot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, kas ietver pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļus.
Uzsākot būvdarbus 2018.gadā, ēka bija avārijas stāvoklī, taču atjaunošanas rezultātā objektā ir saglabāts ieskats par daudzveidīgajām telpu apdarēm, kas liecina par vēsturisko stilu tendenču attīstību interjerā un ēkas vēsturisko iemītnieku dzīves veidu, gaumi un materiālajām iespējām.
2020. gadā Vecpilsētas ielas 14. nams tika atzīts par labāko būvi nominācijā “Restaurācija” skatē “Gada labākā būve Latvijā 2019” un konkursā “Latvijas būvniecības gada balva 2019”.
Jau pavisam drīz Vecpilsētas ielā 14 un blakus esošajā mūra ēkā Barona ielā 50 darbu sāks Zemgales Restaurācijas centrs. Tas nodrošinās restauratoru darbnīcu pieejamību kultūrvēsturisko un citu nozīmīgu priekšmetu restaurācijai, iespēju interesentiem klātienē iepazīties un izzināt restaurācijas procesa gaitu, kā arī piedāvās citus tūrisma un izglītojošus pakalpojumus.
Turpinot iesākto Jelgavas pilsētas vēsturei un attīstībai veltīto fotosēriju “Jelgava vakar un šodien”, aicinām ieskatīties pārvērtībās, kuras piedzīvojis nams Zemgales prospektā 7, kur atrodas Jaunrades nams “Junda” un bērnu un jauniešu bibliotēka “Zinītis”, iegūstot mūsdienu prasībām atbilstošu interešu izglītības apguvei un lasītājiem piemērotu vidi.
Būvniecības darbi ilga vairāk nekā divus gadus, radot mūsdienīgu un modernu vidi, kuru izmanto “Jundas” audzēkņi un “Zinīša” lasītāji. Ēka Palīdzības ielas un Zemgales prospekta stūrī, kas uzbūvēta 1888. gadā pēc arhitekta Aleksandra Johana Frīdriha Baumaņa projekta kā patversme tirgotāju atraitnēm par Jelgavas grāmatizdevēja Gustava Ādolfa Reira ziedojumu pilsētai, un tās 1973. gadā celtā piebūve piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas.
Namam ir jauns jumts, logi, durvis, atjaunots fasādes krāsojums, kā arī uz vecākās ēkas daļas atjaunotas divas no rekonstrukcijas gaitā uzietajām fasādes informatīvajām plāksnēm, kurās iegravēta pateicība būvniekiem.
Blakus uzcelta 480 kvadrātmetrus plaša divstāvu piebūve, kas savienota ar esošo ēku. Tāpat ēka aprīkota ar mūsdienu prasībām atbilstošām elektronisko sakaru sistēmām un pielāgota personām ar kustību traucējumiem.
Pagalmā izvietoti atpūtas soliņi, basketbola grozs, klintīs kāpšanas siena, bet ap visu ēku izveidotas velonovietnes, tostarp viena iežogota un aizslēdzama. Blakus pagalmam Sporta ielas pusē ierīkots stāvlaukums 18 automašīnām.
Fotosērija “Jelgava vakar un šodien” tiek atklāta ar Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni, kas ir viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Jelgavā.
Baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Tā bija pirmā no jauna uzceltā luterāņu mūra baznīca Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Pēc dievnama nopostīšanas 1944. gadā tas vairs netika atjaunots, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja.
2010. gada novembrī pēc vērienīgas rekonstrukcijas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis atdzima jaunā veidolā un vēra durvis apmeklētājiem. Jau pirmajās dienās ar torņa ekspozīcijām iepazinās 3726 interesenti, bet pirmā gada laikā ekspozīcijas un skatu laukumu apmeklēja 39 965 cilvēki no dažādām Latvijas vietām un pasaules valstīm.
2011. gadā par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa restaurāciju Jelgavas pilsēta saņēma Kultūras mantojuma gada balvu nominācijā “Labākais saimnieks”.
Interesanti:
4 °C,
4.4 m/s,
88.1 % 
4 °C,
4.4 m/s,
88.1 %