Jaunumi

Lielupes palienes pļavās, kur mīt savvaļas zirgi, vērojama rosība – ganāmpulkam pievienojušies jau trīs mazie rikšotāji, kas dzimuši janvārī, februārī un martā. Pilssalas apmeklētāji aicināti būt atbildīgi un zirgus vērot no attāluma.

Pilssalas zirgu ilggadējais uzraugs Einārs Nordmanis stāsta, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis netipiski agri – janvārī. Vesels un aktīvs tas pievienojies zirgu pulkam, nākamos jaunos rikšotājus sagaidot februāra beigās un marta vidū. Kopumā Lielupes palienes pļavās šobrīd ganās aptuveni 90 Polijas koniku šķirnes savvaļnieku, kas veiksmīgi pārziemojuši. “Savvaļas zirgiem svarīgākais ir brīvība, svaigs gaiss un iespēja baroties. Pirmie divi faktori pļavā vienmēr ir klātesoši, bet ziemā kuplajam ganāmpulkam gādāti ap 90 tonnām siena jeb 450 siena ruļļu,” stāsta E.Nordmanis.

Zirgu uzraugs papildina, ka šobrīd gaidībās ir vēl vairākas ķēves, un tas nozīmē, ka aprīlī un maijā vēl tikai gaidāms demogrāfiskais sprādziens ar vairāk nekā 10 jaundzimušajiem kumeliņiem. Tas gan vēl negarantē tik kuplu pieaugumu. “Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pamatā – izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā ir skarba, tomēr savvaļas dzīvei raksturīgā dabiskā atlase. Ir gadījumi, kad kumeliņu ir iespējams apārstēt un glābt, taču ir reizes, kad iedzimtās kaites nav atrisināmas pat ar medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumos, kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē. Dzimtajā barā tie ierasti pavada pirmos divus dzīves gadus, līdz tos izraida, un nākas gādāt par sevi pašiem,” stāsta E.Nordmanis, papildinot: ķēves auglīgais periods sākas pēc trīs gadu vecuma, un tieši dāmu pārsvars zirgu pulkā ik gadu nodrošina stabilu ganāmpulka pieaugumu.

Savukārt ērzeļiem pavasaris ir laiks, kad jāpierāda savs pārākums savstarpējās cīņās. “Pavasara cīņās ērzeļi apliecina savu statusu, demonstrējot pārākumu un spēju turpināt dzimtu. Tādējādi zirgi dalās mazākās grupās, sauktās par harēmiem, un šobrīd tādi ir septiņi. Pērn ērzeļi bija mazākumā un cīņas nebija tik sīvas, taču šogad dāmu un vīru proporcija atkal mainījusies un vīri, tostarp paaugušies ērzeļi, rāda raksturu,” tā zirgu uzraugs.

“Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas. Ar tik prāvu ganāmpulku, šķiršanās ir nepieciešamība,” skaidro zirgu uzraugs. Viņš norāda, ka pēdējo gadu laikā palienes pļavās mītošie Polijas koniki ceļojuši uz Somiju un Igauniju, kur šī šķirne ir augstā vērtē. “Polijas koniki ir apķērīgi un draudzīgi zirgi, kuri prasmīgu saimnieku rokās ļoti ātri kļūst par mājas zirgiem. Turklāt, ja savvaļā zirgu vidējais dzīves ilgums ir 20 gadi, mājsaimniecībā tie ir visi 30,” tā E.Nordmanis.

Svarīgi ievērot!

Viņš papildina, ka pavasara ieskaņā Pilssalas teritorijā pieaug apmeklētāju skaits, tāpēc būtiski atcerēties – dzīvniekus nevajag traucēt, kā arī ieteicams tos vērot no attāluma: “Nekādā gadījumā nevajag līst klāt zirgiem. Saprotams, ka bērniem un arī pieaugušajiem gribas paglaudīt mazos kumeliņus, taču ne visas ķēves ir saprotošas, cilvēku uzmanību tās var uztvert kā apdraudējumu un uzbrukt. Atcerēsimies, ka šajā laikā neparedzami ir arī ērzeļi – tiem notiek cīniņi un auļošana, kas var būt bīstama.”

Zirgi pašlaik izvietojušies pa visu Pilssalas teritoriju, bet bieži sastopami arī netālu no skatu torņa, tāpēc apmeklētājiem der zināt: “Ja ļoti gribas zirgus pabarot, tad lūgums ņemt vērā: barojam tikai ar burkāniem, sarkanajām galda bietēm vai sagrieztiem āboliem. Atnesam līdzi un izbārstām plašākā teritorijā. Tas ir ēdiens, kas zirgiem nekaitēs, bet izbārstīšana palīdzēs izvairīties no kaušanās par ēdienu. Svarīgākais: nekādā gadījumā nebarojam zirgus no rokas un neejam ar ēdienu tiem tuvumā! Zirgi ļoti ātri pierod pie kārumiem, kļūst uzmācīgi un pat agresīvi,” tā E.Nordmanis.

Tāpat apmeklētājiem jāņem vērā, ka no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Pilssalas ziemeļu gals būs slēgts, lai netraucētu pļavu putniem ligzdot, jo teritorijai aiz otrā žoga un skatu torņa ir stingrā lieguma statuss, tātad jebkāda ar tiešajiem apsaimniekošanas darbiem nesaistīta cilvēku atrašanās tur ir kategoriski aizliegta un tiek administratīvi sodīta. Būtiski, ka dažviet teritoriju ierobežo elektriskais žogs un mēģinājums iekļūt aizliegtajā zonā ir arī bīstams.