Jaunumi

18. februārī Jelgavas domes sēdē deputāti apstiprināja šā gada pilsētas budžetu. Kopējie budžeta ieņēmumi ir sabalansēti ar izdevumiem un veido 134 miljonus eiro. “Parasti prioritātes pilsētas budžetā tiek nosauktas pēc finansējuma apjoma nozarēm, kas nešaubīgi arī šogad pilsētā ar 52 miljoniem eiro ir izglītība. Taču gribu akcentēt, ka visapjomīgākais darbs Jelgavā būs uzņēmējdarbības attīstība, jo uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai no ES fondiem šajā gadā esam piesaistījuši vislielākās investīcijas – gandrīz 20 miljonus eiro. Vēl viens nozīmīgs darbs šogad būs aizsardzības stiprināšana. Lai arī patlaban aizsardzības stiprināšanai budžetā finansējumu mēs vēl neredzam, notiek darbs ar valsts institūcijām, lai piesaistītu līdzekļus un pilsētā izveidotu pilnībā aprīkotas patvertnes iedzīvotājiem dažādām krīzes situācijām. Tāpat gatavojamies realizēt vairākus apjomīgus projektus plūdu draudu mazināšanai, kur tuvākajos gados ieguldīsim ap 11 miljonus eiro,” uzsver Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.

Pašvaldības ir panākušas, ka valsts maina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcionālo sadalījumu un pašvaldības budžetā šogad nonāk 78 procenti nodokļa (pērn 75 procenti). Tāpēc IIN ir vienīgie nodokļu ieņēmumi, kas šogad budžetā pieauguši, ņemot vērā gan procentuālo sadalījumu, gan minimālās algas izmaiņas un algu kāpumu par 2,6 procentiem, kas kopumā veido 4,6 miljonu eiro pieaugumu. Tāpat budžets pieaug no valsts finansējuma pedagogu algām, kas šobrīd sasniedz jau 13,6 miljonus eiro. Pārējie nodokļu ieņēmumi praktiski ir iepriekšējā gada līmenī. “Tieši tāpēc lielas izmaiņas pašvaldības budžeta finansējuma sadalījumā mēs šogad neredzam,” piebilst I.Škutāne, akcentējot, ka lielākās investīcijas – atbalsts uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai – ir pašvaldības piesaistītais finansējums no ES fondu līdzekļiem.

Uzņēmējdarbības attīstībai – 20 miljoni eiro

“Spēcīga un attīstīta uzņēmējdarbība ir pilsētas pamats, jo uzņēmumi, kuri rada darba vietas, ražo produkciju un maksā nodokļus, ir svarīgākais, kas ļauj pašvaldībai iegūt finansējumu, lai tālāk varētu uzturēt nozares, kuras pašas nepelna, un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Un tādas ir praktiski visas pašvaldības pārziņā esošās nozares – izglītība, pilsētas infrastruktūras uzturēšana, sociālā aizsardzība, drošība, kultūra un sports. Tieši tāpēc pašvaldība iegulda ievērojamus resursus, lai attīstītu uzņēmējdarbības infrastruktūru Jelgavā un piesaistītu investīcijas arvien jaunu projektu realizācijai, kuru rezultātā pilsētā darbu sāk jauni uzņēmumi,” skaidro I.Škutāne.

Šogad šim mērķim pašvaldība ir piesaistījusi pēdējos gados visapjomīgāko finansējumu – 20 miljonus eiro. “Tas ir vairāku gadu mērķtiecīgs darbs, kura rezultātu mēs šobrīd redzam. Nozīmīgākais projekts, kura realizācija ir sākusies, nešaubīgi ir Zemgales industriālā parka infrastruktūras izveide. Tiek pārbūvēta Atmodas iela, Meiju ceļš, Slokas un Lapskalna iela. Galvenais mērķis – industriālā parka izveide, taču vienlaikus tas būs neatsverams ieguvums arī iedzīvotājiem, jo vēl vienas pilsētas apkaimes infrastruktūra būs pilnībā mainījusies. Pašvaldība ir noslēgusi arī pirmos zemes nomas līgumus ar investoriem, kuri gatavi attīstīt uzņēmējdarbību topošajā industriālajā parkā. Jau tagad varam teikt, ka uzņēmēju investīcijas jaunu ražotņu izveidē šajā teritorijā pārsniegs 100 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā pašvaldība turpināja sakārtot arī Lielupes industriālā parka infrastruktūru, izbūvējot divas jaunas ielas. Arī šī uzņēmējdarbības teritorija turpina attīstīties. Prohorova ielā sākusies SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība. Jaunās rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību pabeigt 2026. gada nogalē, radot vairāk nekā 70 jaunas darba vietas.

Šogad turpināsim vēl vienas industriālās zonas ielu infrastruktūras sakārtošanu – rekonstruēsim Dzirnavu un Bauskas ielas posmus. Tāpat nozīmīgs darbs ir pilsētas apvedceļa pārbūve, kur šobrīd tiek sakārtots viens Miera ielas posms, lai pēc tam darbu turpinātu ar atlikušo ielas posmu līdz rotācijas aplim,” tā I.Škutāne.

Jauns bērnudārzs un jauna mājvieta Mākslas skolai

“Pašvaldības galvenais un svarīgākais uzdevums ir kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, tāpēc nepārtraukti tiek uzlabota visu nozaru sniegto pakalpojumu kvalitāte,” uzsver I.Škutāne, akcentējot arī vairākas pārmaiņas, kas šogad sāksies izglītības jomā.

Šoruden pašvaldība paredz izsludināt iepirkumu jauna bērnudārza būvniecībai Nameja ielā, kurš jau pēc pāris gadiem varēs uzņemt 250 mazos jelgavniekus. Taču, lai jau šobrīd nodrošinātu iespēju 320 bērniem apmeklēt privātos bērnudārzus bez vecāku līdzfinansējuma, pašvaldība ir piesaistījusi ESF finansējumu, un piecos privātajos bērnudārzos trīs gadus šīm ģimenēm nebūs jāmaksā vecāku līdzmaksājums par bērnudārza apmeklējumu.

“Pašvaldībai arī šogad būs pieejami aizņēmumu līdzekļi prioritāro projektu realizācijai, un viens no projektiem, ko Jelgava varētu īstenot, ir neapdzīvotās ēkas Mātera ielā 30 sakārtošana un pielāgošana Jelgavas Mākslas skolai,” stāsta I.Škutāne.

Turpinot izglītības iestāžu stadionu sakārtošanu, šogad sāks izstrādāt būvprojektu Pārlielupes pamatskolas stadiona būvniecībai. Jāatgādina, ka pie Pārlielupes pamatskolas līdzās stadionam paredzēts arī skeitparks, kura būvprojekts jau ir gatavs.

“Mēs vienmēr esam lepojušies un atbalstījuši mūsu skolēnu sasniegumus dažādos konkursos un olimpiādēs. Arī šogad, kā katru gadu, skolēni par augstiem sasniegumiem mācībās saņems pašvaldības naudas balvu 75 eiro apmērā, kam budžetā paredzēti 37 tūkstoši eiro. Savukārt šīs vasaras galvenais notikums skolēniem būs dziesmu un deju svētki. Lai mūsu dziedātāji un dejotāji varētu piedalīties svētkos un izbaudīt šo vienreizējo kopības izjūtu, pašvaldības budžetā paredzēti 281 000 eiro,” stāsta I.Škutāne.

Sociālajiem pabalstiem – 5,8 miljoni eiro

Joprojām apjomīgs finansējums no pašvaldības budžeta tiek paredzēts sociālajai aizsardzībai – 13,9 miljoni eiro. Savukārt tikai sociālajiem pabalstiem – 5,8 miljoni eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir finansējums pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām. “Tas ir atbalsts iedzīvotājiem, ko pašvaldība uzņemas brīvprātīgi, – to nenosaka likums. Gandrīz miljons eiro no šīs summas ir atbalstam daudzbērnu ģimenēm – ēdināšanai skolās un bērnudārzos. Tāpat atbalsts senioriem bezmaksas braucieniem autobusos, ievērojams atbalsts tiek sniegts bāreņiem un citām iedzīvotāju grupām,” uzsver I.Škutāne.

Pagājušajā gadā pašvaldība atklāja rekonstruēto sociālo pakalpojumu centru Zirgu ielā, kur jelgavnieki var saņemt arvien jaunus sociālos pakalpojumus. Savukārt šobrīd pašvaldība plāno sakārtot sociālo ēku Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9. “Ēkā strādā gan Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, gan bāriņtiesa, bet lielāko ēkas daļu aizņem pašvaldības sociālie dzīvokļi. Tuvākajā laikā paredzam uzsākt jaunu projektu, kura mērķis būs paplašināt sociālo īres dzīvokļu pieejamību, izbūvējot jaunus sociālos dzīvokļus Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9. Dzīvokļi tiks izbūvēti ēkas 1. stāvā, kur šobrīd strādā Sociālo lietu pārvalde, tāpēc meklējam risinājumus jaunas energoefektīvas ēkas būvniecībai, kas perspektīvā kļūtu par jauno mājvietu Sociālo lietu pārvaldei,” atklāj I.Škutāne.

Vienlaikus pašvaldība turpina darbu arī pie citu pilsētas attīstības projektu sagatavošanas, un, tiklīdz kāds no projektiem tiks atbalstīts, pašvaldība būs gatava veikt budžeta grozījumus, paredzot līdzfinansējumu to realizācijai.