Jaunumi

Enerģētikas uzņēmums “Gren” šonedēļ ekspluatācijā nodevis siltumtrasi, kas savieno vēsturisko Jelgavas pils ēku ar pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmu. Jelgavas pils, kurā atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), jau šajā apkures sezonā telpu apsildei saņem siltumenerģiju, kas ražota “Gren” biomasas koģenerācijas stacijā no vietējiem atjaunīgajiem resursiem – šķeldas.

Siltumenerģijas piegāde Jelgavas pilij testa režīmā tika uzsākta oktobra vidū. Pēc sekmīgām pārbaudēm jaunā siltumtrase ir pieņemta ekspluatācijā, kļūstot par daļu no Jelgavas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkla. “Gren” projektu vadītājs Rihards Zakrepskis uzsver: “Jelgavas pils pieslēgšana pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai ir viens no mūsu šā gada nozīmīgākajiem un sarežģītākajiem projektiem Jelgavā. Esam gandarīti, ka darbus varējām pabeigt plānotajos termiņos un nodrošināt siltumenerģijas piegādi Jelgavas pilij jau šajā apkures sezonā.”

LBTU finanšu prorektors Linards Sisenis akcentē, ka lielākā daļa LBTU ēku pilsētas siltumtīkliem pieslēgtas jau 2022. un 2023. gadā. “Šogad ir īstenots tehnoloģiski sarežģīts vēsturiskās Jelgavas pils pieslēguma projekts un sperts nozīmīgs solis pārejā uz mūsdienīgas un ilgtspējīgas centralizētās siltumapgādes izmantošanu mūsu ēkās. Pieslēgšanās Jelgavas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem un līdz ar to pāreja uz vietējo atjaunīgo resursu izmantošanu LBTU ēku siltumapgādē ir stratēģisks solis, kas atbalsta mūsu zaļo domāšanu un ilgtspējīgas attīstības virzienu,” norāda L.Sisenis.

Īstenojot projektu, ar četru horizontālo urbumu palīdzību divos posmos tika izbūvēts siltumapgādes sistēmas savienojums zem Driksas un pils kanāla, izmantojot “Fibre Flex Pro” plastmasas caurules. Tika veikta nepieciešamo komunikāciju un pieslēgumu izbūve centralizētās siltumapgādes tīkliem Pilssalā un J.Čakstes bulvārī, kā arī pārbūvēti divi pils individuālie siltumpunkti automātiskai apkures temperatūras režīma uzturēšanai un regulēšanai. Siltumapgādes sistēmas savienojuma garums zem Driksas ir 190 metri, zem pils kanāla – 142 metri, bet kopējais jaunā siltumtīklu posma garums ir 752 metri, informē “Gren” komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Jelgavā šis ir otrais projekts, kurā siltumtrase tiek izbūvēta zem upes gultnes. Pirmo šāda veida projektu uzņēmums īstenoja 2012. gadā, zem Lielupes gultnes izbūvējot siltumapgādes sistēmu saistvadu, kas savieno centralizētās siltumapgādes sistēmas abos Lielupes krastos.

Jāatgādina, ka Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto 16 000 mājsaimniecību jeb 420 dzīvojamās mājas un ap 200 juridiskie klienti – iestādes, skolas, bērnudārzi, uzņēmumi. Apmēram 95–97 procenti no pilsētas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražota Latvijā lielākajā biomasas koģenerācijas stacijā no vietējā atjaunīgā energoresursa – pārsvarā no ilgtspējīgi iegūtas šķeldas.

2024. gadā centralizētās siltumapgādes klientu skaits Jelgavā turpinājis augt – ir pieslēgtas 11 ēkas ar kopējo siltuma jaudu 2,9 MW. Darbi turpinās, un vēl šogad paredzēts pabeigt pieslēgumu izveidi jaubūvējamiem zemas īres maksas namiem Ganību ielā 54 un daudzdzīvokļu jaunceltnēm Cukura ielā 29. Tāpat, kā norāda uzņēmumā, šogad palielinājies to klientu skaits, kuri izmanto siltumenerģiju karstajam ūdenim. Vairāki esošie klienti izlēmuši likvidēt savas līdzšinējās karstā ūdens sagatavošanas sistēmas, lai turpmāk karstā ūdens sagatavošanai izmantotu siltumenerģiju no centralizētās siltumapgādes. Tas izmaksu ziņā ļauj ietaupīt un ir īpaši svarīgi klientiem ar lielu karstā ūdens patēriņu, piebilst G.Matisa.