Sports

Kamēr liela daļa jelgavnieku ceturtdienas, 3. oktobra, rīta pusē devās darba gaitās, SK “Mitauer” skrējējs Toms Komass Vācijas pilsētā Rodenbahā laboja Latvijas rekordu 50 kilometru skrējienā.

Šis skrējiens Vācijas mazpilsētā Rodenbahā notiek kopš 1993. gada, un tikai trīs dalībniekiem izdevies uzvarēt ar laiku, kas ir ātrāks par trīs stundām. Toms Komass ir viens no viņiem – Toms 26 skrējēju konkurencē finišēja pirmais 2:57,36 stundās, un tas ir jauns Latvijas rekords. Līdzšinējais Latvijas rekords piederēja Andrejam Jesko – 3:00,42 stundas – un izskriets 2016. gadā. “2022. gadā, piedaloties Eiropas čempionātā 50 kilometru skrējienā, es sev noteicu, ka man jāizskrien Latvijas rekords un jābūt pirmajam latvietim, kurš to paveic ātrāk par trīs stundām. Toreiz trase bija ļoti kalnaina, un mans rezultāts bija 3:12,44 stundas. Finišējot kā labākajam latvietim, es sev izvirzīju mērķi – nākotnē tomēr tikt pie Latvijas rekorda,” par to, kā radās doma labot rekordu, stāsta Toms.

Konkrētu lēmumu par piedalīšanos sacensībās un mēģinājumu labot valsts rekordu Toms pieņēma tikai augustā. “No 19. augusta pārgāju specifiskos maratona treniņos. Zināju, ka 3. oktobrī nebūšu tajā labākajā formā, taču tik slikti arī nebūs, jo pa vasaru biju noskrējis labu kilometrāžu. Tad nu bija jāiziet sešu nedēļu ātrais treniņu kurss ar nosaukumu “Latvijas rekords 50 kilometros”. Lai gan sešas nedēļas ir daudz par maz, bet bija jāmēģina,” stāsta skrējējs.

Stājoties uz starta, daudzi jau bija informēti par Toma mērķi labot Latvijas rekordu. Sākums Tomam padevās ātrs – aplis noskriets ātrāk par plānoto tempu. Nākamajos apļos viņš centās samazināt un stabilizēt tempu, bet tas īsti neizdevās, kas, savukārt radīja bažas, vai pietiks dukas līdz beigām, lai labotu rekordu. “Sākot ar 35. kilometru, paliku trasē kā līderis un skrēju pilnīgi viens, un viss, kas mani dzina, bija domas par rekordu. Noskrienot devīto apli no desmit, redzēju, ka man ir veselas divas minūtes handikaps, un tas nedaudz deva mieru, bet fiziski vieglāk nepalika. Biju plānojis pēdējo apli paskriet ātrāk, taču sapratu, ka esmu sevi pārvērtējis un viss, par ko priecājos, – ka varu noturēt tempu kopumā. Beigas foršas, liels atbalsts pēdējos 300 metros, un solis atgriezās, bet bez tempa kāpinājuma. Trībīnes gavilēja un sagaidīja mani kā varoni. Emocionāli tas bija tik foršs mirklis! Apmeklētāji tika informēti par manu mērķi sasniegt Latvijas rekordu,” atceras Toms.

Viņš nedaudz ieskicē 50 kilometru distances specifiku. Pirmkārt, izcilajiem maratonistiem 50 kilometri nav saistoši, jo šajos pasākumos nekad nebūs lielu naudas balvu. Otrkārt, distance mazā apmeklējuma dēļ ļoti reti skrienama vienā aplī kā maratons, tā jāskrien neliela izmēra apļos. Treškārt, mazā dalībnieku skaita dēļ vadošajam un vismaz 95 procentiem no citiem skrējējiem distanci sanāk veikt vienatnē, bet lielajos maratonos dalībnieki skrien lielās grupā. Ceturtkārt, distance ir par astoņiem kilometriem garāka nekā maratons, un tā, rupji rēķinot, ir piektdaļa no maratona. “Šos astoņus kilometrus noskriet ātri, pat par spīti tam, ka maratona distanci izskrien uz personīgā rekorda robežas, nav viegli. Astoņi kilometri ir daudz un tajā mirklī tas nav viegli,” tā Toms. Piektkārt, maza sacensību izvēle, bet rekorda laikam vajag atrast labu trasi, labu atbalstu trasē, pareizus laika apstākļus, un, ņemot vērā mazo piedāvājumu Eiropā, tas ir liels izaicinājums.

Toma Komasa rezultāts ir arī jauns Jelgavas rekords 50 kilometru distancē.