Jaunumi

Dižkokam pārāk tuvu īstenota būvniecība, bojātas saknes, pārmērīgi apzāģēts koka vainags vai bez saskaņojuma nocirsts koks – šie ir tikai daži no Dabas aizsardzības pārvaldes konstatētajiem pārkāpumiem dižkokiem. Daļa no tiem veikti neapzinoties koku statusu, kā arī zemes īpašnieka atbildību un pienākumus dižkoku saglabāšanā. Ņemot vērā, ka ne visi Latvijas dižkoki ir apzināti un apzīmēti ar speciālām zīmēm, uzsākot jebkuru darbu vecu un lielu koku tuvumā, pārvalde aicina pārliecināties, vai tie jau nav sasnieguši dižkoka izmērus.

Lai noskaidrotu, vai koks ir aizsargājams, vispirms nepieciešams uzmērīt tā apkārtmēru 1,3 m augstumā no saknēm. Dižkoku mēri katrai koku sugai atšķiras. Ja koka apkārtmērs atbilst valstī noteiktajam konkrētās sugas dižkoka izmēram, Dabas aizsardzības pārvalde aicina pārbaudīt, vai tas ir reģistrēts valsts oficiālajā reģistrā un iekļauts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Ja koks vēl nav reģistrēts, par to aicina informēt pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Pieteikt dižkoku”.

Katru gadu dižkokam atbilstošus parametrus sasniedz aptuveni 200 jauni koki. Vienlaikus apmēram tikpat daudz dižkoki aiziet bojā gan cilvēku saimnieciskās rīcības rezultātā, gan arī no vecuma, uguns, vēja vai plūdu rezultātā, kukaiņu, baktēriju vai sēņu ietekmē, kā arī dzīvnieku dēļ.

Par dižkokiem kļūst visu sugu koki, kas sasnieguši likumā noteiktos izmērus. Uz tiem attiecas visas dižkoku aizsardzības prasības, pat, ja tie nav reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, vai iekļauti novadu teritorijas plānojumos.

Visi dižkoki – gan reģistrēti, gan nereģistrēti – un teritorija ap koku vainagiem un 10 metru platā joslā no tās ir aizsargājami koki – dabas pieminekļi. Līdz ar to šajā teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un attīstību, tostarp, mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu. Tāpat nav atļauts novietot lietas (piemēram, būvmateriālus un malku), kas aizsedz skatu uz koku un ierobežo piekļuvi tam, kā arī iznīcināt dabisko zemsedzi.

Aizsargājamā koka nociršana un novākšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas ir kļuvis bīstams un nav citu iespēju bīstamo situāciju novērst.

Latvijā šobrīd apzināti vairāk nekā 15 tūkstoši valsts nozīmes dižkoku, kas aug uz valsts un pašvaldību zemes, kā arī privātpersonu un juridisku personu īpašumos. Lielākā daļa no tiem ir ozoli, liepas un priedes, taču dabas daudzveidībai tikpat svarīgi ir arī citu sugu dižkoki – vīksnas, vītoli, oši, kadiķi un citi.

Par aizsargājamu dabas pieminekli var kļūt ikvienas sugas koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto garumu vai stumbra apkārtmēru. Oficiālajā valsts reģistrā iekļautajiem dižkokiem tiek piestiprināta atpazīstamības zīme – ozollapa uz zaļa fona. Taču pat, ja šīs zīmes nav, koks ir aizsargājams, ja atbilst dižkoka izmēram.

Jāpiebilst, ka īpašnieks bez saskaņošanas savā mežā drīkst cirst kokus līdz 12 cm diametrā, bet ārpus meža, tostarp pie mājas, – līdz 20 cm diametrā. Resnākiem kokiem mežā nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, savukārt ārpus meža – pašvaldības atļauja. Ja koks sasniedzis dižkoka apmēru, papildu nepieciešams rakstisks saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Video “Dižkoki. Atrast, pastāstīt, saglabāt”