Jaunumi

Pilsētā sākusies zāles pļaušanas sezona – darbinieku brigādes pļauj gan mehanizēti, gan manuāli. Savukārt Pasta salā un pļavā pretī pilij arī šogad zāles pļaušanu diennakts režīmā nodrošina robotizētie “Husqvarna” pļāvēji. Jāpiebilst, ka mēnesī pilsētā zāle tiek pļauta vairāk nekā 200 hektāru platībā.

Ikdienā sezonālo zāles pļaušanu pilsētā darbinieku brigādes veic gan mehanizēti, gan manuāli – lielās platības tiek pļautas ar traktortehniku, savukārt mazāka mēroga platības tiek uzturētas ar mazo traktortehniku, pļāvējiem un trimeriem. Būtiski uzsvērt, ka pēc pļaušanas ar pūtējiem objektos tiek sakoptas arī ietves. Vidēji mēnesī zāles pļaušana pilsētā tiek nodrošināta vairāk nekā 200 hektāru platībā un vairāk nekā 250 pārgājienkilometru garumā gar pilsētas ielām.

Zāliena apkopšanu pilsētas teritorijā ar robotizētajiem zāles pļāvējiem jau piekto gadu bez maksas nodrošina SIA “Husqvarna Latvija”. Lai uzturētu 1,3 hektārus plašu teritoriju Pasta salā un 5,3 hektārus plašu teritoriju pļavā pretim pilij, šogad tur darbojas kopumā astoņi roboti. Tie strādā 24 stundas diennaktī, pļaujot zālienu neatkarīgi no laikapstākļiem, kontrolējot veicamā darba apjomu un veicot arī automatizētas uzlādes. Robotizētajiem zāles pļāvējiem ir noteikta teritorija, pa kuru tie pārvietojas dažādos virzienos, dienā nopļaujot pa milimetram zāles – tik, cik tā diennaktī izaug.

SIA “Husqvarna Latvija” tirdzniecības pārstāvis Jānis Baltmanis norāda: ņemot vērā iepriekšējo sezonu novērojumus, katru gadu konkrētajai teritorijai tiek nodrošināts arī atbilstošs robotizētā zāles pļāvēja modelis. Tā, piemēram, pērn pļavā pretim aprobēts lielais robotizētais zāles pļāvējs “Husqvarna CEORA”, bet šosezon tas aizvietots ar četriem mazākiem robotiem. J.Baltmanis skaidro, ka jaudīgais pļāvējs vairāk piemērots līdzeniem sporta zālājiem, piemēram, golfa laukumiem, tāpēc šobrīd pļavā darbojas vairāki mazāki roboti, kas ir efektīvs risinājums arī ne tik līdzena pļavas zālāja kopšanai. Pēdējos gadus modernizēti risinājumi tiek izmantoti arī Pasta salā. “Kad uzsākām šo sadarbības projektu, Pasta salā strādāja roboti, kuru precīzai pļāvēja darba teritorijas iezīmēšanai bija nepieciešami vadi. Šobrīd viens no šādiem pļāvējiem turpina darbu pie restorāna “Pilsētas elpa”, bet pārējā teritorijā – aiz aktīvās atpūtas zonas un salas ziemeļu daļā – darbojas modernāki “Husqvarna Automower 550 EPOS” pļāvēji, kuri strādā bezvadu režīmā, ar satelīta palīdzību,” tā J.Baltmanis, akcentējot: tas palīdz izvairīties no situācijām, kad dažādu teritorijas labiekārtošanas darbu laikā vads tiek netīši bojāts. Jāpiebilst, ka pērn pļaušanas sezonā Pasta salā roboti nobraukuši 8725 kilometru garas pļaušanas distances, vidēji katrs noejot ap 3000 kilometru.

Skaidrojot motivāciju sadarbības projektam, kurā Jelgavā bez maksas tiek nodrošināti pļaušanas darbi, J.Baltmanis atzīst: iedzīvotājiem tas ir uzskatāms piemērs tam, kā dažāda veida un platības zālājos nodrošināt automatizētu pļaušanu ar “Husqvarna” zīmola robotizētajiem pļāvējiem. Tāpat autonomā darbība publiski pieejamā teritorijā ir apliecinājums arī teicamai drošības sistēmai pret zādzībām, kas ir viens no biežākajiem iedzīvotāju satraukumiem. Proti, zāles pļāvēji aprīkoti ar vairākiem pretzādzības aizsardzības līmeņiem – katram robotam ir savs PIN kods, un, tikai ievadot to, tas strādā. Ja robotu paceļ, tā asmeņi izslēdzas. Turklāt robotizētie pļāvēji ir izsekojami un piesaistīti geosētai – ja pļāvējs tiek iznests no ieprogrammētās teritorijas, atskan signalizācija.

“Aicinu iedzīvotājus arī turpmāk ar cieņu izturēties pret tehniku. Lai gan piecu gadu laikā neesam piedzīvojuši nevienu zādzības vai tīšas bojāšanas gadījumu Jelgavā, tomēr reizēm gadās situācijas, kad bērni vai jaunieši nospiež stoppogu vai paceļ robota vāku, un tad pļāvējs drošības nolūkos pārtrauc darbu. Lai to atjaunotu, speciālistam ir jādodas uz darba zonu, lai ievadītu PIN kodu un atjaunotu tā darbību,” procesu skaidro J.Baltmanis.

Jāpiebilst, ka šogad pilsētā iecerēts plašāk ieviest arī bioloģiski daudzveidīgās pilsētas pļavas. Tas nozīmē, ka būs atsevišķas pilsētas teritorijas, kurās ļaus augt dabiskajam augu klājumam un ar laiku atjaunoties Latvijai raksturīgiem pļavas augiem un puķēm. Iepriekšējā gadā šī koncepcija jau uzsāka, apsaimniekojot Mīlestības aleju pie Dobeles šosejas.