Jaunumi

Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldības arhīvs

“Paaugstinot pedagogu minimālā atalgojuma slieksni no 420 līdz 680 eiro, no 1. septembra valstī tiks uzsākts nozīmīgs pārmaiņu process izglītības sistēmā. Atalgojuma palielinājums būs kā stimuls, lai celtu kopējo izglītības kvalitāti. Mēs joprojām nevaram pateikt, cik tieši saņems viens vai otrs pedagogs, jo darbs pie aprēķiniem turpinās gan ministrijas, gan pašvaldību līmenī, tomēr kopumā izglītības sistēmā naudas būs vairāk, un tā ir laba ziņa,” uzsver Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
 
5. jūlijā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no septembra visu pedagogu mēneša zemākā darba algas likme būs 680 eiro mēnesī. Pirmsskolas pedagogiem zemākais atalgojuma likmes palielinājums par darba stundu paaugstināsies par 21 procentu jeb no 3,5 līdz 4,25 eiro, bet vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem – par 13,33 procentiem jeb no pieciem līdz 5,66 eiro par stundu. Plašāk par to, kādas pārmaiņas nesīs ilgi gaidītā izglītības reforma, – saruna ar G.Auzu.
 
Tiek minēts, ka 88 procentiem pašvaldību kopējais finansējums pedagogu algām pieaugs. Vai Jelgava ir to skaitā?
Dažādās izglītības pakāpēs situācija atšķiras, un pieaugums visiem nebūs vienāds. Bet no tiem Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, kuri ir mūsu rīcībā, izriet, ka kopējā dotācija Jelgavai būs lielāka. Pieaugs arī pašvaldības izdevumi, galvenokārt pirmsskolas pedagogu atlīdzībai, jo valsts piešķirs mērķdotāciju tikai to pedagogu atalgojumam, kas nodrošina piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Tomēr jāņem vērā, ka jaunajā modelī skolu pedagogu darba slodze noteikta 30 stundas par darba algas likmi līdzšinējās 21 stundas vietā, bet pirmsskolā tās būs 40 stundas par darba algas likmi līdzšinējo 30 stundu vietā.
 
Pēc šāda aprēķina pieaugums ir samērā neliels.
Piekrītu, tas nav gluži tāds, kādu pašvaldības un paši pedagogi bija gaidījuši, bet ir sperts solis pareizajā virzienā. Jaunajā atlīdzības modelī ir iestrādātas daudzas būtiskas lietas, kas tuvākajos gados liks sakārtot izglītības iestāžu tīklu valstī un izvērtēt izglītības programmu piedāvājumu. Šis algu modelis ir kompromiss starp to, ka viss paliek pa vecam, un straujākām pārmaiņām. Turpmāk daudz lielāka atbildība būs izglītības iestāžu vadītājiem, kuru rīcībā būs līdzekļi, lai samaksātu pedagogiem par papildu pienākumiem, rakstu darbu labošanu, individuālo darbu, gatavošanos mācību stundām, klases audzināšanu, darbu ar pagarinātās dienas grupām un citiem papildu pienākumiem. Kopumā šim mērķim katrā izglītības iestādē tiks atvēlēti 13,5 procenti no kopējā atlīdzības fonda. Tie būs resursi, kurus skola varēs iekšēji pārdalīt, bet vairs nebūs iespējams tos novirzīt mazāk efektīvu skolu darbam. Šim nosacījumam gan piemērots pārejas laiks, un tā vēl nākamajā mācību gadā pašvaldības līdz 10 procentiem no finansējuma drīkstēs novirzīt citu izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam, bet 2017./2018. mācību gadā – līdz pieciem procentiem.
 
Kāda situācija ir ar pirmsskolas pedagogiem?
Atbilstoši valsts apstiprinātajiem noteikumiem pirmsskolas pedagogu atlīdzība pieaugs no 420 eiro par darba slodzi 30 stundas nedēļā līdz 620 eiro par 40 darba stundām nedēļā. Tomēr vēl nav pieņemts lēmums, vai tas notiks sākot ar 1. septembri vai pakāpeniski sasniedzot noteikto likmi 620 eiro ar 2017. gada 1.janvāri. Šobrīd ir veikti aprēķini, lai Jelgavā realizētu jauno darba samaksas modeli, saglabājot līdzšinējo pirmsskolas izglītības iestāžu darba organizāciju, kad visas dienas garumā – no pulksten 7 līdz 19 – izglītības procesu vada kvalificēts pedagogs (grupā strādā divi pirmsskolas izglītības skolotāji un viena auklīte – red.). Strādājot ar līdzšinējo noslodzi – 30 kontaktstundas –, pirmsskolas izglītības skolotājs saņems vairāk nekā līdz šim. Šādam algu pieaugumam nepieciešams atrast papildu līdzekļus pašvaldības budžetā, un gada vidū to izdarīt nav vienkārši. Tas nozīmē, ka kādai nozarei vai plānotajām aktivitātēm finansējums jāsamazina. Tā nav laba prakse. Arī valsts līmenī, meklējot līdzekļus izglītības reformas īstenošanai, pilsētai ir būtiski samazināts finansējums speciālo pirmsskolas programmu īstenošanai. No 1. septembra šim mērķim no valsts tiks apmaksātas tikai 4,6 pedagogu darba slodzes, bet līdz šim saņēmām finansējumu 27 pedagogu darba slodzēm. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu situāciju izglītības sistēmā ir pietiekami daudz, tādēļ šobrīd vēl konkrētu algas palielinājuma apmēru mēnesī pirmsskolas pedagogiem neminēšu.
 
Vai reforma ietekmēs pilsētas internātskolas?
Tāpat kā citu skolu pedagogiem, arī Jelgavas internātpamatskolu pedagogiem palielināsies atlīdzības apjoms, bet citas izmaiņas netiek plānotas. Gan 1., gan 2. Internātpamatskola realizē valsts akreditētas speciālās izglītības programmas, kurām tāpat kā līdz šim tiks piešķirts valsts finansējums gan pedagogu atalgojumam, gan uzturēšanas izdevumiem. Izmaiņas valstī skars pašvaldību dibinātās internātskolas – mūsu pilsētā tādu nav. Tās ir skolas, kuras galvenokārt veic sociālo funkciju. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, Jelgavas pašvaldība ir veikusi būtiskas investīcijas abu internātskolu infrastruktūrā. Septembrī 2. Internātpamatskolā atklāsim jauno sporta halli, iepriekšējā gadā tika rekonstruēts 1. Internātpamatskolas internāts. Internātskolu ēkās ir veikti dažādi infrastruktūras uzlabojumi. Arī skolēnu skaits šajās skolās ir pietiekams.
 
Kā plānotās izmaiņas skars interešu un profesionālās ievirzes izglītībā strādājošos?
Interešu un profesionālās ievirzes izglītības pieejamība tiks saglabāta līdzšinējā apmērā. Tas nozīmē, ka bērnu un jauniešu centrs «Junda», Mūzikas skola un Mākslas skola turpinās realizēt gan interešu izglītības, gan profesionālās ievirzes izglītības programmas. Atlīdzība interešu izglītības pedagogiem pieaugs proporcionāli algas likmei, kura tiks rēķināta 680 eiro apmērā par 30 stundu darba slodzi nedēļā. Šobrīd darba algas likme interešu izglītības pedagogiem ir 435 eiro. Tāpat kā vispārizglītojošajās skolās, precīzs pieejamais finansējums būs zināms tikai septembrī. Savukārt Mākslas skolai un sporta skolām atalgojuma reforma tiks īstenota no 2017. gada janvāra.
 
Jaunajos pedagogu atlīdzības noteikumos paredzēts, ka divus gadus skolotājiem nebūs iespējas paaugstināt savas kvalitātes pakāpes, par kurām paredzētas piemaksas pie mēnešalgas no 45 līdz pat 140 eiro. Ko tas nozīmē mūsu pilsētas izglītības jomā strādājošajiem?
469 mūsu pilsētas pedagogiem ir šīs kvalitātes pakāpes, par kurām paredzētas piemaksas. Šiem pedagogiem tās tiks saglabātas, bet no jauna turpmākos divus gadus, līdz 2018. gada 1. septembrim, kvalitātes pakāpes iegūt nevarēs. Tam ir divi iemesli: līdzšinējā sistēma tiek daudz kritizēta, uzsverot, ka tā ir pārāk birokrātiska un pārāk maza uzmanība tiek pievērsta reālajam pedagoga darbam klasē un skolēnu ieguvumam; otrs iemesls, manuprāt, ir finansējuma meklēšana pedagogu algu paaugstināšanai izglītības sistēmā. Šīs piemaksas visiem valsts pedagogiem ir būtiska valsts mērķdotācijas daļa. Diskusiju rezultātā tika piedāvāts uzsākt darbu pie jaunas pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas kārtības izstrādāšanas, kura valdībai jāapstiprina līdz 2018. gada 1. septembrim, kad plānots atsākt piešķirt šīs kvalitātes pakāpes.
 
Kāda ir skolēnu skaita dinamika Jelgavā?
Skolēnu skaitam ir tendence pieaugt. Tas nav straujš pieaugums pieaugums, bet tomēr. Mēs redzam, ka pilsētā ir arvien lielāks pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Arī pamatizglītības posmā bērnu kļūst vairāk. Šogad pilsētas vispārizglītojošajās skolās mācījās 6889 skolēni jeb par 255 skolēniem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Pagājušajā mācību gadā skolēnu skaits palielinājās visās skolās, izņemot Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu un 2. internātpamatskolu. Jelgavas izglītības iestādēs mācās arī 1063 skolēni, kuri deklarēti citās pašvaldībās.
 
Cik efektīvs ir pilsētas skolu tīkls – vai ir plānoti kādi pārkārtojumi saistībā ar valsts realizēto pedagogu atalgojuma sistēmas reformu?
Vienmēr var kaut ko uzlabot vai darīt citādi, bet salīdzinoši mums ir viens no optimālākajiem izglītības iestāžu tīkliem valstī. Skolu un klašu piepildījums ir augsts. Mūsu skolām nav problēmu izveidot vairākas klases pamatskolas posmā visās pilsētas sākumskolās un
vidusskolās. Šādā aspektā daudz iespēju, kā kļūt efektīvākiem, mums nav, bet iekšēji katra skola, protams, var daudz ko uzlabot, īpaši veidojot un nodrošinot individuālo atbalsta sistēmu skolēniem.
 
Valstī esot pedagogu pārprodukcija.
Valstī atsevišķās pašvaldībās tā tas arī ir, bet Jelgavā, gluži otrādi, labu pedagogu trūkst. Mums ir pietiekami daudz fizikas, dabaszinātņu, mūzikas, sākumskolas, ģeogrāfijas un citu mācību priekšmetu skolotāju vakanču. Atbilstošas kvalifikācijas ķīmiķus, fiziķus un matemātiķus varam pieņemt darbā kaut šodien. 16 procenti no pilsētas pedagogiem ir vecumā no 60 gadiem, un daļa no viņiem labprāt samazinātu savu ikdienas darba slodzi, dodot vietu un daloties darba pieredzē ar jaunajiem kolēģiem.

Jānis Kovaļevskis