13.8 °C, 1.2 m/s, 94.2 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiLīdz 2015.gadam līdz minimumam samazināsim rindas bērnudārzos
Līdz 2015.gadam līdz minimumam samazināsim rindas bērnudārzos
18/12/2013

28.novembra laikrakstā "Jelgavas Vēstnesis" publicēta intervija ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Rubli. Piedāvājam iepazīties ar pausto viedokli par pārmaiņām izglītības sistēmā, profesionālajām izglītības programmām un sporta attīstību pilsētā.

Foto: Ivars Veiliņš

28.novembra laikrakstā “Jelgavas Vēstnesis” publicēta intervija ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Rubli. Piedāvājam iepazīties ar pausto viedokli par pārmaiņām izglītības sistēmā, profesionālajām izglītības programmām un sporta attīstību pilsētā.

Sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» domes priekšsēdētāja vietnieks plašāk stāsta par ieceri ieviest izglītības kvalitātes balvu un visaptverošu motivācijas programmu visos pašvaldības pārziņā esošajos izglītības līmeņos, sākot no skolēniem un beidzot ar skolu direktoriem.

Izglītībai ik gadu tiek atvēlēta aptuveni puse no visa pašvaldības budžeta. Cik optimāls šobrīd ir pilsētas izglītības iestāžu tīkls?
Puse no budžeta tā ir tikai tad, ja kopējos izdevumos tiek ierēķinātas pedagogu algas, kuras pašvaldībai pārskaita valsts. Izglītība ir viena no būtiskākajām pašvaldības funkcijām, tādēļ tā prasa lielus ieguldījumus. Skolu remontos vien ik gadu ieguldām vairāk nekā 500 tūkstošus latu, neskaitot jaunu objektu būvniecību un ēku siltināšanu. Šobrīd pilsētas skolu tīkls ir optimāls, un izmaiņas varētu skart tikai speciālās izglītības iestādes. Plānojam, ka ar nākamo mācību gadu 1. pamatskolu Zemgales prospektā, kurā būtiski sarucis skolēnu skaits (šobrīd skolā mācās 77 skolēni – red.) apvienosim ar 2. internātpamatskolu. Abas skolas piedāvā izglītības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām. Citas būtiskas izmaiņas nav plānotas.

Šogad uz 1. ģimnāzijas bāzes tika izveidota Tehnoloģiju vidusskola. Vai šis solis ir attaisnojies?
Sākotnēji bija bažas, ka šī skola ar jauno, sabiedrībā pieprasīto inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju novirzienu varētu būtiski samazināt skolēnu skaitu citās skolās, bet tā nav noticis. Skolēnu skaits ir sadalījies proporcionāli. Nav šaubu, ka šis novirziens nākotnē dos rezultātu, jo šajā skolā audzēkņi pastiprināti apgūst eksaktos priekšmetus un tiks orientēti savu profesionālo karjeru saistīt ar inženierzinātnēm. Līdz ar to viņu iespējas veiksmīgāk iekļauties darba tirgū būs labākas.

Kopš rudens palielināts pašvaldības līdzfinansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, valsts daļēji apmaksā arī aukļu pakalpojumus. Kāda šobrīd ir situācija ar rindu uz vietu bērnudārzā?
Ņemot vērā iespēju pretendēt uz valsts līdzfinansējumu, kopējā rinda ir pieaugusi un šobrīd rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā ir 1300 bērni – 628 no viņiem apmeklē privātās iestādes. Jāpiebilst, ka privātajās pirmsskolas iestādēs «Pīlādzītis» un «Varavīksne» kopumā vēl ir aptuveni 100 brīvu vietu, kuras netiek aizpildītas, lai gan šobrīd vecāku līdzmaksājums privātajās iestādēs ir robežās līdz 15 latiem mēnesī. No šā varam secināt, ka daļai vecāku šīs vietas bērnudārzā nav nepieciešamas vai arī viņiem ir citi apsvērumi, kādēļ neizvēlas privāto iestāžu sniegto pakalpojumu. Tomēr, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc vietas pašvaldības iestādēs ir pietiekami liels, strādājam pie tā, lai līdz 2015. gadam likvidētu vai samazinātu līdz minimumam rindu uz vietu bērnudārzā. Janvārī tiks atvērta papildu grupiņa «Vārpiņā», nodrošinot 20 vietas, septembrī plānojam atvērt pirmsskolas izglītības iestādi Skautu ielā, kurā tiks nodrošinātas 156 vietas, bet 2015. gadā tiks pabeigti renovācijas darbi Ganību ielas bērnudārzā, kurš spēs uzņemt 280 bērnus. Ar to vajadzētu pietikt.

Jelgava kā viena no pirmajām sāka īstenot duālās izglītības programmas, nodrošinot topošajiem speciālistiem prakses vietas un apmācību uzņēmumos. Vai tas varētu celt profesionālās izglītības prestižu?
Daudzviet Eiropā pēc šāda principa ir būvēta visa profesionālās izglītības sistēma, proti, audzēknis skolā var iestāties tikai tad, kad viņš ir noslēdzis līgumu ar uzņēmumu par prakses vietu. Pārsvarā šīs prakses vietas piedāvā lielākie nozaru uzņēmumi, kuri negaida no valsts, bet paši piedalās kvalificētu, savām specifiskajām vajadzībām piemērotu darbinieku sagatavošanā. Latvijā šāda pieeja nav praktizēta kopš padomju laikiem, tādēļ vēlos pateikties «Amo Plant» un «Dinex» uzņēmumu vadītājiem, kuri ir pietiekami tālredzīgi, lai iesaistītos šajā programmā. Izglītības sistēma nekad nebūs tik elastīga kā biznesa vide, tādēļ uzņēmumiem pašiem aktīvi jāiesaistās izglītības procesā. Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs uzņēmumi jau šodien ir gatavi piedāvāt prakses vietas mūsu audzēkņiem, tomēr mēs vēlamies gatavot speciālistus saviem uzņēmumiem, un duālās izglītības programmas, kur audzēkņi teoriju apgūst skolā, bet praksi – uzņēmumos, ir labākais veids, kā sagatavot darba tirgus pieprasījumam atbilstošus speciālistus. Diemžēl līdz šim prakses vietas ar atsevišķiem izņēmumiem vairāk bijušas formālas.

Kuras šobrīd ir pieprasītākās profesionālās izglītības programmas?
Pieprasītākās ir autoatslēdznieku, frizieru un pavāru specialitātes, savukārt mazāka interese pēdējā laikā ir no potenciālo audzēkņu puses par metālapstrādes programmām, maiznieka un komercdarbineka profesiju.

Bērniem un jauniešiem pilsētā tiek piedāvātas plašas iespējas nodarboties ar sportu, sākot no neskaitāmiem cīņas veidiem, komandu sporta spēlēm un beidzot ar tehniskajiem sporta veidiem. Tomēr nevaram lepoties, ka kādā no sporta veidiem esam pārliecinoši labākie Latvijā. Arī mūsu pienesums olimpiskajai kustībai ir gaužām pieticīgs.
Pašvaldības prioritāte ir bērnu un jaunatnes sports, masu sporta aktivitātes, kā arī pieejama un kvalitatīva sporta infrastruktūra. Šajos rādītājos ir pat izaugsme, iespējas sportot līdz ar Zemgales Olimpiskā centra piedāvājumu ir būtiski paplašinājušās, arī bērnu skaits, kuri nodarbojas ar sportu, pakāpeniski pieaug. Atbalstīts tiek arī augstu sasniegumu sports, lai gan te varētu piekrist, ka turpmāk būtu nepieciešama diskusija, kuri ir pilsētā prioritāri atbalstāmie sporta veidi, jo pēdējā laikā esam atbalstījuši gandrīz visus pilsētas sportistus, kuri izcīna tiesības piedalīties Eiropas vai pasaules čempionātā vai citās nozīmīgās sacensībās. Esam gājuši plašumā, nevis augstu sasniegumu virzienā.

Vai plānotas kādas izmaiņas saistībā ar pilsētas sporta skolām?
No nākamā mācību gada paplašināsim sporta skolas piedāvājumu, iekļaujot tajā mākslas vingrošanas programmu un BMX, lai sniegtu atbalstu klubam «Mītavas Kumeļi» jauno sportistu sagatavošanā.

Kas noticis ar kustību «Vecāki Jelgavai»? Vai nebūtu nepieciešams to «restartēt», atjaunojot vecāku patruļas un citas sabiedriskās aktivitātes?
Piekrītu, ka šīs organizācijas aktivitātes pietrūkst, īpaši šobrīd, kad parādījusies tā saukto legālo narkotiku sērga. Tomēr pašvaldība nevar nevienu piespiest, tādēļ varu tikai aicināt vecākus būt aktīvākiem, iesaistīties sabiedriskajās organizācijās un paust savu viedokli par šāda veida uzņēmējdarbību. Jo noraidošāka būs sabiedrības attieksme, jo pašvaldībai sadarbībā ar Valsts policiju būs vieglāk apkarot šādas negācijas.

Vai arī nākamgad skolēniem vasarā tiks piedāvāta iespēja strādāt?
Jā, skolēnu nodarbinātības programmu turpināsim. Plānojam, ka arī nākamgad vasaras mēnešos piedāvāsim darbu aptuveni 600 skolēniem.

Nākamgad pirmo reizi plānots piešķirt skolu kvalitātes balvu par sasniegumiem aizvadītajā gadā. Kas un kā tiks vērtēts?
Jau šobrīd labākajiem pedagogiem ir iespēja saņemt naudas balvu 500 latu apmērā, bet skolēniem, kuru gada vidējā atzīme ir augstāka par 8,5, pašvaldība piešķir naudas balvu 50 latu apmērā. Lai veicinātu veselīgu konkurenci starp izglītības iestādēm un motivētu skolas strādāt radoši un inovatīvi, nācām ar iniciatīvu ieviest šādu balvu, kura pirmo reizi tiks pasniegta nākamā gada oktobrī. Izglītības iestādes tiks vērtētas trīs pakāpēs: sākumskolas, pamatizglītības un vidusskolas līmenī. Mācību sasniegumi būs tikai viens no kritērijiem, tādēļ visām izglītības iestādēm būs vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz šo goda nosaukumu un balvu 5000 eiro apmērā. Tas nebūs konkurss par pilsētas labāko skolu, bet gan novērtējums par mācību gada laikā paveikto.

Novembri mēdz dēvēt par patriotu mēnesi. Cik patriotiski, jūsuprāt, ir pilsētas skolēni?
Domāju, ka pilsētas skolās ar patriotisko audzināšanu problēmu nav. Skolēni kuplā skaitā piedalās gan Lāčplēša dienas Lāpu gājienā, gan valsts svētku pasākumos. Visās izglītības iestādēs, sākot no pirmsskolas, tiek organizēti pasākumi par godu valsts svētkiem. Bija iespēja apmeklēt 2. pamatskolas valsts svētku pasākumu, kurā bērni ar neuzspēlētu lepnumu runāja par savu valsti un pilsētu.

Šobrīd tiek veidots pilsētas budžets 2014. gadam. Kādas būs jūsu nozaru prioritātes?
Galvenā prioritāte ir atrisināt bērnudārzu rindas jautājumu. Turpināsim darbus pie Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcijas, labiekārtosim darbmācības kabinetus 5. vidusskolā, 2. pamatskolā un Vakara maiņu vidusskolā. Nākamgad plānojam uzsākt arī Valsts ģimnāzijas fasādes sakārtošanas darbus ar drenāžas izbūvi.

Jānis Kovaļevskis