Jaunumi

Ko no aizvadītajā gadā iecerētā Jelgavai ir izdevies īstenot?
Pērn esam pilnvērtīgi izmantojuši, manuprāt, lielisko iespēju, ko dod Eiropas Savienības līdzfinansējums pilsētvides projektiem, kas Jelgavā ļāvis realizēt būtiskas ieceres. Jāpiezīmē, ka par šiem projektiem valstī pašlaik notiek aktīvas diskusijas – cik tie ir lietderīgi, nepieciešami nākamajā plānošanas periodā. Mēs vairākkārt, arī Lielo pilsētu asociācijas sarunās ar premjeru, esam izteikuši pārliecību, ka pilsētvides projekti ir vieni no visveiksmīgākajiem. To veiksmes atslēga slēpjas apstāklī, ka realizējamos projektus mēs varam izvērst, sasaistot ar citiem projektiem, citiem virzieniem. Piemēram, ūdensvada rekonstrukcijas otrajā kārtā, kas paredz ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu nomaiņu, mēs reizē varam renovēt arī Jelgavai ļoti būtisko lietus ūdens novadīšanas sistēmu, kas nebija iekļauts nevienā no programmām. Šo visu īstenojot, ielas varam sakārtot pilnībā.

Tieši tādēļ Jelgavas pilsētas pašvaldība iestājas par to, lai nākamajā plānošanas periodā pilsētvides programma būtu viena no galvenajām iespējām pašvaldībām attīstīt savas teritorijas. Tā ir iespēja attīstīt reģionālos centrus – pilsētas, kas tādējādi paaugstinās spēju piesaistīt investorus, radīt jaunas darbavietas.

Turklāt nākotnē Eiropas Komisija ir uzstādījusi prasību, lai 5% no kopējās projektu summas būtu pieejama pilsētvides projektiem. Tas gan pagaidām ir Eiropas, ne mūsu valsts skatījums, bet ceru, ka visiem kopā šādu mērķi mums izdosies sasniegt. Tas ļautu pilsētām veidot pavisam citu konkurētspēju, jo nākotnē jaunas darba vietas ar lielu intensitāti veidosies tieši pilsētās. Mūsu valsts nākotne ir pilsētā ar drošu un sakārtotu vidi, kur būtu pieejama medicīna, izglītība, sabiedriskais transports un labi ceļi. Vienīgi tas atturētu mūsu cilvēkus no masveida došanās peļņā uz ārzemēm.

Vai arī pašlaik Jelgava joprojām ir vieta izaugsmei – jauni uzņēmumi, darba vietas rodas?
Joprojām esam pilsēta izaugsmei un ne tikai vārdos. Piemēram, vēsturiskās automobiļu rūpnīcas RAF teritorijā – NP Jelgavas Biznesa parkā pašlaik darbojas 16 nomnieki un no tiem astoņi lieli ražojoši uzņēmumi un to skaits pieaug.

Jelgava turpina attīstīties arī metālapstrādes virzienā. Pašlaik kopā ar uzņēmējiem risinām jautājumu par divu jaunu lielu metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu izveidi pilsētā. Viens no tiem jau darbojas Jelgavā, un pašreizējās telpas kļuvušas par šauru. Tāpēc kopīgi esam atraduši vietu jaunas rūpnīcas celtniecībai. Tāpat joprojām notiek aktīvs darbs pie tā, lai mūsu autobūves uzņēmums “Amo Plant” uzsāktu pastāvīgu ražošanas procesu. Esam tikušies ar speciālistiem no Krievijas uzņēmuma “Gazprom”, runājām par iespējām izmantot dabasgāzi kā degvielu sabiedriskajā transportā. Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka Jelgavā ir vairāk jaunu nekā likvidētu komersantu.

Būtiski ir mudināt skolēnus kopā ar vidējo izglītību apgūt arī arodu, lai, beidzot skolu, cilvēks jau būtu gatavs darba tirgum. Pašreizējā situācijā visā Eiropā tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem bezdarbnieku rindās ir pārstāvēti ļoti plaši, jo viņiem trūkst prasmju darba tirgum. Tādēļ domāju, ka šodien daudz būtiskāk ir motivēt jauniešus apgūt arodu, nevis domāt par pensionāru ilgāku paturēšanu darba tirgū. Pašlaik jārīkojas ļoti aktīvi, lai jaunos cilvēkus atturētu aizbraukt no Latvijas.

Jūs pieminējāt bērnudārzus, kas visā Latvijā ir visai sāpīgs temats. Vai Jelgavai ir izdevies mazināt rindas un bērnudārziem?
Domāju, ka valstī kopumā nav problēmu ar bērnudārziem. Problēma ir Rīgā, nedaudz Jelgavā un pavisam niecīga tā ir Liepājā. Septembrī pilsētā nodevām ekspluatācijā jaunu bērnudārzu, kas samazināja rindu. Pašvaldība plāno iegādāties vēl vienu pirmsskolas izglītības iestādes ēku, kuru ekspluatācijā varētu nodot pēc gada. Tas nozīmē, ka arī Jelgavā bērnudārzu pieejamības problēma tiks atrisināta. Pašlaik svarīgāk, manuprāt, ir panākt, lai bērni Latvijā vispār dzimst. Ja bērni būs, celsim jaunus bērnudārzus.

Kā jūs tīri praktiski plānojat panākt, lai jaunieši tiešām izvēlētos iespēju apgūt kādu arodu?
Pie šīs intereses veicināšanas mēs strādājam jau vairākus gadus. Jau no pirmsskolas vecuma bērnos attīstām interesi par dažādām profesijām, tiek organizētas ekskursijas uz ražotnēm, turp dodas arī skolēni. Uzņēmumu vadītāji stāsta, kas un kā pie viņiem notiek, kādas prasmes nepieciešamas darbiniekiem. Ekskursijās piedalās pedagogi, skolu vadība, lai no pašu pieredzes varētu stāstīt un mācīt par darba tirgus vajadzībām valstī un pilsētā. Arī skolēnu vecāki ir sapratuši arodizglītības nozīmi un kopā ar bērniem apmeklē un iepazīstas ar Jelgavas metālapstrādes mācību parka darbību.

Mums ir nepieciešama arodizglītības sistēmas atjaunošana. Par Eiropas līdzekļiem Jelgavas Amatniecības vidusskolā esam radījuši iespēju apgūt programmējamo darba galdu operatoru prasmes, izmantojot mūsdienu prasībām atbilstošus darbgaldus. Otrs virziens, kurā investējam, ir pavāru un konditoru apmācība. Arī šajā programmā tiek izmantotas Eiropā modernākās tehnoloģijas. Tādēļ esmu pārliecināts, ka ar katru gadu skolēnu pieplūdums šajā mācību iestādē palielināsies.
Nākamais solis ir vispārizglītojošo skolu, jo īpaši vidusskolu, mācību programmu pilnveidošana, lai tās sniegtu iespēju apgūt iemaņas kādā no profesijām. Pašlaik esam ceļā uz 1. ģimnāzijas apmācības sistēmas maiņu, kurā ir ieinteresēts viss šīs skolas pedagogu kolektīvs. Sadarbībā ar LLU Tehnisko fakultāti 1. ģimnāzijā, sākot ar vidusskolu, ir iespēja sākt apgūt inženierzinātnes pamatus. Šajā programmā iekļauti mācību priekšmeti, kas tiek apgūti universitātes Tehniskajā fakultātē. Šogad inženierzinātņu novirziena klasei jau būs pirmais izlaidums. Pedagogi apliecina, ka paralēli vispārizglītojošajiem priekšmetiem apgūstot, piemēram, datorizētās projektēšanas pamatus, tehnisko grafiku, daudzi skolēni atvērušies pavisam citādākā un negaidītā rakursā.

Pavisam nesen tieši Amatu vidusskolā izstrādātās ēdienu receptes kļuvušas par Jelgavas simbolu – otrais ēdiens “Hercoga bura” un deserts “Šarlotes skūpsts”. Vai esat tos jau nobaudījis?
Gatavot tos mēģinājis neesmu, taču nobaudījis gan esmu. Esmu lepns, ka pilsētas īpašie ēdieni ir pašu jelgavnieku – pedagogu un topošo speciālistu – radīti. Pašlaik pieci ēdināšanas uzņēmumi tos ir iekļāvuši ēdienkartē. Pilsētas viesi “Hercoga buru” un “Šarlotes skūpstu” jau ir atzinīgi novērtējuši.

Ko vēl bez vēderprieku baudīšanas Jelgava gatavojas piedāvāt šajā tūrisma sezonā?
Tūrisma veicināšanas pasākumos šogad esam metušies ar pilnu krūti, piedaloties dažādās tūrisma izstādēs Tallinā, Viļņā un Maskavā, kā arī lielākajā pašmāju izstādē “Balttour”. 5. maijā Jelgavā sadarbībā ar Jelgavas un Ozolnieku novadiem notiks tūrisma sezonas atklāšana. Pasākuma laikā tiks ieslēgta strūklaka pie Sv. Trīsvienības baznīcas torņa, notiks koncerti, radošās nodarbības, kūdras skulptūru izstāde un daudzas citas aktivitātes.

Interese par mums ir un to noturēt var, vienīgi darbojoties kopā ar citām pašvaldībām, jo nebūs tā, ka tūristi nedēļu dzīvos Jelgavā. Viņi pilsētā iegriezīsies, braucot no punkta A uz punktu B, tādēļ ir svarīgi iekļauties kopējā tūrisma sistēmā. Gribam panākt, ka braucot, piemēram, uz Šauļu Krusta kalnu, tiktu apmeklēta mūsu pilsēta. Turklāt šogad Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos 5. jūlijā notiks pasākums “Sports visiem”, kurā pēc viņu prognozēm piedalīsies aptuveni 10 tūkstoši sportistu, kā arī viņus pavadošās personas no 100 pasaules valstīm. Liela daļa turp dosies caur Rīgas lidostu, tādēļ kopīgi ar Šauļu kolēģiem sadarbojamies, lai šo cilvēku plūsmu novirzītu caur Jelgavu.

Lai gan rekonstruēto Liel-upes krastmalu, jauno tiltu vai Pasta salu tūristiem varēsim parādīt vien vasaras beigās vai nākamgad, ceram, ka viņi arī šogad izvēlēsies apskatīt Jelgavas pārmaiņas. Ir izstrādāti vairāki vienas dienas ekskursijas maršruti pa pilsētu, ko piedāvā Tūrisma informācijas centrs.

Protams, arī šogad Jelgavā notiks daudzu jau iemīļotie svētki – Smilšu skulptūru festivāls, Piena, maizes un medus svētki. Šogad plānojam arī ko jaunu – Koka skulptūru festivālu, kura laikā vēlamies popularizēt koka apstrādi un parādīt, ko var izveidot no šī materiāla. Pie sešiem pilsētas bērnudārziem būs meistarklases, kur bērni klātienē varēs redzēt skulptūru tapšanas procesu. Pērn lielu tūristu pieplūdumu no Krievijas izjutām starptautiskās kaķu izstādes laikā, kas jūlijā Jelgavā notiks arī šogad. Jāpiemin arī “Prāta vētras” koncerts, ar ko tiks atklāta grupas Latvijas koncerttūre. Mums ir ko piedāvāt jelgavniekiem un pilsētas viesiem!

Lai veiksmīgi nokļūtu jūsu pieminētajos Šauļos un atpakaļ, būtisks ir jautājums par Lietuvas šosejas sakārtošanu, kas pašlaik ir visai bēdīgā stāvoklī. Vai ir kāds risinājums?
Koalīcijas padome šonedēļ skatīja investīciju projektus. Tranzītielu rekonstrukcijai valstī kopumā bija iesniegti 33 projekti, no kuriem naudas pietika vien sešiem. Tādēļ Satiksmes ministrija, finanšu ministrs un arī premjers solīja meklēt iespējas piešķirt līdzekļus citiem jau gataviem tranzīt-ielu projektiem. Lietuvas šosejas rekonstrukcijas projekts palika pirmais aiz “svītras”, proti, septītais. Nezaudējam cerības tomēr saņemt finansējumu, lai beidzot sakārtotu arī Lietuvas virzienu.

Un kāds liktenis gaida Jelgavas galveno – Lielo ielu? Kad to varētu rekonstruēt?
Šis projekts būs viens no sarežģītākajiem mūsu pilsētā. Grūti būs kā projekta realizētājiem, kuriem jāatjauno ūdens, gāzes, kanalizācijas sistēma, tā arī virszemes darbu veicējiem, jo mēs mainām līdzšinējo Lielās ielas filozofiju. No tranzītielas tai jākļūst par dzīvu un aktīvu ielu, kas kalpo pilsētniekiem.

Tas būs ļoti liels sadarbības izaicinājums būvniekiem un pilsētas iedzīvotājiem, jo sarežģītību ir ļoti daudz. Aģentūra “Pilsētsaimniecība” pašlaik strādā pie jautājuma, kā uz projekta realizācijas laiku novirzīt transporta plūsmu, kas ir 22 tūkstoši automašīnu diennaktī. Tādēļ tas tiešām būs izaicinājums kā mūsu prasmēm, tā iedzīvotāju pacietībai. Es ceru, ka 2013. gada nogalē rekonstruēto Lielo ielu varēsim nodot pilsētas iedzīvotājiem.