20.6 °C, 1 m/s, 93.8 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiApskatāma izstāde “Latvijas saeimai 90”
Apskatāma izstāde “Latvijas saeimai 90”
29/03/2012

Ceturtdien, 29.martā, Jelgavā, Akadēmijas ielā 10, tika atklāta Latvijas Saeimas 90 gadu jubilejai veltīta izstāde "Jelgavnieki uz Latvijas Saeimas politiskās skatuves. Latvijas saeimai 90", kuru varēs apmeklēt līdz 29. aprīlim. Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja arhīva foto

Ceturtdien, 29.martā, Jelgavā, Akadēmijas ielā 10, tika atklāta Latvijas Saeimas 90 gadu jubilejai veltīta izstāde “Jelgavnieki uz Latvijas Saeimas politiskās skatuves. Latvijas saeimai 90”, kuru varēs apmeklēt līdz 29. aprīlim. Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Ekspozīcija veltīta Latvijas Republikas Saeimai un diviem ļoti ievērojamiem 1. Saeimas deputātiem no Jelgavas: Fridriham Vesmanim un Kristapam Eliasam. Atceres sarīkojums un izstāde tapusi no Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma materiāliem un Fridriha Vesmaņa un Kristapa Eliasa dzimtu piemiņas lietām.

Šogad apritēs 90 gadi kopš darbu sāka Latvijas Republikas 1. Saeima. Atskatoties vēsturē, mēs nevaram neievērot, ka daudzi no tā laika spožākajiem latviešu politiķiem nāca tieši no mūsu novada un ar lepnumu sauca sevi par zemgaliešiem. Viņu vidū bija ne tikai pirmie divi Saeimas priekšsēdētāji un pirmie četri Latvijas Republikas prezidenti, bet arī vairāki Saeimas deputāti un valdību vadītāji, kuru dzīvēs Zemgale un mūsu novada lielākā pilsēta – Jelgava – spēlēja ievērojamu lomu. Šī izstāde ir tapusi kā piemiņas veltījums jelgavnieku politiskajam darbam Latvijas Republikas Saeimā (1922 – 1934).

Latvijas Republika tika proklamēta 1918.g. 18.novembrī. Tas bija laiks, kad uz veco impēriju drupām visā Austrumu un Centrāleiropas reģionā dzima jaunas, nacionālas un demokrātiskas valstis. Izglītotā latviešu inteliģence, kas bija cēlusies, galvenokārt, no turīgām zemnieku ģimenēm, bija gatava demokrātiskā ceļā īstenot savas tautas pašnoteikšanās tiesības. Patriotiski un demokrātiski noskaņotās latviešu politiskās partijas sākumā vienojās par Tautas Padomes dibināšanu (1918.g. 17. novembrī), kura organizēja Satversmes sapulces vēlēšanas (1920.gada 17. un 18.aprīlī). Savukārt Satversmes sapulce izstrādāja un pieņēma valsts pamatlikumus un noteica Latvijas Republikas demokrātisko institūciju ievēlēšanas kārtību. 1922.g. 7. un 8. oktobrī notika Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas. Parlamentārisms Latvijā bija kaut kas pavisam jauns un tam bija arī savas ēnas puses: vēl nepieredzētas partiju cīņas, politiskā tirgošanās un korupcija, kas apgrūtināja Saeimas darbu un summējoties ar atsevišķu politiķu personiskajām ambīcijām noveda pie Saeimas darbības pārtraukšanas 1934.g. 15.maijā. Tomēr Saeimas darbu nevajadzētu vērtēt tikai negatīvi, jo tā ir latviešu nācijas politiskā pieredze, kas var noderēt par vērtīgu mācību stundu mūsdienu Latvijas politiķiem un visai sabiedrībai kopumā.

Šī izstāde sniedz nelielu ieskatu tā laika priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos, preses publikācijās, politiskajās karikatūrās un politiķu biogrāfijās. Atsevišķā telpā izstādes ekspozīcija ir veltīta diviem ļoti redzamiem 1. Saeimas deputātiem no Jelgavas: agrākajam Jelgavas pilsētas mēram un 1. Saeimas priekšsēdētājam F. Vesmanim un viņa frakcijas biedram, sociāldemokrātam, pazīstamam žurnālistam un mākslas vēsturniekam Kr. Eliasam. Šeit aplūkojamās lietas attiecas ne tikai uz minēto personu politisko darbību, bet arī uz viņu personīgo dzīvi. Izstādes autori izsaka cerību, ka šīs lietas, palīdzēs izstādes apmeklētājiem labāk izjust un saprast aplūkojamo laiku.

Izstādē izmantoti Ģ.Eliasa JVMM krājuma materiāli, Latvijas Valsts vēstures arhīva mājas lapā pieejamie materiāli, kā arī dokumenti, fotogrāfijas, manuskripti un piemiņas lietas no Fridriha Vesmaņa un Kristapa Eliasa dzimtas.

Informācija sagatavota
Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā