Jaunumi

Lai noskaidrotu detaļas, telefoniski vērsos pie finanšu ministra Andra Vilka, lūdzot skaidrot situāciju, uz ko diemžēl saņēmu samērā nepārliecinošu atbildi, proti – ministrs pats neko paskaidrot nevarēja, viņa vienīgā informācija bija no ziņām internetā. Tajā brīdī tas nebija pietiekami, lai justos droši. Pēc brīža saņēmu arī „Swedbank” vadītāja Māra Mančinska zvanu, kurš norādīja, ka bankai neesot finanšu problēmas. Tomēr satraukumu tas nemazināja, jo dienu pirms „Krājbankas” kraha, tās vadītājs tieši tāpat apgalvoja, ka bažām nav pamata. Tādēļ uzskatīju par savu pienākumu rīkoties pilsētas iedzīvotāju interesēs un lūdzu Finanšu nodaļas atbildīgajiem darbiniekiem pārskaitīt „Swedbank” kontā esošos 134 tūkstošus latu uz citiem pašvaldības kontiem. Šī nauda bija iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi un pašvaldības nenodokļu ieņēmumi.

Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd valstī nav neviena likuma, kas aizsargātu pašvaldību noguldījumus. Privātpersonas un uzņēmumi var pretendēt uz garantētajām izmaksām 70 tūkstošu latu apmērā, bet pašvaldībām banku kraha gadījumā nekas netiek garantēts. Uzskatu, ka likumdošanā par noguldījumu aizsardzības principiem jāparedz arī aizsargmehānismi pašvaldību bankās noguldītajiem līdzekļiem.

Aicinu Finanšu ministriju, banku uzraugošās institūcijas un pašas komercizstādes daudz nopietnāk izvērtēt savu rīcību šādās situācijās, uzņemoties atbildību arī par tiem cilvēkiem, kuri saņemot sociālo palīdzību ir tiešā veidā atkarīgi no pašvaldības budžeta.