Jaunumi

Svētdien, 4.septembrī, valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās “Pikšas” tiks godināti bijušā prezidenta vārdā nosauktās stipendijas saņēmēji – Agnija Bikaviņa, Juris Metums, Igors Šepeļevs un Olga Tatarčuka.
 
 Četri stipendiāti izvēlēti astoņu kandidātu starpā. “Labākie noteikti, ņemot vērā sekmes, ārpusstudiju pētījumus, atsauksmes no zemnieku saimniecībām, kurās aktīvi līdzdarbojas studējošie,” kritērijus stāsta LLU Studiju daļas speciāliste Evita Zabothene.
 
Sociālo zinātņu fakultātes studente A.Bikaviņa stipendiju iegūs, pateicoties pētījumam “K.Ulmanis un kultūras uzplaukums 1930.gada otrajā pusē. Objektīvie un subjektīvie faktori.”, kurā detalizēti analizēts tā laika laikraksts “Jaunākās ziņas” un intervēts politiķis Raivis Dzintars. Darba autore uzskata, ka pretrunīgi vērtētais K.Ulmanis bijis kā Latvijas Tēvs, un tieši ar viņa mīlestību, čaklumu, sirds skaidrību un gara spēku panākts valsts uzplaukums pagājušā gadsimta 30.gados.
 
Juris Metums (Meža fakultāte) izvēlējies pētīt K.Ulmaņa dzīves pēdējos gadus trimdā, skaidrojot gan deportācijas iemeslus un analizējot faktus, gan apkopojot iespējamās atdusas vietas un bojāejas scenārijus. Darba autors atzīst, ka bijušā prezidenta atdusas vietas “stāsts nav izstāstīts līdz galam”, taču pauž cerību, ka šī informācija atrodama Krievijas arhīvos, kuriem pērn apsolīta piekļuve šī jautājuma atrisināšanai.
 
Pārtikas tehnoloģijas fakultātes students I.Šepeļevs stipendiju saņems par darbu “K.Ulmanis un Latvijas valsts uzplaukums (1930.gadu otrā pusē)”. Tajā jaunietis akcentē valsts ekonomikas izmaiņas pēc K.Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934.gadā, atklājot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus lielākai politikas ietekmei uz ražošanu un tirdzniecību.
 
Savukārt O.Tatarčuka (Ekonomikas fakultāte), salīdzinot Latvijas starptautisko agrāro preču tirdzniecību ulmaņlaikos un tagad, sniegusi priekšlikumus mūsdienu ekonomikas dalībniekiem – uzņēmumiem jāintegrējas pasaules tirgos, audzējot valsts eksporta apjomus un iekšzemes kopproduktu, uzņēmumiem jākooperējas ārējā tirgus sekmīgākai apgūšanai, savukārt iespējamā pārtikas preču deficīta dēļ jāspecializējas Āfrikai un Āzijai pielāgotu pārtikas produktu ražošanā.
 
Stipendiāti apstiprināti LLU Senāta sēdē 8.jūnijā. K.Ulmaņa vārdisko stipendiju – Ls 130 mēnesī studiju gada garumā – LLU piešķir kopš 1991.gada un to, ieskaitot četrus 2011./2012.studiju gada saņēmējus, būs saņēmuši 87 studējošie.

 
 
Informācija sagatavota
Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Sabiedrisko attiecību daļā