Jaunumi

Universitātes aulas piepildījums liecināja, ka interese par šo tikšanos no studentu un mācību spēku puses bija liela un abiem ministriem uzdoto jautājumu arī netrūka. Tradicionāli studenti vēlējās zināt, kā valdība var ietekmēt studiju maksas nemitīgo palielināšanu Latvijas augstskolās. Pirms atbildēt uz šo jautājumu, ministre Tatjana Koķe lūdza pacelt roku tiem klātesošajiem studentiem, kuri paši maksā par studijām. Izrādījās, ka zālē tādu nemaz nav. Tas nozīmē, ka vismaz Lauksaimniecības universitātē apgūstamajās studiju programmās ir pietiekami daudz no valsts budžeta finansēto vietu un lielākajai daļai sekmīgo pilna laika studentu sava nauda tam nav jātērē, taču studiju maksas palielināšana ir katras augstskolas kā autonomas izglītības iestādes kompetencē, bet valdība, lai nodrošinātu valsts pasūtījuma izpildi, nosaka budžeta vietu izmaksas. Tiesa, vairākās citās sarunās LLU noskaidrots, ka no tā dēvētā bāzes finansējuma vienas vietas uzturēšanai dienesta viesnīcā gadā atvēlēti vien 3,5 lati, bet par mācību grāmatu iegādei atvēlēto naudu augstskola vienam studentam gadā var atļauties tērēt summu, kas līdzinās grāmatas „Harijs Poters” pārdošanas cenai.

Studenti Tatjanai Koķei arī vaicāja, kādi ir instrumenti studiju kvalitātes izvērtēšanā uz ko ministre atbildēja, ka galvenais kritērijs ir studiju programmu akreditācija, kurā bez ekspertiem piedalās arī darba devēji. Taču arī pašiem studentiem jābūt daudz aktīvākiem gan mācību spēku darba, gan studiju programmu izvērtēšanā, tieši studentiem jāpasaka, kas kurā studiju programmā ir uzlabojams. Tāpat ministre rosināja plašāk izmantot Eiropas struktūrfondu atbalstu mācību prakšu vietu nodrošināšanā un doktorantūras studijās. Turklāt, lai rastu iespēju jaunajiem zinātniekiem tuvināties ražošanai un apliecināt sevi, nepieciešams plašāk izvērst biznesa inkubatoru un tehnoloģisko parku darbību.
Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norādīja, ka LLU studenti sešās ar lauksaimniecību saistītās studiju programmās nepietiekami izmanto subsīdiju naudu stipendijām, kas ir Ls 70 mēnesī. LLU pavisam šādu atbalstu saņem 125 pamatstudiju un 23 maģistrantūras pilna laika studenti, galvenokārt Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultātē. Fakultāšu pārstāvji gan izteicās, ka, lai tiktu pie atbalsta maksājumiem, ne visiem studentiem ir iespējams darba devēju vidū atrast līguma slēdzēju – trešo pusi. Tāpat studenti pauda neapmierinātību par to, ka atbalsta maksājumi adresātu sasniedz novēloti. Tā šinī gadā stipendiju no subsīdijām neviens vēl nav saņēmis, lai arī aprīlis ir jau pusē un studentiem no kaut kā ir jāiztiek. Ministrs solīja padomāt, kā šo problēmu atrisināt.

Mārtiņš Roze arī pavēstīja, ka ministrijas pārzināmajās nozarēs krasi izjūtams kvalificētu speciālistu trūkums. Tāpēc tiek domāts par pašu nozaru lielāku atbalstu studentiem. Kā piemēru ministrs minēja Meža attīstības fondu, kur plāno piešķirt četras stipendijas doktorantūrā studējošajiem, atbalstīt vieslektoru izmantošanu un studentu papildināšanos ārzemēs. Līdzīgi būtu jārīkojas arī citu nozaru struktūrām.
Bez tam vairāki lauksaimniecību studējošie studenti pauda bažas par krīzes izpausmēm piena un cūkgaļas ražošanas jomā un to ietekmi uz pieprasījumu pēc speciālistiem nākotnē. Ministrs gan klātesošos mierināja sacīdams, ka gandrīz visi LLU pērnā gada absolventi tika izķerti jau pirms diploma saņemšanas. Mārtiņš Roze arī uzsvēra, ka lauksaimniecībā un tai radniecīgās nozarēs katastrofāli trūkst uz biznesu orientētu vadītāju. Jo vairāk valstī būs šādu kadru, jo mazāki būs attiecīgās nozares pastāvēšanas draudi. Turklāt lauksaimniecības bizness laukos nekad nevarēs eksistēt bez citu veidu biznesa attīstības. Kolēģa teikto papildināja Tatjana Koķe un ikvienam studentam ieteica sevī rast atbildi uz jautājumu, vai viņš nākotnē vēlas kļūt par darba ņēmēju, vai darba devēju, piebilstot, ka plašākas izaugsmes iespējas paveras tiem otrajiem.

Ņemot vērā studentu lielo interesi par ekonomikas jautājumiem, Mārtiņš Roze uz LLU solīja atbraukt vēl kādu reizi un laiku veltīt tieši šādai sarunai. Savukārt Tatjana Koķe atsevišķi tikās ar LLU vadību un pārrunāja aktuālus ar jaunu studiju programmu izveidi un nekustamo īpašumu nodošanu saistītus jautājumus, diskutēja par studiju programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību un Eiropas Savienības struktūrfondu efektīvāku apgūšanu.

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis,
LLU Preses daļas vadītājs