Jaunumi

Jelgavas pašvaldība uzskata, ka spēkā esošais Azartspēļu un izložu likums nedod pašvaldībām iespējas ietekmēt spēļu biznesu, kas izraisa atkarību ar postošām sekām.

„Spēkā esošais likums ļoti droši aizsargā azartspēļu organizatoru intereses. Likumā ir pietiekami daudz spraugu, kas pašvaldības regulēšanas iespējas noreducē tuvu nullei. Protams, spēļu biznesu aizliegt nevajag – jo aizliegums nodzen pagrīdē. Ar likumu jānosaka pieļaujamais spēļu iekārtu skaits uz noteiktu iedzīvotāju skaitu, kā arī dotu pašvaldībai tiesības ierobežot teritorijas, kur šis bizness nav pieļaujams, piemēram, pie izglītības un medicīnas iestādēm,” atzīst Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.

Šobrīd Jelgavā, pilsētā ar 66 tūkstošiem iedzīvotāju, ir 23 spēļu zāles un tajās atrodas 597 spēļu automāti. Vienpadsmit spēļu zālēm atļaujas tika izņemtas 2006.gadā, kad pašvaldībai nebija juridiska pamata atteikt zāles atvēršanu. 2007. gadā, kad Azartspēļu un izložu likums tika grozīts, divus iesniegumus par zāles atvēršanu pašvaldība atteica un tie ir pārsūdzēti tiesā.
Jelgavas pašvaldība uzskata, ka pirmais sociālās atbildības solis būtu, ja spēļu biznesa pārstāvji ievērotu spēkā esošo likumdošanu un nodrošinātu, ka nepilngadīgie netiek ielaisti spēļu zālēs. Diemžēl biedrība „Vecāki Jelgavai” un Valsts policija savos reidos šādus gadījumus ir konstatējusi. Par to ir informēta arī attiecīgās spēļu zāles vadība.

Jelgavas pašvaldības veiktajā iedzīvotāju aptaujā par attieksmi pret azartspēļu zālēm, vairums aptaujas dalībnieku pret spēļu zālēm Jelgavā izteicās noraidoši.

13.martā Jelgavas Domē pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) iniciatīvas notika diskusija „Sociāli atbildīgs spēļu bizness Jelgavā”. Azartspēļu biznesa pārstāvji uzskata, ka viņi veido sociāli atbildīgu biznesu, radot jaunas darba vietas un maksājot pilsētas budžetā azartspēļu nodokli.
Jāatzīmē, ka 2007. gadā azartspēļu nodoklis Jelgavas budžetā bija 225 000 lati, kas bija 0,47 % no pilsētas kopbudžeta, 2008.gadā tas plānots 250 000 lati, kas attiecīgi ir tikai 0,42 % no pilsētas kopbudžeta.
Salīdzinājumam – 2008. gadā Jelgavas pašvaldības budžetā sociālajos pabalstos paredzēts izmaksāt vairāk kā 770 tūkstošus latu.

Līdz šim azartspēļu biznesa pārstāvi Jelgavā nav piedalījušies nevienā sociālu atbildību apliecinošā aktivitātē. Arī diskusijā neizskanēja neviens konkrēts sadarbības piedāvājums. Taču Jelgavas pašvaldība cer, ka dialogs ar azartspēļu biznesa pārstāvjiem ir iespējams.

Informāciju sagatavoja
Līga Klismeta
Preses sekretāre