Jaunumi

Azartspēļu un izložu likums līdz šim ir mainīts trīs reizes. Šogad likumā ir veiktas izmaiņas, kas daļēji atjauno pašvaldību pilnvaras regulēt azartspēļu zāļu skaitu un izvietojumu. Azartspēļu un izložu likuma 42. pants liek pašvaldībai izvērtēt, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, kas ļauj pašvaldībai atteikt jaunas spēļu zāles atvēršanu. Ja šāds interešu aizskārums konstatēts jau eksistējošā spēļu zālē, pašvaldība var ierosināt tās slēgšanu. Sākotnēji, izlasot likumu, var šķist, ka pašvaldībai ir visas iespējas atļaut vai neatļaut spēļu zāli atvērt pašvaldības teritorijā, bet faktiski tā nav, jo savukārt azartspēļu un izložu likuma 41. pants skaidri nosaka gadījumus, kādos var atteikt spēļu zāles licences izsniegšanu (licenci izsniedz valsts, bet pašvaldība izsniedz atļauju par spēļu zāles atvēršanu konkrētajā vietā). Tas nozīmē, ka visos pārējos gadījumos pašvaldībai nav juridisku tiesību neizsniegt atļauju atvērt spēļu zāli. Atgriežoties pie pašvaldības iespējām atteikt, rodas jautājums, kādā veidā ir pierādāms šis būtiskais sabiedrības interešu aizskārums, kas likumā nav precīzi formulēts, līdz ar to – dažādi interpretējams.

Tāpēc gadījumā, ja atteikuma saņēmējs vēršas administratīvajā tiesā, pašvaldības vienīgais arguments var būt sabiedrības attieksme pret konkrētām azartspēļu vietām un kopumā pret jau pastāvošo spēļu zāļu skaitu. Tieši tāpēc esam vērsušies ar aptauju pie Jelgavas iedzīvotājiem ar lūgumu izteikt savu viedokli, kas kalpotu par argumentu, kāpēc pašvaldība atsaka jaunu spēļu zāļu atvēršanu.

Pēc izmaiņām likumā šogad Jelgavas pašvaldībā nav atvērta neviena jauna spēļu zāle. Gada sākumā tika saņemti divi pieteikumi par spēļu zāles atvēršanu, un dome pieņēma lēmumu atteikt. Pretendenti ir iesnieguši prasību administratīvajā tiesā, un pašlaik gaidām laiku, kad tiesā tiks nozīmēta izskatīšana šiem atteikumiem.

Jāatzīst, ka Jelgavā spēļu zāļu ir par daudz, taču ne pašvaldības vainas dēļ. Strādājam pie tā, lai domes sēdēs ierosinātu izskatīt jautājumus par to spēļu zāļu slēgšanu, kur tiek pārkāpti noteikumi. Te ir svarīga valsts un pašvaldības policijas aktīva darbība, uz kuru sastādīto protokolu pamata jautājumu varētu ierosināt. Ar domes lēmumu ir noteiktas pašvaldības policijas pilnvaras kontrolēt, vai spēļu zālēs tiek ievēroti noteikumi un vai tur neatrodas nepilngadīgas personas.

Likumam būtu jāļauj pašvaldībām vēl efektīvāk reglamentēt spēļu zāļu atrašanās vietas un arī limitēt to skaitu. Par labāko varētu saukt situāciju, ja pašvaldība savā teritorijas plānojumā varētu noteikt vietu, kur šīs spēļu zāles var atrasties, un visa pārējā pilsēta no tām būtu brīva.

Neesmu radikālis, un uzskatu, ka pilnīgs šī uzņēmējdarbības veida aizliegums radītu citas problēmas – šādas iestādes atradīsies pagrīdē un nemaksās nodokļus.
Loģisks risinājums būtu, kā jau minēju, teritorijas lokalizācija un iespēja limitēt spēļu zāļu skaitu. Vēl viens mans priekšlikums – ar likumu palielināt spēļu automātu apjoma limitu vienā zālē. Tas ļautu samazināt mazo spēļu zāļu skaitu pilsētā, līdz ar to noteiktā teritorijā darbotos viens kazino.