Jaunumi

Vietējā laikrakstā augusta numurā publicētā vēstulē, ko parakstījuši 95 atpūtas un sporta kompleksa „Zemgale” apkārtnes iedzīvotāji, pausta neapmierinātība par traucēto mieru Jaunās rokmūzikas festivāla (jeb, kā tas dēvēts vēstulē, Jelgavas rokfestivāla – arī tā mēdz atšifrēt abreviatūru JRF) norises dēļ un izteikta pārliecība, ka šādus sarīkojumus nedrīkstētu organizēt, ja tie sagādā neērtības tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem.
Pausts arī priekšstats, ka Rīgā, atšķirībā no Jelgavas, publiski nakts sarīkojumi zem klajas debess pilsētas centrā nenotiek (manuprāt, tikai tā uztverams tālāk neizvērstais apgalvojums: „Rīgas iedzīvotājiem vietvara garantē mieru un klusumu, bet Jelgavas pašvaldība paturējusi tiesības lemt par katru atsevišķu gadījumu, kā tai labpatīk”).

Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” pienākums ir piedāvāt jelgavniekiem un pilsētas viesiem pilnvērtīgas kultūras un izklaides iespējas, un gada siltajā sezonā tas ietver nepieciešamību organizēt brīvdabas sarīkojumus. Kamēr mūsu pilsētā vēl nav estrādes, šis uzdevums ietver arī minētajām norisēm piemērotākās vietas izraudzīšanu.

Brīvdabas sarīkojumi ir katras pilsētas kultūras un izklaides dzīves neatņemama daļa, un Jelgavā no šā gada pavasara līdz rudenim tādu norišu ir Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai ļoti maz – seši, trīs no tiem – nakts koncerti pie Ledus halles. Atpūtas un sporta kompleksa „Zemgale” (kurā ietilpst teritorija pie halles) saimnieki jau agrāk organizējuši nakts brīvdabas koncertnorises. Aģentūra „Kultūra” sadarbību sāka pērnajā rudenī, novērtējot priekšrocības un salīdzinot attiecīgo teritoriju ar līdzšinējām koncertvietām uz salām Lielupē un pļavā upes labajā krastā. Kompleksā ir piemērota infrastruktūra (stacionāra elektrības padeve, kafejnīcas), teritorija ir nožogota, viegli pārskatāma un kontrolējama.

Pēdējais apstāklis sevišķi svarīgs, domājot par norisēm, kuru mērķauditorija ir jaunieši. Viņiem līdz šim bijuši tikai trīs gadskārtēji notikumi. To, ka Jelgavā jaunajai paaudzei domātu sarīkojumu katastrofāli trūkst, uzsver visi un vienmēr – no ikdienas sarunām līdz uzrunām konferencēs. Vai izeja ir braukt uz Rīgu? Vai protestos pret miera traucēšanu vēl joprojām nav laba daļa „guļamrajona sindroma” – apziņas, ka strādāt, baudīt mākslu un izklaidēties jādodas uz galvaspilsētu, bet mājas domātas tikai, lai pārnakšņotu, tāpēc no savas pilsētas paģēram guļamistabas klusumu?

Ja tā, tad daļēji šo apziņu esam mainījuši, atsvaidzinot sarīkojumu dzīvi kultūras namā pēc tā renovācijas. Nu pienācis laiks arī apzināties, ka dzīvot pilsētā nozīmē ne tikai baudīt ērtības, ko sniedz tās infrastruktūra. Tas nozīmē arī ar izpratni izturēties pret citu pilsētnieku vēlmi pilnvērtīgi atpūsties pašu mājās. Šis fakts, manuprāt, ir tikpat pašsaprotams kā tas, ka ļaudis, kas dzīvo pie dzelzceļa vai ielas pilsētas centrā, kur dzīva satiksme nenorimst augu nakti, respektē pārējo tiesības pārvietoties. Tas nozīmē arī spēju pieciest sadzīviskas neērtības (satiksmes sarežģījumu radītas grūtības iebraukt pilsētas centrā, novietot auto ierastajā vietā), ko rada lielie – daudzu tūkstošu cilvēku apmeklētie – svētki (piemēram, Ledus skulptūru festivāls), kas Jelgavu gan Latvijā, gan ārpus tās popularizē kā oriģinālu un interesantu kultūras un izklaides norišu centru.

Savu mērogu robežās to ir darījis arī JRF. Kā noprotams no vēstules, īpašus tās autoru iebildumus festivāls izpelnījies ar to, ka notika visilgāk no šīs vasaras nakts norisēm zem klajas debess – apmēram līdz pulksten 5 no rīta. Tas, ka būtiska festivāla auditorijas daļa ir jaunieši, paskaidro tā specifiku – vai jaunībā paši neizjutāt vēlmi un spēkus dejot līdz rīta gaismai?

Ministru Kabineta pieņemtie Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumi neregulē publisku sarīkojumu organizēšanu ne Jelgavā, ne Rīgā. Pretēji vēstulē apgalvotajam, Rīgas iekšējās kārtības noteikumos nav „kluso stundu”, kas aizliegtu noteikta veida publiskas norises no pulksten 23 līdz 7. Līdz ar to grūti izprotams ir apgalvojums, ka „Rīgas iedzīvotājiem vietvara garantē mieru un klusumu, bet Jelgavas pašvaldība paturējusi tiesības lemt par katru atsevišķu gadījumu, kā tai labpatīk”. Gluži tāpat, kā Jelgavā, „par katru atsevišķu gadījumu” lemj arī galvaspilsētas Dome, un, piemēram, neseno Rīgas svētku norises vairākās vietās pilsētas centrā turpinājās augu nakti.

Lai visi, kas par savām mājām izvēlējušies pilsētu, varētu sadzīvot – bez savstarpēja aizvainojuma un izpratnes trūkuma -, ļoti svarīga ir spēja savas ērtības un tiesības samērot ar pilsētas un citu tās iedzīvotāju interesēm, ērtībām un tiesībām – tajā skaitā tiesībām uz pilnvērtīgu atpūtu.