Jaunumi

Zirgu sagaidīšanas pasākumā un lieguma informatīvā stenda atklāšanā piedalījās arī Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jau vēsturiski regulāro palu dēļ Pilssalas ziemeļdaļa izmantota ganībām un siena vākšanai. Zirgu ganīšanās palīdzēs uzturēt atjaunotās Lielupes palienes pļavas, noganot garo zāli un neļaujot teritorijai aizaugt ar krūmiem. Regulāri applūstošās un atklātās palieņu pļavas ligzdošanai piesaista retu putnu sugas. Zirgi tiks pieskatīti un pilsētas iedzīvotāju ikdienas ritmu neapdraudēs.

Zirgi un pilsētas iedzīvotāji būs drošībā
Savvaļas zirgus no pilsētas burzmas šķir upes – Driksa un Lielupe un pieeju pilsētai nodala jaunuzceltais ganību žogs. Konik Poliski šķirnes zirgi, kas pēc izcelsmes ir vistuvāk reiz izzudušajam savvaļas zirgam – tarpanam, ir bara dzīvnieki un instinktīvi piesaistīti noteiktai teritorijai. Tie neklaiņo pa plašu apkārtni, bet veido savus harēmus un paši arī sargā noteiktu bara teritoriju. Gaiši brūnie neliela auguma zirgi ar melnu svītru pār muguru pārtiek no zāles un pērnās kūlas, kā arī no krūmu mizas un zariem. Tāpēc tie ir spējīgi nodrošināt sevi ar iztiku visa gada garumā un piebarošana ar sienu nepieciešama tikai visbargākajā ziemā.
Jelgavnieks Einārs Nordmanis, kurš ik dienas turpmāk sekos līdzi zirgu gaitām aplokā, piebilst, ka tik pat būtiski būs uzmanīt, lai ziņkārīgie apmeklētāji nebarotu zirgus ar maizi. Šāda „labdarība” diemžēl degradē zirga paradumus un arī saīsina savvaļnieka mūžu. Būtiski ievērot arī citus norādījumus par kārtību, uzturoties dabas liegumā, piemēram, nekaitināt zirgus, nepiesārņot apkārti ar atkritumiem, vest suņus pavadā un neierīkot patvaļīgas ugunskuru vietas.

Skolēnus aicinās apgūt dabas mācības stundas liegumā
Paredzēts, ka turpmāk Jelgavas pilsētas un apkārtnes skolēni varēs pieteikties šeit uz izglītojošām ekskursijām. Einārs Nordmanis, dzīvodams Pilssalā, jau iepriekš vienmēr interesējies par notiekošo dabas liegumā un labprāt stāstīs par saviem vērojumiem savvaļas zirgu dzīvē un dabas ritmu kopsakarībām. Papildus apmeklētāju izglītošanai tiks uzstādīti divi informatīvie stendi un izdots buklets.

Skatu torņa celtniecība atkarīga no uzņēmīgiem cilvēkiem
Šogad apstiprinātajā dabas lieguma dabas aizsardzības plānā paredzēts, ka Pilssalā iespējama arī skatu torņa būvniecība un skatu platformas veidošana Lielupes labajā krastā. Kopā ar savvaļas zirgiem tas noteikti kļūtu par vienu no iecienītākajiem Jelgavas apmeklētāju piesaistes objektiem. Taču šīm aktivitātēm vēl jārod uzņēmīgu cilvēku ieinteresētība.

Par atbalstītājiem
Lielupes palienes pļavu atjaunošanu organizē Latvijas Dabas fonds ES LIFE-Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros. Par savvaļas zirgiem un turpmāko vides izglītības programmu rūpējas Nīderlandes dabas fonds ARK.

Par dabas liegumu „Lielupes palienes pļavas”
Lielupes palienes pļavas ir dabas liegums, kas izveidots 1999. gadā un tā platība ir 352 ha. Šīs pļavas ietilpst Natura 2000 teritorijā un ir atzīta kā starptautiski putniem nozīmīga vieta. Dabas liegums sastāv no četrām atsevišķi nodalītām Lielupes palienes pļavu teritorijām, kas atrodas gan uz Pilssalas, gan Lielupes labajā un kreisajā krastā Jelgavas pilsētā, kā arī Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā. Te ligzdo liels skaits griežu, ormanīšu, sastapts ķikuts un Lielupes palienes pļavas ir starp izcilākajām melnās puskuitalas ligzdošanas vietām valstī.

Papildinformācija:
Andris Klepers, Latvijas Dabas fonds: ; 29419818