Jaunumi

Jelgava tāpat kā citas pilsētas izjūt speciālistu trūkumu. Šī problēma skar izglītības, medicīnas un inženierzinātņu jomas. Vērā ņemams faktors, kas pašvaldībai liedz piesaistīt kvalificētus speciālistus, ir atalgojums, kas nespēj konkurēt ar privāto sektoru.

Mūsu valsts likumdošana nenosaka mehānismu, kā pašvaldība var piesaistīt nepieciešamos speciālistus. Neviens līgums negarantē, ka speciālista izglītībā ieguldītie līdzekļi attaisnosies. Katram no mums ir pamattiesības būt brīvam savā izvēlē – pat, ja pašvaldība maksā stipendiju, noslēgtais līgums negarantē, ka students, iegūstot attiecīgo specialitāti, atgriezīsies šajā pilsētā. Arī likuma noteiktā atļauja pašvaldībām dot garantijas studējošo kredīta saņemšanai neko neatrisina – tas pašvaldībai uzliek praktiski neprognozējamas finansiālās saistības.
Uzsvars ir jāliek uz intelektuālā potenciāla radīšanu kopumā, proti, lai jaunie speciālisti valstī tiktu sagatavoti pietiekamā daudzumā.

Jelgavā esam izvēlējušies citu iespēju potenciālo darbinieku stimulēšanai izmantojot pašvaldības resursus, turklāt, saglabājot izglītības un darba vietas izvēles iespējas. No 1998. gada Jelgavas pašvaldība izveidojusi divus nodibinājumus – Kultūras atbalsta fondu un Izglītības atbalsta fondu. To darbības princips ir vienkāršs un, mūsuprāt, atbilstošākais šī brīža likumdošanai un pašvaldības iespējām. Galvenokārt tas orientēts uz speciālistiem, kas dzīvo un jau strādā pilsētā. Pedagogiem, radošo profesiju pārstāvjiem, kas vēlas studēt, ir iespēja ar nodibinājumu slēgt bezprocentu aizdevuma līgumu. Pēc studiju beigšanas, vadoties no aizdevuma saņēmēja tālākajiem nodomiem, fonda valde lemj par aizdevuma atmaksu, kas var būt 100% apmērā (ja cilvēks nolēmis strādāt citā jomā vai citā pašvaldībā), 50% apjomā vai par iespēju ļaut aizdevumu neatmaksāt, ja speciālists paliek strādāt mūsu pašvaldībā un savā specialitātē. Līdz šim nodibinājumi sevi ir attaisnojuši.

Otrs aktuāls jautājums ir dzīvokļu problēma. Pēc dzīvokļu masveida privatizācijas pašvaldību dzīvokļu fonds ir visai pieticīgs, kas nespēj nodrošināt pašreizējo likumā noteikto funkciju – sniegt palīdzību dzīvokļu jautājumā mazturīgiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču dzīvokļi ir nepieciešami arī jaunajiem speciālistiem, kas bieži vien nespēj uzņemties banku kredītsaistības. Viens no risinājumiem, ko drīzumā Jelgavas pašvaldība cer pielietot praksē, ir publiskās un privātās partnerības modelis. Izveidojot kopuzņēmumus, kuros pašvaldība piedalītos ar zemi, bet privātuzņēmēji realizētu būvniecības projektus, pašvaldība savā īpašumā iegūtu daļu dzīvokļu jaunbūvētajās daudzdzīvokļu mājās. Tomēr arī šajā variantā nepieciešams juridiski precīzi formulēt saistības, jo īres tiesības pašvaldības dzīvoklī nevar liegt cilvēkam pēc noteikta laika izvēlēties citu darba vietu.