Jaunumi

Jelgavas latviešu biedrības skices

Skicēs attēlots piemiņas akmens, kuru no vienas vai abām pusēm rotā bronzas lējumi un tekstuāla informācija. Tekstuālā informācija sniedz ieskatu 1895. gada dziesmu svētkos: “1895.g.15.(27.).06. Jelgavas latviešu biedrības dārzā 125 kori ar 3000 dziedātājiem, orķestriem, 64 karogiem uzsāka gājienu cauri pilsētai pa Kalves (Elejas) šoseju, kur labā pusē atradās svētku ēka 5000 dalībniekiem, 25 000 klausītājiem.” Uzraksti uz bronzas lējumiem vai akmens otrā pusē: “IV.VISP.LATV.DZEESMU UN MUZIKAS SVETKI. JELGAVA.” un “Latvju tauta dziedātāja – dziesmu gars pār tevi lai plūst!”

Paula Jaunzema ideja

Aplī izvietotas trīs skultpūras – trīs dziedošu cilvēku galvas. Skulptūra atrastos parka celiņu krustpunktā, bruģētā laukumā. laukumu iespējams labiekārtot ar apgaismojumu, soliņiem.

Ģirts Burvis – “Atbalss”

Piemiņas akmens veidots vārtu arkas formā, simbolizējot pasauli, sauli un visuma telpu ap mums. Skulptūra asociējas ar saviļņotu virsmu un laika apļiem tajā. Akmens vārti ir laika realitātes dimensija, tāpēc 3,2m augstās akmens skulptūras centrā ir gaismas aila, caur kuru lūkojoties redzama aizejoša ceļa perspektīva ar cilvēkiem. Gaismas atvērums simbolizē gara gaismu.

Skulptūras pulēto, kalto un ar plazmu dedzināto faktūru spēli papildina reljefi ornamentālais figuratīvu ciļņu raksts – daudzas dziedātāju figūras jeb koru gājiens; ārējo formu pārklāj manāmi iegravēti, atsevišķi tautisko ornamentu simboli.

Ģirts Burvis – “Dziesmu vainags”

Akmens skulptūra veidota kā vainags triju savijušos laukakmeņu veidolā – šādas spirāles un diska forma ir sens harmonijas un attīstības simbols. Atvērums centrā simbolizē gara gaismu, savukārt pati skulptūra vēstī stāstu par dziesmām, cilvēkiem, tautu un vidi.

Kompozīcija veidota no trim lieliem laukakmeņiem un diviem pamatakmeņiem. Skulptūras faktūru spēli papildina reljefi ornamentālais figuratīvu ciļņu raksts – daudzas dziedātāju figūras jeb koru gājiens. vainaga apakšējā līmenī iespējams ievīt tekstuālu informāciju par Jelgavā notikušajiem dziesmu svētkiem.

Iedzīvotāji tika aicināti izteikt savu viedokli par skicēm, kā arī tika izveidota komisija to vērtēšanai. Vasaras noslēgumā komisija par labāko atzina Ģirta Burvja darbu „Dziesmu vainags”.