Jaunumi

Zemgalē vairāk nekā 20 pagastu teritorija robežojas ar kaimiņvalsti Lietuvu un robežas kopējais garums pārsniedz 290 kilometrus. Tādējādi lielai daļai zemgaliešu ir radnieciskas vai saimnieciskas saites ar Lietuvas puses iedzīvotājiem. Pierobežas teritorijā atrodas slimnīcas, neatliekamās palīdzības dienesti, kapsētas, ambulances, veikali, tūrisma objekti, komunālās saimniecības uzņēmumi, kuru pakalpojumus būtu ērti izmantot robežas abās pusēs dzīvojošajiem. Turklāt pārrobežu sadarbība sevišķi lielu nozīmi iegūst ārkārtas situāciju – plūdu, ugunsgrēku, pandēmijas, vides piesārņojuma, transporta avāriju un citu stihisku nelaimju gadījumos.
Līdz šim Zemgales pašvaldības un reģions kopumā sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem ir izstrādājis un ieviesis virkni projektu, kas galvenokārt saistīti ar pieredzes apmaiņu, situācijas izpēti un speciālistu izglītošanu, taču sadarbības paplašināšanu apgrūtina nesakārtotā infrastruktūra – sliktie sakari, izdangātie ceļi un samezglojumi, kas saistīti ar robežas šķērsošanu. Vēl vairāk, virkne mazo lauku ceļu, vairoties no kontrabandas aktivitātēm, ir pārrakti un nav vairs lietojami. Taču perspektīvā situācijai vajadzētu mainīties, sevišķi domājot par Šengenas zonas paplašināšanos. Lai ieviestu skaidrību minētajos jautājumos, Sadarbības komisijas sēdē iecerēts uzklausīt Ārlietu un Iekšlietu ministrijas amatpersonu skaidrojumus.

Satiksmes ministrijas pārstāvjiem Zemgales pašvaldības vēlas lūgt aktualizēt un pasteidzināt autoceļa P76 posma „Aizkraukles pagrieziens – Sece – Staburags – Sēlpils – Jēkabpils” un „Jēkabpils – Aknīste – Lietuvas robeža” rekonstrukciju. Sliktā ceļa stāvokļa dēļ iedzīvotāji no Daugavas kreisā krasta pakāpeniski pārceļas uz dzīvi citur. Turklāt Jēkabpils veidojas par nacionālas nozīmes pilsētu un ievērojamu tranzīta mezglu, kas perspektīvā būtiski ietekmēs ne tikai Zemgales, bet visas valsts attīstību. Tāpēc Zemgales Plānošanas reģions uzskata par nepieciešamu rast finansējumu atsevišķas programmas izveidei, kas domāta autoceļa Jēkabpils – Aknīste – Lietuvas robeža rekonstrukcijai.

Vēl, ņemot vērā, ka cukurbiešu audzēšana Latvijā, aptuveni 92 procentu apmērā, līdz šim galvenokārt bija koncentrēta Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajonā, pašvaldības uzskata, ka nozares pēkšņā likvidācija var negatīvi ietekmēt visa reģiona attīstību, būtiski samazinot zemnieku saimniecību ienākumus un uzņēmēju ekonomisko aktivitāti. Tāpēc Zemgales Plānošanas reģions uzskata, ka valstī nepieciešams risināt jautājumu par papildus atbalstu reģiona lauksaimniecības uzņēmumu pārstrukturēšanai, paredzot līdzekļus pētījumu veikšanai alternatīvu kultūraugu audzēšanas, pārstrādes un produkcijas realizācijas jomā. Tāpat reģionam nepieciešami līdzekļi uzņēmēju informēšanai un izglītošanai par nozares pārstrukturizācijas iespējām, citu Eiropas Savienības valstu pieredzes cukura nozares pārstrukturizēšanā popularizēšanai. Par šiem un vēl citiem jautājumiem rīt iecerēts diskutēt ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem.

Zemgales Plānošanas reģions pērn bija pirmais Latvijā, kas izveidoja jaunu institūciju – Sadarbības komisiju, tādējādi īstenojot valdības deklarācijā izvirzīto uzdevumu – nodrošināt valsts pārvaldes un reģionu partnerību.

Informāciju sagatavoja
Juris Kālis,
ZPR speciālists.
Tālrunis 3028085, 29144960.