Jaunumi

Ziemassvētku kaujas bija lielākā militārā operācija Pirmā pasaules kara laikā, kas risinājās Latvijas teritorijā un tās gaitā latviešu strēlnieki, cīnoties ar daudz lielāku un varenāku pārspēku, parādīja apbrīnojamu izturību un neatlaidību, ļāva iznest Latvijas vārdu pasaulē.

Padomju varas okupācijas gados latviešu strēlnieku varonību Ziemassvētku kaujās nebija pieņemts godināt, vēl vairāk – janvāra sākumā, Zvaigznes dienas tuvumā Tīreļpurva Ložmetējkalnā ļaužu pulcēšanās bija stingri aizliegta. Un tomēr, arī nebrīves gados, atradās grupa patriotiski noskaņotu cilvēku, kuri ik janvāri, pieminot dvēseļu puteni, satikās strēlnieku kauju vietās, iededza atmiņu ugunskurus un dziedāja streļķu iemīļotas dziesmas. Viņu vidū pārsvarā bija strēlnieku dēli un mazdēli, viņu piederīgie, arī pazīstami kultūras un izglītības darbinieki, kuri ne vien kavējās atmiņās par savu senču likteņgaitām, bet kala plānus, kā Tīreļpurvā kopt un izveidot jaunas piemiņas vietas, kā leģendāro strēlnieku piemiņu uzturēt mūžam dzīvu.

Pateicoties viņiem, šogad aprit jau 20. gadadiena, kopš pavisam oficiāli katru ziemu, janvāra pirmajā sestdienā strēlnieku piemiņas vietās ierodas vairāki simti interesentu no tuvākas un tālākas apkaimes, arī pašreizējie latviešu karavīri, jaunsargi un skolu jaunatnes pārstāvji, lai ielūkotos spilgtākajās latviešu tautas vēstures lappusēs, lai īpašā, tikai šīm vietām piemītošā gaisotnē iedegtu sveču gaišās gunis un baudītu kopības sajūtu.

Ievadot jubilejas gada atceres pasākumus, vispirms 5.janvārī pulksten 14 Jelgavas rajona Valgundes novada kultūras un sporta centrā ”Avoti” notiks konference „Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos”, kurā aicināti piedalīties Aizsardzības ministrijas un Nacionālo Bruņoto spēku vadības pārstāvji, zemessargi, jaunsargi, pašvaldību darbinieki, skolēni un studenti. Konferencē iecerēts runāt par vēsturiskajiem notikumiem Ziemassvētku kauju kontekstā, par strēlnieku piemiņas saglabāšanas dažādiem aspektiem, kā arī ieklausīties vairāku novadnieku – strēlnieku atmiņu pierakstu glabātāju stāstījumos. Tāpat iecerēts pateikt paldies čaklākajiem strēlnieku piemiņas kopējiem 20 gadu garumā un piedalīties Ziemassvētku kauju atceres ekspozīcijas atklāšanā centrā” Avoti”. Bez tam konferences dalībnieki un citi interesenti pulksten 16.30 varēs noklausīties profesionālā pūtēju orķestra ”Rīga” īpaši sarūpētu koncertu.

Savukārt sestdien, 6. janvārī pulksten 13.30 Babītes pagasta Sv. Jāņa Piņķu baznīcā notiks Ziemassvētku kauju atceres 90.gadskārtai veltīts piemiņas dievkalpojums, kam dievnama priekšā pie piemiņas akmens sekos jaunsargu svinīgais solījums.

Vēl vēlāk, pulksten 16 Rīgas Brāļu kapos notiks latviešu strēlnieku piemiņas brīdis, pēc kura pasākuma dalībnieki dosies uz Ložmetējkalnu Tīreļpurvā. Tur pulksten 18 izskanēs literāri muzikāla kompozīcija ar Jelgavas rajona, kā arī Dobeles rajona Tērvetes novada koru piedalīšanos. Kā allaž šādās reizēs, pasākuma turpinājumā plānots iedegt atmiņu ugunskurus, baudīt karstu kafiju un tēju, kā arī citus lauku virtuves labumus un visiem kopā skandēt latviešu strēlnieku iemīļotas dziesmas.

Informāciju sagatavoja
Juris Kālis
ZAA speciālists