Jaunumi

Vasaras nogalē saņemts pieteikums tādu LLU lietošanā esošu nekustamo īpašumu privatizācijai kā Valdekas pils, Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts Jelgavā, Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas institūts “Sigra” Rīgas rajonā, Lielauces pils Dobeles rajonā un vēl citiem objektiem, kas ikdienā kalpo universitātei valsts deleģēto funkciju – studiju un zinātniskā darba nodrošināšanai. Tālab jau 8.novembrī LLU Senāts nolēma griezties Zemkopības ministrijā ar lūgumu atteikt privatizāciju šiem un vēl citiem universitātei nozīmīgiem objektiem. Tagad minētais jautājums nonācis arī universitātes Padomnieku konventa redzeslokā.
Jautājuma apspriešanas gaitā LLU Padomnieku konventa priekšsēdētājs, akciju sabiedrības “Latvijas finieris” prezidents Juris Biķis strikti norādīja, ka centieni privatizēt augstskolas lietošanā esošus nekustamos īpašumus ir klajā pretrunā ar valstī izstrādāto Nacionālo attīstības plānu, kurā izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskajai izcilībai turpmākajos septiņos gados ir minēta kā galvenā prioritāte. LLU Padomnieku konvents, kurā darbojas vairāk nekā 30 valsts struktūru, pašvaldību, sabiedrisko institūciju un ražošanas uzņēmumu vadītāji, vēstuli ar kopīgi izstrādāto viedokli nolēma nosūtīt gan Zemkopības, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, kas ir atbildīgas par lauksaimniecības augstskolas sekmīgu darbu nākotnē.

Sēdes turpinājumā Padomnieku konventa dalībnieki tuvāk iepazinās ar Meža fakultātes studiju un zinātnisko darbu, tādējādi turpinot jau agrāk aizsākto tradīciju, pakāpeniski apmeklēt visas deviņas universitātes fakultātes, lai dziļāk un pamatīgāk izpētītu to attīstības tendences, noskaidrotu akūtākās problēmas studiju programmu modernizēšanā, jauno studentu komplektēšanā, materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanā un sadarbības veicināšanā ar potenciālajiem darba devējiem. Šinī gadā līdzīgas Padomnieku konventa izbraukuma sēdes jau notikušas Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultātē.

Meža fakultātē ciemiņi uzzināja, ka kopējais studentu skaits nedaudz ir samazinājies, taču pirmā kursa studentu nokomplektēšana šinī gadā bijusi veiksmīgāka nekā iepriekšējos gados, jo Mežzinības, Mežinženieru un Kokapstrādes studiju programmu popularizēšanā aktīvāk iesaistījušās arī darba devēju institūcijas. Patlaban fakultāte strādā pie minēto studiju programmu pilnveidošanas atbilstoši darba tirgus prasībām, lai nākamajā gadā varētu veikt to pārakreditāciju. Tāpat vēršas plašumā starptautiskā sadarbība ar 13 citām radniecīgām Eiropas universitātēm, lai izveidotu kopīgu starptautisku maģistra studiju programmu “Eiropas mežsaimnieks”.