Karlo Goldoni (1707 – 1793), kura lugu skaitu mēra vairākos simtos, dramaturģijas vēsturē iegājis kā itāļu komēdijas reformators. 18. gadsimtā izplatītās «Commedia dell’ Arte» pārliekās nosacītības vietā Goldoni raksturu, attiecību un situāciju modelēšanā rosināja tiešāk iedvesmoties no «reālajā dzīvē» un sadzīvē sastopamās daudzveidības.
Luga, kas ar nosaukumu «Viesnīcniece» autora dzimtenē pirmoreiz izrādīta 1753. gadā, izsenis bijusi pazīstama arī uz teātra skatuvēm mūsu zemē. Tulkotājiem gan paticis sacerējumu saukt galvenās varones vārdā, kas itāliski nozīmē – «brīnumiņš».
Pēc tēva nāves Mirandolīna (Santa Zaķevica) kļuvusi par viesu nama vienīgo mantinieci. Netrūkst to, kas skaistuma, patstāvīguma, temperamentīguma un citu apburošu īpašību dēļ tīko pēc viņas rokas un sirds. Sāncenši ir marķīzs di Forlimpopoli (Ivars Pirvics), kas ar aristokrātiskumu cenšas atsvērt aizgājušo godību un zaudēto mantu, un grāfs Albafiorita (Raivis Altrofs), kas mīlu mēģina nopirkt ar dāvanām (tāpat kā nopircis titulu). Savukārt kavalieris Ripafrata (Artis Drozdovs), zvērināts sieviešu nīdējs, koķetajai Mirandolīnai ir īsts izaicinājums. Izrādās, Mirandolīnā ieskatījies pat kalps Fabricio (Ilmārs Dūrītis)
Kuru gan izvēlēsies galvenā varone?
Informāciju sagatavoja Ivars Pirvics JPPA “Kultūra”