Jaunumi

Jāpiekrīt plāna izstrādātāju paustajam, ka tieši izglītība, zinātne un ražošanas attīstība nodrošina pamatu cilvēku dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam visā Latvijā. Zināšanas, ka arī stabilas darba vietas rada cilvēkos pārliecību par nākotni un ceļ iedzīvotāju materiālo labklājību.
NAP projektā iekļautas daudzas idejas Latvijas izglītības sistēmas sekmīgai attīstīšanai. Tomēr šie mērķi bieži vien ir pārāk nekonkrēti un nerada pārliecību par to, ka 2013.gadā, kad būs jāizvērtē padarītais, varēs skaidri pateikt cik sekmīgi un vai vispār tie ir sasniegti. NAP sola valsts atbalstu maģistra un doktorantūras studijām, jo īpaši inženiertehnisko un dabaszinātņu programmās, tomēr skaidri nenorāda kā izpaudīsies šis atbalsts. Jūtams, ka nav veikti skaidri aprēķini par to, cik daudz inženierzinātņu doktori mūsu valstij ir nepieciešami un kur tie vēlāk tiks nodarbināti.
Jelgava ir studentu pilsēta un visam Zemgales reģionam svarīgi ir NAP izteiktie solījumi par universitāšu un augstskolu ēku atjaunošanu, kā arī jaunu tehnoloģiju piegādi augstākajām izglītības iestādēm. Nav noslēpums, ka modernas tehnoloģijas un izglītības infrastruktūra prasa milzīgus ieguldījumus, tostarp atbalstu no valsts un Eiropas Savienības (ES) budžeta. Jau tagad ir skaidrs, ka šo uzdevumu risināšanai nepieciešamos finanšu resursus nevar nosegt ar ES fondiem, tāpēc ir ļoti svarīgi norādīt kādas ir valsts prioritātes, kuras tā ir gatava atbalstīt un izstrādāt kritērijus, pēc kuriem tiks izvēlēti tie projekti, kuri varēs pretendēt uz šo valsts finansējumu.
Pat visizglītotākais cilvēks, ja tas jutīs, ka tā zināšanām Latvijā nav pielietojuma, meklēs iespējas savas zināšanas izmantot citur. Tieši zinātnieki ir tie, kuri ar savu intelektu konkurē globālā mērogā un situācijā, ja Latvijā nebūs attīstīta rūpniecība, kur šīs zināšanas izmantot, var gadīties, ka visi ieguldījumi zinātnē būs lieki. Par to liek aizdomāties kaut vai Dānijas izsludinātās „intelekta medības”.
Jelgavas pašvaldība, sadarbībā ar privātajiem investoriem un nozaru asociācijām ir uzsākusi vērienīgu Zemgales tehnoloģiskā parka (ZTP) projektu, kas paredz izstrādāt un eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Lai arī projekta uzsākšanai ir gūti līdzekļi arī no ES fondiem, projekta veiksmīgai iedzīvināšanai nepieciešams atbalsts gan materiālā ziņā, gan arī jaunu ražošanas tehnoloģiju izstrādāšanā. Pašreizējā NAP projekta variantā grūti ieraudzīt konkrētu valsts atbalstu šāda veida inovatīviem projektiem.
Šobrīd, kad aktualizējas jautājums par darbaspēka problēmām, Latvijā tieši jaunu tehnoloģiju ieviešana ir īpaši svarīga, jo likt uzsvaru uz darbaroku ievešanu no ārienes nav tālredzīgs risinājums. Vienīgais ceļš, kurš, manuprāt, ejams – tas ir, darba ražīguma kāpināšana. Bez modernām tehnoloģijām tas nav panākams. Tāpēc NAP būtu jāiestrādā ļoti konkrēta valsts atbalsta programma inovatīvo tehnoloģiju attīstībai. Nepaļaujoties vienīgi uz brīvā tirgus regulējošo ietekmi, valstij ir jāatrod iespējas papildus stimulēt uzņēmējus ieviest šādas tehnoloģijas.
Pozitīvi, ka NAP pievērš uzmanību tādām lietām kā narkomānijai, jaunatnes nodarbināšanas problēmām un sabiedriskās kārtības uzturēšanai. Iepriekšējos nacionālā mēroga attīstības plānots par šīm lietām ticis runāts ļoti maz, vai nemaz. Domāju, ka būtu lietderīgi izvērtēt sporta, it īpaši jaunatnes sporta, pozitīvi audzinošo ietekmi. Pagaidām, valsts ļoti atturīgi atbalsta sporta attīstību, atstājot to lielā mērā pašvaldību ziņā.
Kopumā šis NAP variants ir vērtējams pozitīvi, taču ir svarīgi, lai tas tiktu piepildīts ar konkrētu saturu.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš