Jelgavnieces ar lieliskiem panākumiem piedalījušās Dziesmu un Deju svētku tautastērpu skatē “Mēnesnīcā”. Amatnieku darbnīca un tautastērpu darinātava “Austras raksti” ieguvusi 1. vietu Tautas tērpu, tautas tērpu darinātāju kategorijā. Meistares piedalījās skatē ar trīs tērpiem – Zemgales sievas tērpu, Rietumvidzemes sievas tērpu un Ziemeļlatgales meitas tērpu. Savukārt vienīgais godalgotais no iepriekšējām paaudzēm saglabātais tautastērps bija mugurā jelgavniecei Sofijai Jākobsonei.
“Protams, esam gandarīti par žūrijas vērtējumu. Mums tas ļoti daudz nozīmē un dod spēku. Laiks pirms svētkiem mums patiešām ir bijis ļoti saspringts – “Austras rakstiem” bija ļoti daudz darba un pēdējā nedēļā miegam esam varējušas atvēlēt tikai dažas stundas,” saka “Austras rakstu” vadītāja Aija Mālkalna.
Tautastērpu skatē diplomu un godalgu saņēma arī vienīgais no iepriekšējām paaudzēm saglabātais tautastērps, kas bija mugurā jelgavniecei S.Jākobsonei. Krustpils tērps piederēja Sofijai Lācis un to mantojusi viņas mazmeita Dagnija Jākobsone. “Tērpu ļoti profesionāli darināja mana vecmāmiņa Sofija Lācis un Atmodas laikā es un manas divas māsas to vilkām svētkos. Tērps ir labi saglabājies un uz skati to vajadzēja tikai sakārtot, lai vecmāmiņas tērpu varētu demonstrēt viņas mazmazmeita Sofija,” stāsta D.Jākobsone.
Skatē tērpus demonstrēja arī jelgavnieces Ilze Strēle, Raimonda Batņa, kā arī tajā tika izrādīts Ausmas Spalviņas darinātais tērps.
2023. gadā tautastērpu vērtēšana notika divās kārtās. Pirmajā kārtā tika vērtētas skates dalībnieka iesniegtās pieteikuma anketas un fotogrāfijas. Otrajā kārtā maijā notika skates dalībnieka tautastērpa izvērtēšana klātienē. Skates godalgoto vietu ieguvēji apbalvoti skates noslēguma pasākumā “Latviešu tautastērpu skate” 5. jūlijā Hanzas peronā.
Tautastērpi tika vērtēti kategorijās: tautastērps koriem, tautastērps deju kolektīviem, tautastērps folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem, tautastērps koklētāju ansamblim, vokālajam ansamblim un tamlīdzīgi, individuālais vai ģimenes pašdarinātais tautastērps (vismaz 70% pašdarināts), individuālais vai ģimenes nokomplektētais tautastērps, tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības un citas personu grupas darinātais tautastērps.
Pirmo reizi latviešu tautastērpu skate notika VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā, bet padomju okupācijas laikā šī tradīcija tika pārtraukta un tērpu darināšanā sāka dominēt skatuviskā tērpa pazīmes, kuras sevī ietvēra kolektīvu vēlmi pēc dekoratīviem, košiem un vienādiem tērpiem. Līdz ar neatkarības atgūšanu plašāks sabiedrības loks atkal sāka interesēties etnogrāfiskajiem materiāliem un auga interese par autentisku tērpu darināšanu.
Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, Latviešu tautastērpu skate tika atjaunota 1998. gadā, XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku ietvaros.
1.8 °C,
5.5 m/s,
96.4 % 
1.8 °C,
5.5 m/s,
96.4 %