Izglītība

6. septembrī Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” atzīmēta bijušā valstsvīra Kārļa Ulmaņa 143. dzimšanas diena un jau 30. reizi sveikti LLU dibinātās K.Ulmaņa stipendijas ieguvēji. Stipendiju 2020./2021. studiju gadā saņems LLU studente Kitija Konošonoka.

Šī stipendijas programma ir vissenākā universitātē, un līdz šim to ieguvuši 110 LLU studenti. K.Ulmaņa stipendija savulaik izveidota, lai atbalstītu izcilus LLU studentus un veicinātu Latvijas vēstures izpēti.

LLU informē, ka K.Konošonoka ir studiju programmas “Lauksaimniecība” 3. kursa studente un pēc universitātes absolvēšanas iegūs agronoma kvalifikāciju ar specializāciju dārzkopībā. Vidējo izglītību jauniete ieguvusi Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā un šobrīd LLU studē ar ļoti labām un teicamām sekmēm.

Paralēli studijām Kitija aktīvi iesaistījusies savas fakultātes studējošo pašpārvaldes darbā un ir arī Jauno Zemnieku kluba biedre. Turklāt viņa Lauksaimniecības fakultāti pārstāv dažādos LLU sporta turnīros, palīdzot komandai iegūt augstus rezultātus.

Stipendijas konkursā Kitija izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu “Nebraskas perioda nozīme Kārļa Ulmaņa dzīvē un darbībā”, kurā raksturojusi laiku, kad K.Ulmanis studējis Nebraskas universitātē ASV, un analizējusi aizgūtās idejas, kuras viņš īstenojis Latvijā pēc atgriešanās no ASV, tostarp mazpulku kustību, Meža dienu un Pļaujas svētkus.

Tēmas izvēli noteica vēsturisks fakts, ka pirms 111 gadiem, 1909. gada 15. februārī, Nebraskas universitātē K.Ulmanim tika piešķirts lauksaimniecības zinātņu bakalaura grāds, un Lorenca E.Mērfija, latviešu drauga Amerikā, ierosmē Nebraskas štata gubernators Maikls O.Johans parakstīja proklamāciju, deklarējot 1999. gada 15. februāri par K.Ulmaņa dienu Nebraskā. Taču šī temata izvēli savam pētījumam studente pamato arī ar personīgiem motīviem, kas viņu saista ar ASV.

“Pati pusotru gadu esmu dzīvojusi Amerikā, Čikāgā, tādēļ man šķita saistoši uzzināt, kāpēc Kārlis Ulmanis devās uz Ameriku, kādas emocijas un problēmas viņu piemeklēja, atrodoties tik tālu no mājām, ko jaunu iemācījās un kāds bija Latvijas guvums no viņa dzīves Amerikā,” pētījuma ievadā raksta Kitija.

Viņas izstrādātais zinātniski pētnieciskais darbs glabāsies “Pikšās”, kur ar to varēs iepazīties ikviens interesents. Jāpiebilst, ka muzejā atrodas arī citi K.Ulmaņa stipendiātu izstrādātie zinātniski pētnieciskie darbi.

Stipendijas apliecību studentei “Pikšās” pasniedza LLU studiju prorektors Aigars Laizāns, klātesot Lauksaimniecības fakultātes dekānei Dacei Siliņai. Stipendijas apmērs ir 300 eiro mēnesī, kas tiks izmaksāti katru mēnesi turpmākā studiju gada laikā.

“Izstrādājot pētniecisko darbu, sapratu, ka Kārlis Ulmanis ir ļoti mīlējis savu tautu un vienmēr vēlējies viņu izglītot. Atrodoties Nebraskā, viņš sūtīja dažādus rakstus lauksaimniecības nozarē, lai latviešu tauta vēl vairāk varētu attīstīties un augt. Tādēļ mans novēlējums visiem ir būt iecietīgākiem, saprotošākiem un dalīties mīlestībā gan ar saviem līdzcilvēkiem un mīlēt pašiem sevi, gan mīlēt savu tautu un zemi,” saņemot stipendijas apliecību, pasākumā teica studente.

K.Ulmaņa stipendija ir 20. gadsimta 90. gados LLU izveidota stipendijas programma, lai atbalstītu izcilus studentus, kuriem ir labas sekmes studijās, aktīva sabiedriskā darbība un kuri pievērsušies zinātniski pētnieciskā darba izstrādei par K.Ulmaņa dzīves un darbības laiku. Tā ik gadu tiek pasniegta bijušā valstsvīra dzimtajās mājās “Pikšas” septembra sākumā, kad tiek atzīmēta viņa dzimšanas diena.

Foto un informācija: llu.lv