Jaunumi

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma mākslinieku Vara Dzērves un Artas Ozolas-Jaunarājas izstāde “Doriana ceļojumi”, kas tapusi par “godu” dīvainajam 2020. žurkas gadam. Izstāde tapusi ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

“Reiz sensenos laikos, kad ceļošana vēl bija jauka izprieca, es dažādu apstākļu sakritību pēc kādā karstā augusta dienā nonācu Venēcijā, varbūt skaistākajā un arī tūristu pārpildītākajā pasaules pilsētā. Izrādījās, ka cilvēks, kurš man bija jāsatiek, nebrīdinot bija izbraucis, es biju spiests viņu gaidīt visu nedēļas nogali. Tajā  pašā laikā Venēcijā sākās arī kino festivāls un visas viesnīcas bija kino ļaužu pārpildītas. Laime nelaimē, jo, pamanot manus izmisīgos mēģinājumus kaut kur apmesties, kāda jauka galeriste man par saprātīgu cenu piedāvāja īres dzīvokli brīnišķīgā Venēcijas ķīļa namā, kas ir divu kanālu  krustpunktā. Tur tad arī es pirmo reizi satiku Dorianu,” stāsta izstādes līdzautors V.Dzērve, turpinot: “Bija agrs rīts un pirmie saules stari caur Venēcijai raksturīgo zilgani violeto rīta dūmaku viegli atmirdzēja zaļajos kanāla ūdeņos. Iznākot uz balkona ieelpot svaigo rīta gaisu, manu uzmanību piesaistīja kāds mazs peldētājs, kas rāmajos kanāla vilnīšos iezīmēja gari stieptu trīsstūri ar saulē vizošām malām. Piepeldējis pie senajiem akmens pakāpieniem, viņš, veikli un reizē arī cēli izkāpis no ūdens, nopurinājās un paskatījās uz mani, jo es šajā pilsētas ainavā biju vienīgais skatītājs. Tad, kā man likās, sveicienam pacēlis savu cilindru, cienīgi iesoļoja kādā greznā namā. To, ka viņu sauc Dorians, viņš, šķiet, noraidīja ar savu domu spēku. Vēl jāpiebilst, ka Dorianu turpināju satikt visdažādākajās pasaules vietās, secinot, ka arī viņam ļoti patīk ceļot.”

2020. gada Berlīnes kinofestivāls tika atklāts ar kanādiešu režisora Filipa Falardo jaunāko filmu “My Selinger Year” (“Mans Selindžera gads”). Selindžers jau kopš bērnības ir viens no autora iecienītākajiem rakstniekiem, tādēļ tapa viņa iedvesmots deviņu stāstu emocionālo vizualizāciju cikls, kā arī izveidoju telpiska instalācija “Uz kraujas rudzu laukā”.

Ciklu veido darbi: Mīlestība, Smiekli, Līdzcietība, Naids, Vīrišķība, Bailes, Riebums, Atklāsme un Miers. Dorians ir žurka, kā arī autora alter ego, kurš gleznās un instalācijā ceļo gan laikā, gan telpā. Piemēram, darbā “Uz kraujas rudzu laukā” Dorians ir izkāpis no gleznas, bet no viņa krītošā ēna šajā darbā simbolizē dzīvē paveikto – gaistoši paliekošo. Viļņojošais rudzu lauks un negaisa debesis kā fons ir uzgleznoti uz audekla, bet virve, pa kuru iet Dorians, simbolizē dzīves ceļu no dzimšanas līdz nāvei, ko savieno kāda smalka stīga.

Foto un informācija: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs