Jaunumi

Jau septiņus gadus jelgavnieki saņem siltumu no “Fortum“ biomasas koģenerācijas stacijas. Tajā par kurināmo izmanto vietējo, atjaunojamo resursu – enerģētisko šķeldu. To ražo no meža izstrādes atlikumiem – zariem,  mizām, celmiem, no krūmiem un apaugumiem, kas tiek novākti, tīrot grāvjus, elektrolīnijas un aizaugušas lauksaimniecības teritorijas, kā arī no kokapstrādes atlikumiem un atgriezumiem. Resurss, kas citādi neizmantots paliktu mežā vai papildinātu atkritumu kalnus, tiek izmantots lietderīgi jelgavnieku mājokļu apsildei.  

Siltumapgāde Latvijas klimatiskajos apstākļos ir nepieciešamība un nozīmīga mūsu dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Tās droša un nepārtraukta piegāde ir kritiski svarīga īpaši ziemas mēnešos. Siltumapgādes drošību būtiski palielina iespēja dažādot kurināmā veidus. Jelgavā šāda iespēja ir. 2008. gadā, kad “Fortum” sāka strādāt Jelgavā, siltumenerģijas ražošanā tika izmantota tikai dabasgāze. Savukārt, 2020. gadā siltumenerģijas ražošanai tika izmantoti 92 procenti enerģētiskās šķeldas un tikai 8 procenti dabasgāzes. Pateicoties dabasgāzes aizstāšanai ar vietējo, atjaunojamo resursu – enerģētisko šķeldu, vienlaicīgi saglabājot iespēju izmantot dabasgāzi kā rezerves un papildus kurināmo, Jelgavā ir samazinājusies siltumenerģijas cena, tā ir stabila un paredzama nākotnē, ir uzlabojusies siltumapgādes drošība un mazināta atkarība no importētā kurināmā, sekmējot pilsētas enerģētisko neatkarību. “Elastība kurināmā izmantošanā ir ļoti svarīga drošas un nepārtrauktas siltumapgādes nodrošināšanai iedzīvotājiem. Jelgavā siltuma ražošana nav atkarīga no viena kurināmā resursa. Galvenais kurināmais ir šķelda, kuru izmantojam biomasas koģenerācijas stacijā. Mums ir arī gāzes katlu mājas, kuras izmantojam nepieciešamības gadījumā un ziemas aukstākajās dienās. Bez tam, biomasas koģenerācijas stacijā tehnoloģiski ir iespējams izmantot arī lauksamniecības produktu atlikumus, piemēram, sēnalas, kā arī kūdru. Šāda elastība kurināmo resursu izmantošanā ļauj ātri reaģēt un pielāgoties situācijai kurināmā tirgū, izvēlēties kurināmo, kas ir gan pieejams, gan cenas ziņā izdevīgāks mūsu klientiem,” skaidro “Fortum” biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

Siltumenerģijas tarifs šobrīd par 23,6 procentiem zemāks nekā 2012. gadā

Siltuma ražošana no vietējā, atjaunojamā resursa ir atstājusi pozitīvu ietekmi arī uz jelgavnieku maksājumiem par siltumu. Šobrīd siltumenerģijas tarifs jelgavniekiem ir par 23,6 procentiem zemāks nekā 2012. gadā, kad siltuma ražošanā tika izmantota tikai dabasgāze. Toreiz, 2012. gadā, dabasgāzes cena katru mēnesi pieauga un Jelgavā vidējais siltumenerģijas tarifs gadā bija 68,73 eiro par megavatstundu. Šobrīd siltuma tarifs ir 52,47 eiro par megavatstundu bez PVN. Kā stāsta A. Vanags: “Gada sākumā dabasgāzes cena palielinājās, tomēr mūsu klienti šo dabasgāzes cenu kāpumu neizjūt. Šķeldas izmantošana siltuma ražošanā ļauj mums saglabāt stabilu siltumenerģijas tarifu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Dabasgāze ir fosilais kurināmais. Visas Eiropas politika šobrīd ir vērsta uz to, lai no fosilā kurināmā atteiktos. Pat ja pieņemsim, ka dabasgāzes cena paliks šā brīža līmenī, nodokļi, kurus būsim spiesti maksāt par fosilo kurināmo, turpinās augt. Šķeldu ražo tepat Latvijā, tas ir vietējais kurināmais, un tā ražošanas izmaksas nepieaug tik strauji – tās nevar divkāršoties viena gada laikā. Atskatoties uz pēdējiem 10 gadiem, jāsecina, ka šķeldas cenas pieaugums nav bijis liels, turklāt tas ir prognozējams un kontrolējams. Turklāt vietējā resursa izmantošana pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Nauda, ko iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi samaksā par saņemto siltumu un elektroenerģiju, nonāk atpakaļ vietējā ekonomikā, nevis aizplūst uz ārvalstīm. Septiņos biomasas koģenerācijas stacijas darbības gados šī summa jau pārsniedz 35 miljonus eiro.”

Izmantojot šķeldu kā kurināmo, ieguvēji – cilvēce kopumā

LLU Meža fakultātes dekāns, profesors Linards Sisenis ir pārliecināts: “Izmantojot šķeldu kā kurināmo, ieguvēji pilsētas līmenī ir jelgavnieki, Latvijas mērogā – mēs visi Latvijā dzīvojošie un arī mūsu viesi, bet globāli raugoties – arī cilvēce kopumā. Jelgavniekiem tiek nodrošināta iespēja savos mājokļos saņemt siltumu par to maksājot zemāku cenu kā iepriekš. Turklāt siltuma ražošanai, izmantojot koksni, arī vides piesārņojums ir mazāks, nekā siltumu ražojot, piemēram, no akmeņoglēm. Latvijas mērogā, palielinoties to uzņēmumu un mājsaimniecību īpatsvaram, kas siltuma ražošanā izmanto koksni un tās atliekas, palielinās arī pieprasījums pēc kurināmās koksnes. To iegūst ne vien no ciršanas atliekām, bet arī no apauguma, kas veidojas gan neizmantotās lauksaimniecības zemēs, gan citviet. Novācot šo apaugumu, tiek sakārtota mūsu Latvijas ainava, kas priecē ne vien mūs pašus, bet arī viesus, turklāt zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs, realizējot tehnoloģisko koksni, gūst ienākumus. Savukārt globālā aspektā, samazinot fosilo energoresursu izmantošanu un energobilancē palielinot atjauno energoresursu īpatsvaru, ilgtermiņā mēs būtiski samazināsim CO₂ emisijas, tādejādi palēninot klimata pārmaiņu procesus un globālo sasilšanu, kuras sekas mēs ar katru gadu arvien vairāk izjūtam arī Latvijā.”

Šķeldas izmantošana sekmējusi darba vietu skaitu palielināšanos

Jāatzīmē arī vietējā resursa izmantošanas pozitīvā ietekme uz darba tirgu. Šķeldas izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā ir sekmējusi darbavietu skaita palielināšanos Zemgales reģionā, galvenokārt ap 100 tiešajām darbavietām kurināmā piegādes ķēdē – mežistrādes, kokapstrādes un loģistikas nozarēs, sekmējot arī šo nozaru attīstību, kā arī netiešās darbavietas dažādu pakalpojumu sniegšanā, piemēram, iekārtu apkalpošanā, laboratorisko mērījumu veikšanā un citur. “”Latvijas Valsts meži” mežizstrādes šķeldu kā koksnes produktu piedāvā kopš 2006. gada. Pēdējo 15 gadu laikā ciršanas atlieku un kokmateriālu šķeldošanas tehnika ir būtiski attīstījusies, sasniedzot ļoti augstu modernizācijas un ražīguma pakāpi. Tehnika aprīkota ar nepieciešamajām informācijas sistēmām un nodrošina ērtu darba vidi labi apmācītam personālam, līdz ar to radot arī augstu apmaksātas darba vietas. Šķeldas realizācijā esam gandarīti sadarboties ar siltumenerģijas ražotājiem,” atzīst Latvijas Valsts meži Mežsaimniecības klientu attiecību vadītāja Ruta Balode.

Joprojām vienīgā lielas jaudas biomasas koģenerācijas stacija Latvijā

“Fortum” biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā darbu sāka 2013. gada septembrī un joprojām ir vienīgā lielas jaudas, moderna biomasas koģenerācijas stacija Latvijā, kas par kurināmo izmanto vietējos, atjaunojamos energoresursus. Laika posmā no darbības uzsākšanas 2013. gada septembrī līdz 2020. gada decembra beigām biomasas koģenerācijas stacija saražojusi 1,5 TWh enerģijas.

Lai vēl vairāk uzlabotu kurināmā elastību un varētu piedāvāt jelgavniekiem konkurētspējīgāku siltumenerģijas cenu, “Fortum” šobrīd strādā pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz šķeldai pievienot līdz 35 procentiem no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. NAIK izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. “Jo vairāk pārstrādei nederīgo atkritumu mēs varēsim lietderīgi izmantot siltuma un elektrības ražošanā, jo izdevīgāk tas būs sabiedrībai un videi,” ir pārliecināts A.Vanags.     Moderna, tehnoloģiski sarežģīta un droša sadedzināšanas iekārta, kas nodrošina pilnvērtīgu sadegšanas procesu, ievērojot visstingrākās vides prasības, un attīstīta centralizētās siltumapgādes infrastruktūra ir pamats tam, lai vietējo resursu izmantošana enerģijas ražošanā  būtu efektīva un droša gan cilvēka veselībai,  gan apkārtējai videi.

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

Informācija un infografikas: SIA “Fortum”