Jaunumi

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja fasādes nišā uzstādīta grieķu filozofa Aristoteļa biste jeb krūšutēls. Skulptūra ir pievienojusies pirms vairāk nekā desmit gadiem uzstādītajam Homēra tēlam, kopā veidojot pusi no atjaunotas skulptūru kompozīcijas, kāda savulaik “Academia Petrina” ēku greznojusi laikā, kad tajā vēl darbojās akadēmiskā ģimnāzija.

Kā skaidro Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase, sabiedrisko ēku fasāžu izrotāšana ar simboliskiem tēliem bijusi vērojama jau antīkajā senatnē – Grieķijā un Romā –, bet caur laika plūdumu, tā atnākusi arī līdz mūsu dienām. Piemērs tam ir arī pašreizējā muzeja mājvieta – 18. gadsimta beigu klasicisma stila celtniecības pērle “Academia Petrina”.

Pēc tam, kad par Kurzemes un Zemgales hercogu kļuva Ernsta Johana Bīrona dēls Pēteris, viņš 1775. gadā īstenoja ilgi lolotu sapni, dibinot Jelgavā akadēmisko ģimnāziju. Iecerētās mācību iestādes prototips bija senās Grieķijas filozofa Platona dibinātā akadēmija, tāpēc arī pašu celtni greznoja antīkās pasaules domātāju bistes, ko ievietoja nišās ēkas fasādē. Jaundibinātajā mācību iestādē bija paredzētas divas klases ar ļoti plašu mācību saturu: literatūras klasi vācu, latīņu un grieķu valodas mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi un senās lietas, un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabasmācību, tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai.

Muzeja speciālistu daudzu gadu meklējumi nav devuši skaidras norādes, lai nešaubīgi varētu nosaukt to četru gudro vārdus, kuri savulaik greznojuši ēkas fasādi. Ar arhitektes Liesmas Markovas palīdzību droši identificēts tikai viens – slavenais grieķu eposu “Iliāda” un “Odisejs” autors, aklais dzejnieks Homērs. Pēc šī atklājuma 2010. gada maijā “Academia Petrina” ēkas fasādes nišā ievietots vācu meistara restauratora Bernharda Gūtmana veidotās Homēra bistes atlējums. “Jau toreiz izteicām domu, ka virs Homēra varētu būt Cicerons, kas pārstāv retoriku, pretī Homēram labajā pusē – Aristotelis, kas pārstāv filozofiju, bet virs viņa Tits Līvijs, kas pārstāv vēsturi. Bet varbūt tomēr arī Platonam bija atvēlēts tas gods būt vienā no nišām? Diemžēl pa šiem gadiem apstiprinājumu neesam guvuši, bet vēlamies tomēr virzīties uz priekšu,” stāsta G.Grase.

Konsultējoties ar speciālistu antīkajā filozofijā Hariju Tumanu, apstiprināta versija par Aristoteli. Viņš uzsvēris, ka skolas fasādei šāda kombinācija varētu būt pat ļoti laba, jo Homērs pārstāv dzeju, iedvesmu un mākslu, bet Aristotelis – racionālo domāšanu un zinātni. Tas labi sasaucoties arī ar hercoga Pētera veltījumu, kas ievietots ēkas fasāde “Sapientiae et musis sacrum” jeb “Zinātnei un mākslām veltu šo templi.”

Par abiem atlikušajiem antīkās pasaules domātājiem muzejs vēl lems un tie “Academia Petrina” ēkas fasādi rotās kaut kad nākotnē, noslēdzot vēsturisko personību četrotni, taču jau pašlaik ikviens garāmgājējs var apstāties pie muzeja un novērtēt nupat uzstādīto Aristoteļa skulptūru. Tā ēku papildinājusi tieši maijā kā muzeja sveiciens pilsētas svētku mēnesī.

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē