Jaunumi

Attīstīta centralizētās siltumapgādes infrastruktūra ir mūsdienīgas pilsētas siltumapgādes mugurkauls. Tandēmā ar modernu un tehnoloģiski sarežģītu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kas nodrošina pilnvērtīgu un drošu sadegšanas procesu, ievērojot visstingrākās vides prasības, tā ļauj izmantot enerģijas ražošanā vietējos, atjaunojamos resursus iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi drošā veidā. Jelgavā abi šie priekšnosacījumi ir izpildīti un jelgavnieku centralizētā siltumapgāde ir viena no modernākajām un zaļākajām Eiropā.

Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmas sirds ir “Fortum” biomasas koģenerācijas stacija, kurā ne tikai ražo siltumu un elektrību, bet arī uzrauga un vada visas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību. Centralizētās siltumapgādes tīkli, kuru kopējais garums pilsētā ir 75 kilometri, nodrošina saražotā siltuma nonākšanu jelgavnieku mājokļos un darbavietās. Šobrīd Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto ap 16 000 mājsaimniecības jeb 420 dzīvojamās ēkas un 173 juridiskie klienti – iestādes, sabiedriskās ēkas, bērnudārzi, skolas un uzņēmumi.

Zem Lielupes izbūvēts 1408 metrus garš saistvads, kas savieno abus upes krastus

Jelgavā centralizētās siltumapgādes sistēmas tīkli ir izvietoti gan Lielupes kreisajā, gan labajā krastā. Agrāk tās bija divas atsevišķas siltumapgādes sistēmas, bet 2012. gadā, kad tika attīstīta iecere par biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību Jelgavā, kas nodrošinātu ar siltumu visu pilsētu, “Fortum” zem Lielupes izbūvēja siltumapgādes sistēmas saistvadu, kas savieno centralizētās siltumapgādes tīklus abos Lielupes krastos. Saistvada kopējais garums ir 1408 metri, no kuriem 380 metri atrodas zem upes gultnes. Saistvada caurplūde ir 105 litri sekundē vai 378 kubikmetri stundā. Siltumapgādes sistēmu saistvads ir īpaša un būtiska Jelgavas siltumapgādes sistēmas daļa. “Tas bija pirmais šāda veida projekts Latvijā. Tehniski ļoti sarežģīts un izveidošanas ziņā izaicinošs. “Fortum” kolēģiem Igaunijā bija pieredze līdzīga projekta īstenošanā, tādēļ konsultējāmies, lai rastu vispiemērotāko risinājumu Jelgavas situācijai. Talkā nāca arī būvnieki no Venēcijas, Itālijā, kuriem bija pieredze darbu veikšanā zem ūdens, tostarp zem ūdenstilpju gultnēm. Lielupes šķērsojums tika veikts, izmantojot horizontāli virzītas urbšanas tehnoloģijas metodi. Cauruļvadi visā garumā tika samontēti upes krastā. Tad 15 metru dziļumā zem upes gultnes tika ievilkta saistvada čaulas caurule, cauri kurai pēc tam tika izvilkti siltumtīklu cauruļvadi. Vissarežģītākais bija pats urbšanas process, jo nebija iespējams precīzi paredzēt, ar kādiem iežiem un slāņiem zem upes gultnes nāksies saskarties,” atceras “Fortum” biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags. Lai siltums no kreisā krasta sistēmas pa saistvadu nonāktu labā krasta sistēmā un atpakaļ, Palīdzības ielā tika uzbūvēta sūkņu stacija. Iepriekš atdalītu siltumapgādes sistēmu saistvads ļāva nodrošināt siltuma ražošanu vienā ražotnē – biomasas koģenerācijas stacijā, kura šobrīd nodrošina ap 92 procentiem no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas, kas ražota no vietējiem, atjaunojamiem resursiem.

Siltumtīklu renovācijā un izbūvē 13 gadu laikā investēti 8,3 miljoni eiro

Šobrīd 98,8 procenti no Jelgavas centralizētās siltumapgādes siltumtīkliem ir renovēti vai izbūvēti no jauna. “Jelgavā centralizētās siltumapgādes tīklu rekonstrukcija un pārbūve faktiski ir pabeigta. Kopš 2008. gada, kad “Fortum” sāka strādāt Jelgavā, līdz 2020. gadam siltumtīklos esam investējuši 8,3 miljonus eiro, renovējot un nomainot savu laiku nokalpojušās siltumtrases vairāk nekā 20 kilometru garumā un no jauna izbūvējot 6,8 kilometru garumā. Nākamajos gados lielas investīcijas siltumtīklos nebūs nepieciešamas. Jelgavas centralizētās siltumapgādes tīkli ir labā stāvokli un var nodrošināt jelgavniekiem drošu un nepārtrauktu siltumapgādes pakalpojumu ilgtermiņā. Salīdzinājumā ar 2013. gadu, siltumtīklu ūdens jeb siltumnesēja zudumi ir samazinājušies par 77 procentiem, kas ir būtisks efektivitātes uzlabojums. Droši var teikt, ka mūsu klientiem pakalpojumu spējam nodrošināt nepārtraukti, visu gadu, protams, ir iespējami nelieli, atsevišķi siltumapgādes pārtraukumi atsevišķiem klientiem uz dažām stundām, kad veicam nepieciešamos sistēmas uzturēšanas  darbus. Tāpat iespējami atsevišķi īsi piegādes pārtraukumi vasaras mēnešos, kad pārbaudām atsevišķus vājākos siltumtīklu posmus, veicot hidrauliskās pārbaudes. Tomēr kopumā mūsu pakalpojuma pieejamība ir ļoti augsta,” atzīst A.Vanags. Jāatzīmē, ka paveikto darbu rezultātā ir samazinājušies arī siltuma zudumi siltumtrasēs – no 24 procentiem 2005. gadā līdz 16,7 procentiem 2020. gadā. Šobrīd uzņēmums strādā pie jauna siltumenerģijas pārvades efektivitātes uzlabošanas projekta, kas centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti paaugstinās vēl vairāk.

Efektīvākais risinājums pilsētām

Centralizētā siltumapgāde ir labākais, efektīvākais, drošākais un kvalitatīvākais siltumapgādes risinājums pilsētām un citām blīvi apdzīvotām teritorijām. Siltuma ražošana vienā ražotnē, izmantojot modernas, inovatīvas tehnoloģijas, ļauj daudz efektīvāk izmantot kurināmo un ievērojami uzlabo gaisa kvalitāti pilsētā, samazinot smalko daļiņu un putekļu izmešus gaisā, ko varētu radīt individuālie cietā kurināmā apkures risinājumi. Sabiedrībai kļūstot zinošākai un izglītotākai par vides jautājumiem, katru gadu arvien vairāk mājokļu īpašnieku un uzņēmēju ēku apsildīšanai izvēlas tieši centralizēto siltumapgādi – mūsdienīgu, drošu un videi draudzīgu apkures risinājumu ar minimālām uzturēšanas izmaksām un nelielām sākotnējām investīcijām pieslēguma izveidē. Turklāt, centralizētā siltumapgāde ir klientiem ļoti ērts risinājums ar augstu klientu servisa līmeni, kas ļauj tiem nedomāt par apkures iekārtu uzturēšanu, regulārām apkopēm un kurināmā sagādāšanu.

Foto: Centralizētās siltumapgādes sistēmas saistvada būvniecība zem Lielupes 2012. gadā.

Foto un informācija: SIA “Fortum Jelgava”