Jaunumi

Ielūkojoties pasaules vēstures un mūsdienu zīmīgākajos notikumos, šogad Jelgavā lielformāta smilšu mākslas darbos tiks godināti latviešu vērienīgākie sasniegumi, tostarp Marka Rotko daiļrade, “Minox” kamera, krokodila Dandija prototips, pasaulē pirmā hologramma, “Levi’s” džinsi, Kristapa Porziņģa panākumi un citi, informē pašvaldības iestādē “Kultūra”. Atzīmējot 15 gadus kopš pirmā smilšu skulptūru festivāla Jelgavā un turpinot aizvadītajā gadā aizsākto formātu, arī šogad visas vasaras garumā jelgavniekiem un pilsētas viesiem no 19. jūnija būs atvērts Baltijā vērienīgākais smilšu skulptūru parks.

“Idejai ir liels spēks. Bet vēl lielāka nozīme ir īstajam laikam un vietai, atstājot pēdas vēsturē un dzimstot leģendai. Tieši šādas idejas un darbus pasaules kartē iezīmējuši mūsu tautieši – latvieši. Stāstot par leģendām, zīmīgiem vēstures un mūsdienu notikumiem, smilšu skulptūru parkam šogad izraudzīta tēma “Latvieši pasaulē – no idejas līdz leģendai”,” stāsta organizatori iestādē “Kultūra”.

Arī šogad parka mākslinieciskās koncepcijas autors un vadītājs ir viens no pasaulē titulētākajiem tēlniekiem Kārlis Īle, kurš kopā ar sešiem māksliniekiem no Latvijas veidos pārsteidzošu smilšu mākslas pasauli Jelgavā. Mākslinieki darbu pie skulptūru izveides uzsāks jau 2. jūnijā.

Īpaši godinot latviešu nozīmīgos sasniegums, šogad parkā būs apskatāmas dažas no līdz šim lielākajām Jelgavā tapušajām smilšu skulptūrām. Lielākais un arī augstākais mākslas darbs būs parka demo skulptūra, kura būs vairāk nekā 6 metrus plata un 6 metrus augsta, tajā attēlojot basketbolistu Kristapu Porziņģi. Tāpat smilšu skulptūru parkā šogad vienuviet sastapsim tādas leģendas un izgudrojumus kā Valtera Capa radīto kameru “Minox”, Krokodila Dandija prototipu Arvīdu Blūmentālu, Anatola Lapiņa radīto “Porsche”, Merilinas Monro, Dalī un Alberta Einšteina portretu radītāju Filipu Halsmanu, pirmo sievieti, kura ar velosipēdu apceļoja pasauli Annu Kopčovsku, Jura Upatnieka radīto pasaulē pirmo hologrammu, Marku Rotko, tabakas pīpes konstrukciju patenta īpašnieku Kārli Pētersonu un citus. Papildus skulptūrās neiekļautajiem vēstures notikumiem parka teritorija tiks papildināta ar dažādām planšetēm un foto objektiem, kas vēstīs par latviešu sasniegumiem pasaulē.

5. maijā Pasta salā tika uzsākta skulptūru tehnisko pamatņu sagatavošana un blietēšana, lai jau 2. jūnijā mākslinieki varētu sākt darbu pie smilšu mākslas darbu izveides. Savukārt līdz 22. maijam tiks veikti arī restaurēšanas darbi aizvadītajā gadā tapušajai demo skulptūrai – Jelgavas pilsētas lielajam ģerbonim -, tādējādi to sagatavojot Jelgavas pilsētas svētkiem, kas savu kulmināciju piedzīvos no 28. līdz 30. maijam. Parks no 19. jūnija būs atvērts visas vasaras garumā. Pēc parka atvēršanas mākslinieki paralēli jau radītajām skulptūrām turpinās darbu pie tā papildināšanas ar jauniem tēlniecības brīnumiem, ļaujot ikvienam jelgavniekam un pilsētas viesim ielūkoties smilšu mākslas tapšanas procesā.

Smilšu skulptūru parks, tāpat kā latviešu leģendārie izgudrojumi un darbi pirms 15 gadiem aizsākās ar ideju, kas realizējusies Baltijā vērienīgākajā smilšu skulptūru parkā. Festivālu laikā radītas vairāk nekā 218 skulptūras, ko veidojuši 97 profesionāli tēlnieki no 25 valstīm. 15 gadu laikā izdzīvotas tādas festivālu tēmas kā “Galma dzīres”, kas veltīta Jelgavas pils 270 gadu jubilejai, “Brīnumu pasaule”, “Ceļojums laikā”, “Cirks”, “Sportiskais gars”, “Zelta laikmets”, “Kino”, “Nākotne pēc 750 gadiem”, “Āfrika”, “Teātris”, “Dzīvnieku pasaule”, “Antīkā pasaule” un “Jelgavai 755”.

Sākotnēji, kad festivāli norisinājās Uzvaras parkā, skulptūru veidošanā ik gadu tika izmantotas vairāk nekā 400 tonnas smilšu. Festivālam augot, tas kopš 2015. gada pārcēlies uz Pasta salu, kur no vairāk nekā 900 tonnām smilšu izveidots 75 x 50 metrus plašs smilšu parks. Šodien skulptūru izveidei ik gadu tiek izmantotas vairāk nekā 1200 tonnas smilšu.

Vairāk par smilšu skulptūrām – www.jelgava.lv un www.festivali.jelgava.lv. Starptautisko smilšu skulptūru parku veido Jelgavas pilsēta un iestāde “Kultūra”, atbalsta SIA “Ramirent”.

Foto un informācija: pašvaldības iestāde “Kultūra”