Jaunumi

2001. gada 28. jūnija Jelgavas domes sēdē tika pieņemts lēmums par Jelgavas pilsētas Izglītības un kultūras departamenta struktūrvienības “Sporta lietu valde“ reorganizāciju, ar 2001. gada 2. augustu izveidojot pašvaldības iestādi “Sporta servisa centrs“ un par iestādes direktoru ieceļot Juri Kaminski.

Vienā no pirmajām intervijām pēc stāšanās amatā Juris Kaminskis laikrakstam “Zemgales Ziņas” pauda, ka mērķis būtu tuvāko desmit gadu laikā uzbūvēt pilsētā zāli, kas būtu piemērota visām sporta spēlēm. 2004. gada 29. decembrī ekspluatācijā tika pieņemta Jelgavas sporta halle Mātera ielā 44a. 2010. gada oktobrī hallē izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja lielus postījumus. “Uguns ēkā plosījies vairāk nekā trīs stundas, bet dūmi un sodrēji mutuļoja daudz ilgāk, pēc tam tie sēdās. [..] Uguns dzēšanas laikā piemirkušais betons grīdu sabojāja neatgriezeniski. Lielas galvassāpes sagādā arī sodrēji, kas iekļuvuši vissīkākajās spraugās. Nosacīti visvieglāk cietušas trenažieru un aerobikas zāle, kā arī vieglatlētikas celiņu zona,” šo notikumu 2010. gada 30. oktobra laikrakstā “Zemgales Ziņas” aprakstīja “Sporta servisa centra” direktors.

2010. gada 2. septembrī Jelgavā tika atklāts Zemgales Olimpiskais centrs ar sporta zāli, vairākiem āra laukumiem un stadionu, kam 2020. gadā tika piešķirts olimpiskā čempiona Jāņa Lūša vārds.

Lai efektīvi un optimāli nodrošinātu  un attīstītu Jelgavas pilsētas  sporta darba organizāciju, ar Jelgavas domes lēmumu kopš 2011. gada 1. septembra “Sporta servisa centra” pārziņā ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādes: Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Jelgavas Specializētā peldēšanas skola un Jelgavas Ledus sporta skola.

Pa šiem gadiem Jelgavas sportisti guvuši ievērības cienīgus sasniegumus – gan valsts, gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Piemēram, 2004. gadā notika pirmā Latvijas olimpiāde, kurā mūsu pilsētas komanda ieguva 2. vietu pašvaldību komandu kopvērtējumā ar izcīnītām 24 zelta, 15 sudraba un 18 bronzas medaļām. Mūsu sportisti ir arī piedalījušies pasaules lielākajā sporta pasākumā – olimpiskajās spēlēs. Līdz šim vienīgo olimpisko zelta medaļu “Sporta servisa centra” pastāvēšanas laikā, kā arī vispār kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nupat izcīnīja 3×3 basketbolists Edgars Krūmiņš Tokijas Olimpiskajās spēlēs.

Jelgavā regulāri notiek dažāda mēroga sporta pasākumi. Viens no nozīmīgākajiem ir VIII Latvijas jaunatnes olimpiādes rīkošana Jelgavā 2019. gadā. Tā pucēja ap 2800 jauno sportistu no 77 Latvijas pašvaldībām. Jelgavas pilsētas komanda ar izcīnītām 59 godalgām – 16 zelta, 19 sudraba un 23 bronzas – kopvērtējumā ieguva 3. vietu.

Šobrīd notiek darbs pie Jelgavas pilsētas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes laika posmam no 2022. gada līdz 2035. gadam. “Sporta servisa centrs” par prioritāru joprojām uzskata sporta bāzu sakārtošanu, piemēram, jau uzsākto ūdenssporta un tūrisma bāzes izveidi Pilssalas ielā, vieglatlētikas manēžas būvniecību, profesionāla 3×3 basketbola āra laukuma uzstādīšanu, nosaucot to olimpiskā čempiona Edgara Krūmiņa vārdā. Jāpiebilst, ka savus ieteikumus var iesniegt ikviens, sūtot tos pa e-pastu attistiba@dome.jelgava.lv līdz šā gada oktobrim.

“Sportam ir vieta katra cilvēka dzīvē – esiet aktīvi un piedalieties sporta pasākumos, kā arī nodarbojieties ar sportu veselības uzlabošanai! “iestādes jubilejā jelgavniekiem novēl “Sporta servisa centra” direktors Juris Kaminskis.

Foto: no Jelgavas Sporta servisa centra arhīva