Jaunumi

“Vai 30 gadi ir daudz? – tas, ka brīvprātīga militāra organizācija valstī spējusi pastāvēt jau 30 gadus, turklāt panākot, ka šo gadu laikā dalībnieku skaits tajā lēni, bet stabili turpina augt, manuprāt, norāda uz zināmu briedumu un apliecina, ka esam gājuši pareizo ceļu,” Latvijas Zemessardzes 30 gadu jubilejā saka Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Arvis Zīle, kura vadītā Zemessardzes vienība aptver Jelgavas valstspilsētas  un Jelgavas novada teritoriju.

Šonedēļ, 23. augustā, apritēja 30 gadi, kopš dibināta Latvijas Republikas Zemessardze. Savukārt trīs gadus balatjona komandiera amatā aizvadījis pulkvežleitnants A.Zīle. Viņa galvenais pienākums ir vadīt Zemessardzes vienību ar vairāk nekā 400 zemessargiem – uzņemt jaunus zemessargus, organizēt apmācības, attīstīt vienības infrastruktūru un nepieciešamības gadījumā būt gatavam aizsargāt savu zemi.

Jūs uzsverat, ka dienests Zemessardzē nav ne darbs, kurā nopelnīt, ne arī hobijs.

Tieši tā. Dienēt Zemessardzē ar mērķi nopelnīt vai labi pavadīt laiku, iegūt kādas sev vēlamas prasmes, nav pareizs mērķis. Ar katru, kurš vēlas iestāties Zemessardzē, organizējam pārrunas, un to laikā cilvēkam ir skaidri jāapzinās, ka viņš iestāsies brīvprātīgā valsts aizsardzības organizācijā un krīzes situācijā viņam jābūt gatavam aizstāvēt savu zemi. Ja cilvēks ir izvēlējies spert šo soli, tad jāapzinās arī, ka viņš šo laiku, dienot Zemessardzē, ziedo nevis saviem izvirzītajiem mērķiem, bet Latvijas valstij. Cilvēkam, kurš dien Zemessardzē, Latvijai un mūsu zemes drošībai ir jābūt pirmajā vietā, tikai pēc tam ir viņa paša izvirzītie mērķi.

Savas vienības zemessargos to izjūtat?

Jā, un šādi mirkļi sniedz patriotisma lādiņu arī ikdienā, kad darbs varbūt iegājis zināmā rutīnā. Protams, ne katrs no mūsu 400 zemessargiem dienestā ir aktīvs katru dienu. Mums ir arī tādi, kuri pārcēlušies uz ārzemēm, jau vairākus gadus tur strādā, bet dalību Zemessardzē turpina. Viņi speciāli saplāno savu atvaļinājumu tā, lai varētu ierasties Latvijā un vismaz reizi gadā piedalīties obligātajās zemessargu apmācībās. Un tas, ka šāds cilvēks, kurš jau labu laiku ir prom no savas valsts, kura ikdienas dzīve rit citur, atzīst, ka krīzes situācijā nedomājot atgrieztos savā zemē, lai par to cīnītos, sniedz īpašu gandarījumu.

Katrs zemessargs ikdienā strādā savā profesijā, katram ir arī citas intereses un aizraušanās, ģimene. Kāds ir minimālais iesaistes laiks, ar kuru jārēķinās, dienot Zemessardzē?

Katram zemessargam, lai nostiprinātu un papildinātu militārās iemaņas, obligāti jāpiedalās regulārajās apmācībās, kas kopumā gada laikā ir 20 dienas. Savukārt katram, kurš iestājas Zemessardzē, ir jāapgūst militāro iemaņu pamatapmācības programma, kas ilgst 21 dienu. Tas nepieciešams, lai zemessargs varētu sākt pildīt savus pienākumus, un pamatapmācība iespējama divos veidos – piedaloties 21 dienu ilgā nometnē vai arī gada laikā apgūstot pamatkursu pa apmācības blokiem nedēļas nogalēs. Katram ir iespēja izvēlēties sev ērtāko formu. Pēc tam jau no katra paša atkarīgs, cik aktīvi iesaistīties Zemessardzes darbībā ikdienā. Jāuzsver, ka Zemessardzē uzņemam Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem, bet dienestu var turpināt līdz 60 gadiem. Par zemessargiem joprojām izvēlas kļūt gan 18 gadu vecumā, gan jau pārsniedzot 50 gadu vecumu.

Kāds šobrīd ir zemessargu vidējais vecums vienībā?

Nereti sabiedrībā valda mīts, ka zemessargi ir vīri sirmām bārdām un šauteni plecā, bet, jāatzīst, šobrīd “vidējais zemessargs” ir salīdzinoši jauns – mūsu vienībā vidējais vecums ir 20–30 gadi. Tie ir jauni, aktīvi cilvēki, kuri labprāt pievienojas Zemessardzei. Esmu pārliecināts, ka viens no galvenajiem iemesliem jaunu cilvēku interesei par Zemessardzi ir tas, ka organizācija iet līdzi laikam.

Jūs bataljonu vadāt trīs gadus. Kas būtisks šajā laikā Zemessardzē paveikts?

Jau pirms manas stāšanās amatā Zemessardze Latvijā sāka piedzīvot ļoti nozīmīgu tehniskā nodrošinājuma un ekipējuma – gan individuālā, gan kolektīvā – papildinājumu. Vienībā esam ieguvuši papildu tehniku, gan jaunu, gan lietotu, bagijus, sešu riteņu motociklus. Tāpat pēdējos gados ar valsts atbalstu esam būtiski uzlabojuši savu infrastruktūru – bataljonā izremontētas telpas, uzlaboti darba apstākļi, paplašināta teritorija Dambja ielā, kas gan jau bija mūsu pārziņā, bet līdz šim, esot krietni mazākam tehniskajam nodrošinājumam, nebija nepieciešamības to izmantot.

Pats galvenais, manuprāt, ir tas, ka Zemessardze attīstās. Arī apmācību kursā zemessargi regulāri apgūst jaunākās militārās iemaņas, taktikas. Ja vērojam notikumus pasaulē, tad mēs skaidri redzam, kā mainās iespējamās valsts drošības apdraudējuma formas, cik liela nozīme ir jaunākajām tehnoloģijām, informācijas pasniegšanai. Arī to apgūst zemessargi. Šobrīd Zemessardze valstī ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra, tāpēc zemessargiem ir iespēja piedalīties arī lielāka mēroga Nacionālo bruņoto spēku un starptautiskās mācībās gan Latvijā, gan citās NATO valstīs. Mēs cieši sadarbojamies ar NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, galvenokārt militāro mācību un vingrinājumu laikā. Tas viss apliecina: kaut arī Zemessardze ir brīvprātīga organizācija, tā ir augsti sagatavota savas valsts aizsardzībai.

Cik daudziem iestāšanās Zemessardzē ir sākums tam, lai kļūtu par profesionālu karavīru?

Statistiski man būs grūti pateikt, taču katru gadu ir kāds, kurš, dienot Zemessardzē, pārliecinās, ka viņa izvēlētais virziens ir īstais, un pieņem lēmumu kļūt par profesionālu karavīru. Arī mūsu bataljonā no profesionālā dienesta karavīriem, kas organizē zemessargu dienestu, 30 procenti ir sākuši kā zemessargi un pēc tam izvēlējušies kļūt par profesionāliem karavīriem. Tieši tāpat kā liela daļa jauniešu, kuri sākuši gaitas Jaunsardzē, vēlāk izvēlas kļūt par zemessargiem.

Viena no Zemessardzes funkcijām ir atbalsta sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā. Kāda ir jūsu sadarbība ar Jelgavas pašvaldību?

Manuprāt, ļoti laba. Būtiskākais, ka tiesiskais regulējums šajā jomā mums ļauj tieši komunicēt ar savas teritorijas pašvaldību un valsts institūciju struktūrvienībām, lai nepieciešamības gadījumā atbalstu mēs varētu sniegt nekavējoties, bez liekas birokrātijas. Tāpēc arī Jelgavā mums ir laba sadarbība un ciešs kontakts ar pašvaldību, lai kopīgi realizētu uzdevumus. Visbiežāk tas ir atbalsts pašvaldībai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā masu pasākumos. Jelgavnieki mūs noteikti ir pamanījuši Ledus skulptūru festivālā, Jelgavas pusmaratonā un citos notikumos. Tāpat pēdējie divi gadi bijuši aktīvi, iesaistoties ārkārtējās situācijas regulējumu izpildē, – policijai palīdzējām patrulēt Jelgavas ielās komandantstundas laikā, joprojām nodrošinām dežūras vakcinācijas centrā Zemgales Olimpiskajā centrā. Mūsu uzdevums arī ir sniegt atbalstu pazudušu personu meklēšanā, meža ugunsgrēku dzēšanā, plūdu un to seku novēršanā.

Piedalāties arī Ēnu dienā un pagājušajā gadā LLU Meža fakultātē kopā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzsākāt īstenot studiju kursu “Pamatzināšanas valsts aizsardzībai”.

Ēnu diena Zemessardzē jau ir tradīcija, kas jauniešiem ļauj iepazīt mūsu darbu. Karu gadu pie mums ierodas 6–7 jaunieši. Savukārt studiju kurss augstskolā ir jaunums. Programmas mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas – teorētiskas un praktiskas – valsts aizsardzībā, jo daļa nodarbību notiek bataljonā. Covid-19 praktiskās nodarbības liedza īstenot, kā bija plānots, bet, manuprāt, tas ir labs sākums. Ja tuvākajos gados vidējās izglītības iestādēs valsts aizsardzības mācība kļūs par obligātu priekšmetu, tad vecāko klašu audzēkņi to diemžēl apgūt nepaspēs, tāpēc augstskolas iniciatīva šādu kursu izveidot studentiem ir vērtējama pozitīvi. Manuprāt, katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāsaprot pamati, uz kuriem tiek būvēta mūsu valsts aizsardzība.

Jūs pats militāro ceļu izvēlējāties 1995. gadā. Tā bija pārdomāta un likumsakarīga izvēle?

Gan jā, gan nē. Biju no tiem, kurus vēl iesauca obligātajā valsts dienestā. Dienēju Valsts robežsardzē, nolauzu noteiktos 18 mēnešus un atvieglots atgriezos mājās, cieši apņemoties: “Nekad vairs…” Taču pagāja pusgads, un es arvien vairāk izjutu, ka man pietrūkst militārās dzīves. Pietrūkst noteiktības, precizitātes, lietu kārtības. Tie bija deviņdesmitie gadi. Pēc dienesta atgriežoties civilajā dzīvē, nespēju pieņemt haosu, kas valdīja apkārt: solīto var nepildīt, sarunāto var neievērot… Dienestā kaut kas tāds nav iedomājams. Iesniedzu dokumentus Aizsardzības akadēmijā, un pēc tam jau mans ceļš bija ļoti apzināts, regulāri paaugstinot kvalifikāciju. Tagad es droši varu teikt, ka tā ir manas dzīves profesija. Latvija ir daļa no manis, mana zeme, manas saknes. Un šobrīd, dienot Zemessardzē, to izjūtu vēl stiprāk, jo tieši no Jelgavas zemessargiem es ikdienā smeļos patriotismu – tie ir cilvēki, kuri, neraugoties uz profesiju, ikdienas darbā pavadītajām stundām, ir gatavi ziedot savu brīvo laiku Latvijai.

Pulkvežleitnants Arvis Zīle

• No 2018. gada augusta ir Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris.
• Dienestu sāka 1995. gadā Jelgavas robežsargu bataljonā, pēc tam dienējis Militārajā policijā.
• 2012. gadā absolvējis Baltijas Aizsardzības koledžu Igaunijā un zināšanas pilnveidojis ASV.
• Līdz 2018. gadam sešus gadus dienējis Apvienotā štāba Operāciju plānošanas daļā un NATO Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štāba Operāciju vadības daļā.
• Pildījis dienesta pienākumus arī starptautiskajās operācijās Kosovā un Afganistānā.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē