Jaunumi

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jelgavas Biznesa inkubators ir vieta, kur jau teju piecu gadu garumā tiek attīstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbība, nodrošinot jauna biznesa uzsākšanai un jau esoša biznesa attīstībai nepieciešamo vidi: apmācības, koprades telpas, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu. “Līdz šim inkubācijas programmā esam uzņēmuši un atbalstījuši 89 jaunos uzņēmējus, bet pirmsinkubācijas programmā savas biznesa idejas dzīvotspēju pārbaudījuši 256 biznesa ideju autori. Inkubatora dalībnieki ir spējuši radīt augstvērtīgus produktus un pakalpojumus, apgūt ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgu Eiropā un Āzijā, kā arī izveidot pilsētā vairāk nekā 200 jaunu darba vietu. Kopš 2017. gada mūsu atbalstīto uzņēmumu apgrozījums sasniedzis teju deviņus miljonus eiro,” stāsta LIAA Jelgavas Biznesa inkubatora vadītāja Agnese Oļševska.

Uzņēmējdarbības attīstība inkubatorā notiek divās pamata programmās. Pirmsinkubācijas programmā, kas ilgst sešus mēnešus, darbojas fiziskas personas un jaunie uzņēmumi, kuru starta pozīcija ir biznesa ideja. Šai mērķgrupai nodrošināti daudzi atbalsta instrumenti: biznesa idejas novērtējums, biznesa modeļa pilnveide, apmācības, koprades telpa un biroja aprīkojums. Septembrī programmu noslēdza 25 dalībnieki, un šobrīd tiek vērtēti pieteikumi jaunajā uzsaukumā. Savukārt inkubācijas programmā darbojas komersanti, ne vecāki par trim gadiem, ar jau attiecīgi iegūtu juridisko statusu un jau izstrādātu produktu vai pakalpojumu. Šīs programmas ilgums ir līdz četriem gadiem, un līdztekus pirmsinkubācijas atbalsta klāstam dalībniekiem nodrošināts finansējums aprīkojuma iegādei un specifiskiem pakalpojumiem – prototipēšanai, ekspertu konsultācijām un citiem. Tāpat tiek līdzfinansēta telpu noma, kā arī dažāda veida ārpakalpojumi. Šobrīd inkubācijā darbojas 41 uzņēmums, tostarp 16 ir Jelgavas komersanti, bet pārējie – Dobeles, Bauskas un Jelgavas novada uzņēmēji. Būtiski uzsvērt, ka 12 uzņēmumi jau noslēguši dalību programmā un veiksmīgi turpina uzņēmējdarbību bez inkubatora atbalsta.

Pilsētas uzņēmumu fokuss – ražošana

Gadu gaitā interese par inkubatora sniegto atbalstu aug – uz vienu vietu inkubācijas programmā pretendē 4–5 uzņēmumi. “Ja iepriekš vairums jauno uzņēmēju inkubācijas programmā pieteicās ar biznesa ideju vai iestrādēm, tad šobrīd 70 procentos gadījumu par vietu konkurē jaunie komersanti ar jau gataviem produktiem un pakalpojumiem,” tendences ieskicē A.Oļševska. Viņa stāsta, ka visplašāk inkubācijā pārstāvētā nozare ir ražošana, kurā izdalāmas vairākas preču grupas – apģērbs, sporta preces, pārtika, mēbeles, tīrīšanas līdzekļi, inženierkonstrukcijas, piemēram, Jelgavas uzņēmums “Forgaminnt Kids” izgatavo apģērbu no inovatīva dzintara pavediena un mīkstās rotaļlietas no ekoloģiskiem materiāliem, “Purus.Pet” ražo dabīgus kopšanas produktus mājdzīvniekiem, bet “3DTech” izmanto 3D drukāšanas tehnoloģiju inženierkonstrukciju izgatavošanai. Tie ir soliņi un atkritumu urnas, tiltiņi un autobusu pieturas, vasaras mājiņas un dzīvokļu mājas.

Līderpozīcijā arī IT pakalpojumi

Otra plašāk pārstāvētā nozare inkubatorā starp pilsētas uzņēmumiem ir informācijas tehnoloģijas (IT), piedāvājot specializētus pakalpojumus. Viens no jomas pārstāvjiem ir SIA “Eligent”, kas realizē automātikas projektus, kuri iekļauj trīs pamatvirzienus: robotizācija, rūpnieciskā un ēku automatizācija. Tāpat IT pakalpojumu jomā darbojas SIA “Adventum Tech” – uzņēmuma izstrādātie sensori kopā ar mobilo lietotni ziņo par būvkonstrukciju noslodzi. Šāda informācija palīdz samazināt būvniecības riskus un uzlabot darba drošību būvlaukumos. Savukārt pērn dibinātais pilsētas uzņēmums “Unicorn Unlimited” ienāca tirgū ar digitālā audita pakalpojumu. Uzņēmums nodrošina mājaslapas izvērtēšanu, kuras rezultātā klients saņem interaktīvu materiālu ar piezīmēm par veicamajiem uzlabojumiem. Sekojot ieteikumiem, internetveikaliem ir iespēja kāpināt pārdošanas apjomus par 15 procentiem. Bet jelgavnieki no “L-tehnology” nodrošina multifunkcionālus pakalpojumus, piedāvājot gan dažādu elektronikas spiesto plašu projektēšanu un ražošanu, gan mikroprocesoru un datoru programmatūras izstrādi, gan arī 3D dizaina izstrādi.

Tendence – inovatīvi produkti

“Vietējais un eksporta tirgus ir pārsātināts, tādēļ, lai šādos apstākļos konkurētu, ir jāizceļas. Saprotot šo tendenci, komersanti rada un attīsta produktus ar pievienoto vērtību, kad uzņēmējdarbība iet rokrokā ar zinātni un tehnoloģijām. To redzam arī statistiski: 12 no 16 pilsētas uzņēmumiem inkubācijas programmā atbilst RIS3 jeb viedās specializācijas stratēģijai, kas apliecina produkta augstu pievienoto vērtību un inovāciju,” stāsta A.Oļševska, papildinot: ir produkti, kas sākotnēji gūst lielāku pieprasījumu vietējā tirgū, un tikai tad tiek attīstīts eksports, bet ir arī tādi, kas mērķtiecīgi tiek izstrādāti kā eksporta produkti. Piemēram, “Jeff” komanda ir izstrādājusi finanšu pakalpojumu starpniecības risinājumu lietotni “Jeff App”. Tas ir kredītu brokeris, kas savieno aizņēmējus ar piemērotākajiem aizdevumiem un izmanto alternatīvos datus, lai uzlabotu piekļuvi finanšu produktiem banku neapkalpotajiem klientiem. Proti, par klientu tiek ievākti dažāda veida alternatīvie dati no mobilajām ierīcēm, sociālajiem medijiem, telekomunikāciju operatoriem, kā arī citiem avotiem. Apkopojot šos datus vienuviet un tālāk nododot banku vai alternatīvo aizdevēju rīcībā, iespējams pieņemt ātru lēmumu par aizdevuma piešķiršanu. Jau šobrīd lietotne ir novērtēta Vjetnamā un Filipīnās, kur daudziem potenciālajiem klientiem nav savu bankas kontu un uzkrātas kredītvēstures, pēc kā parasti vērtē klientu maksātspēju. Savukārt pilsētas uzņēmums “Richberry” ražo ķirbju sēklu miltus, no kuriem gatavo bezglutēna miltu produktus. Lai gan sāka kā mājražotāji, gada laikā uzņēmums ir iekļuvis četrās lielveikalu ķēdēs Latvijā un pamazām uzsāk eksportu uz Lietuvu un Igauniju.

Kāpina apgrozījumu desmitiem reižu

Inkubatora paspārnē uzņēmumi attīstās un kāpina apgrozījumu. Ņemot vērā, ka vairāki uzņēmumi starta pozīcijā sāka teju ar nulli, atsevišķos gadījumos pieaugums ir iespaidīgs. Piemēram, pēc inkubatora datiem, ķirbju sēklu miltu ražotāji “Richberry” divu gadu laikā audzēja apgrozījumu 239 reizes, hokeja nūju lentes aizvietotāja ražotāji “Rocketgrip” – 53 reizes, bet uzņēmums “Agence”, kas piedāvā personāla nomas pakalpojumus, – 18 reizes. Šajā uzņēmumā inkubācijas periodā no 40 līdz 110 cilvēkiem audzis arī darbinieku skaits. Inkubatorā skaidro, ka komersantu veiksmes atslēga ir vīzija par sava produkta attīstību un prasmīga līdzfinansējuma piesaiste. “Inkubācijas programmas pievienotā vērtība uzņēmumu attīstībai ir “gudrā nauda”, proti, mēs atbalstām uzņēmumus, kuriem finanšu līdzekļi nāk kopā ar zināšanām, kā tos izmantot,” skaidro A.Oļševska. Viņa stāsta, ka uzņēmumu vajadzības atšķiras: ražotāji vairumā izmanto iespēju iegūt grantu izejvielām, iepakojuma un dizaina izstrādei, iekārtu iegādei, bet pakalpojuma sniedzēji piesaista līdzekļus digitālajam mārketingam.

“Nelaužas tirgū, zaudējot laiku un naudu”

“Šobrīd puse no pilsētas uzņēmumiem inkubācijas programmā ir tie, kas kādreiz pārbaudījuši savas idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā, radot produktu vai pakalpojumu teju no nulles,” stāsta A.Oļševska. Piemēram, “Rocketgrip” komanda, kas ražo hokeja nūju lentes aizvietotāju, atnāca ar ideju no skolēnu mācību uzņēmuma un biznesa inkubatorā attīstīja to līdz konkurētspējīgam biznesam. Šobrīd uzņēmējiem jau ir sava ražotne un produkts ar e-komercijas starpniecību tiek pārdots 22 pasaules valstīs. “Pirmsinkubācija ir vieta, kur īsā laikā pārbaudīt savas idejas potenciālu – notestēt produktu, iespējams, kļūdīties. Tas palīdz taupīt laiku un naudu, veltīgi nelaužoties tirgū,” vērtē A.Oļševska. Viņa stāsta, ka ir gadījumi, kad konkrētā ideja izrādās neienesīga, bet ir gadījumi, kad pēc sešiem mēnešiem iegūtas pamatzināšanas un komersanti turpina darbu jau bez inkubatora atbalsta. Tā pirms­inkubācijas dalībnieks, kurš sāka ar piedāvājumu izbraukuma ēdināšanai, šobrīd jau atvēris restorānu, vēl viena programmas dalībniece, kura ražoja bērnu apģērbu, atvēra audumu studiju un eksportē produktu ar digitālo platformu starpniecību. Savukārt puisis, kurš pirmsinkubācijā strādāja ar ideju par digitālo dvīni – tehnoloģiju, kas ar bezvadu tehnoloģijām palīdz apzināt iekārtas tehnisko stāvokli –, šobrīd sadarbojas ar lielākajiem Latvijas uzņēmumiem.

“Pat ar gatavu produktu iekļūt tirgū ir izaicinājums”

“Richberry” īpašniece Elīna Romašova:

“Inkubācijas programmā nokļuvām mēnesi pēc uzņēmuma dibināšanas. Tobrīd man jau bija gatavs produkts – ķirbju sēklu milti. To izstrādāju, studējot maģistrantūrā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Lai gan biznesa ideja bija realizēta, tālākie soļi iekļūšanai tirgū bija izaicinājums. Šajā brīdī inkubatora komanda nospēlēja ļoti būtisku lomu. Kopā mēs izvirzījām attīstības mērķus, es ieguvu nepieciešamos kontaktus, mentorus, saņēmu grantu iepakojuma dizaina izstrādei, reklāmai, iekārtu iepirkšanai. Tagad saprotu, ka līdztekus finansiālajam atbalstam inkubatorā man palīdzēja nostāties uz pareizajām sliedēm. Kopš 2019. gada uzņēmuma apgrozījums ir audzis 239 reizes, šogad sasniedzot 23 975 eiro, esam iekļuvuši četrās lielveikalu ķēdēs, sākām eksportu uz Lietuvu un Igauniju. Šobrīd ar e-komercijas palīdzību vēlamies palielināt apgrozījumu par vēl 20 procentiem.”

“Finansiāls atbalsts ļauj augt straujāk”

“Agence” valdes loceklis Rolands Einštāls:

“Inkubatoram pievienojāmies kā samērā jauns, bet strauji augošs pilna servisa personāla nodrošināšanas uzņēmums. Proti, darbinieku piesaistei nodrošinām savu atpazīstamību visā Latvijā, uzņemoties gan darbinieku atlasi, gan loģistikas un dzīvesvietas nodrošināšanu. Uzņēmējiem tā ir iespēja taupīt resursus un laiku, bet vienlaikus pievienotā vērtība ir reģionālās mobilitātes veicināšana. Šobrīd strādājam ar pilsētas un novada uzņēmumiem piecās nozarēs – kokapstrāde, pārtikas ražošana, loģistika, metālapstrāde un pakalpojumi. Biznesa inkubatorā pamatā izmantojam finanšu atbalstu jeb 50 procentu līdzfinansējumu ārpakalpojumiem. Mūsu uzņēmumā tā ir lietvedība un grāmatvedība, kur līdz ar biznesa specifiku – darbinieku skaita pieaugumu – strauji palielinās arī darba apjoms. Tāpat izmantojam līdzfinansējumu mārketinga vajadzībām, jo reklāma ir primārais veids, kā nodrošinām darbinieku piesaisti. Arī šis atbalsts mums ir liels ieguvums, jo, ietaupot pusi no izmaksām, varam atļauties investēt divtik vairāk. Turpinot attīstību, šogad plānojam sasniegt 1,2 miljonu eiro apgrozījumu.”

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē