Jaunumi

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš tradicionālajā tikšanās reizē ar pilsētas uzņēmējiem pārrunāja aktuālos uzņēmējdarbības jautājumus un iepazīstinātu ar šā gada pašvaldības budžeta prioritātēm.

“Pirmām kārtām es gribu pateikt milzīgu paldies katram pilsētas uzņēmumam, kas, neskatoties uz pandēmijas laiku un enerģētisko krīzi, ir papildinājis Jelgavas budžetu, maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tieši pilsētas uzņēmēju spēja arī šajos nebūt ne vieglajos laikos turpināt stabili attīstīties šogad budžetā ir devusi papildu 2,2 miljonus eiro,” tikšanās laikā uzsvēra A.Rāviņš.

Plašāk ar šā gada pilsētas budžeta prioritātēm un lielajiem projektiem, kuru īstenošana pilsētā uzsākta, uzņēmējus iepazīstināja pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.

Savukārt Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte stāstīja par vairākiem būtiskiem infrastruktūras projektiem, kuru īstenošana pilsētā varētu sākties tuvākajā laikā: gan Meiju ceļa rekonstrukcija, lai perspektīvā sāktu veidot industriālo zonu bijušā lidlauka teritorijā, gan Dzirnavu un Bauskas ielas rekonstrukcija, līdz ar jauno tiltu pār Platones upi paverot jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai arī šajā zonā, gan Pilssalas ielas rekonstrukcija, ko paredzēts sākt šogad. Tāpat pašvaldība strādā, lai tuvākajos gados pārbūvētu kritiskā stāvoklī esošo Miera ielu, Aizsargu ielu un rotācijas apli.

To, ka sakārtota infrastruktūra ir viens no galvenajiem uzņēmējdarbību veicinošiem faktoriem, apliecina pērn pabeigtais projekts, kad sakārtota industriālā teritorija Neretas, Prohorova un Garozas ielas apkaimē, pārbūvējot ielas, nostiprinot Lielupes krastu un izbūvējot piestātni. G.Osīte informē: projektu realizējot, bija paredzēts, ka industriālajā zonā tiks izveidotas 90 jaunas darba vietas, bet šobrīd tur radītas jau apmēram 180.

Uzņēmēji gan piebilda, ka jaunu industriālo zonu radīšana pilsētā būtu jāīsteno kopā ar iedzīvotāju piesaisti, jo jau šobrīd jūtams darbaspēka trūkums. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka tā ir vēl viena pilsētas prioritāte. “Šobrīd Jelgavā katastrofāli trūkst īres dzīvokļu, kas ļautu uz pilsētu pārcelties jaunām ģimenēm. Tieši tāpēc jau šopavasar sadarbībā ar vācu kolēģiem tiks uzsākta jaunu īres namu būvniecība,” tā A.Rāviņš.

G.Osīte uzņēmējus aicināja būt aktīviem un ar saviem priekšlikumiem iesaistīties nozīmīgu pilsētas plānošanas dokumentu – Attīstības programmas un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas – izstrādē. Šie dokumenti ir pamats pilsētas attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Tikšanās laikā domes priekšsēdētājs ar uzņēmējiem pārrunāja arī enerģētikas krīzi. A.Rāviņš uzsvēra nepieciešamību turpināt strādāt pie zaļās enerģijas attīstības plāniem pilsētā, kā arī valsts līmenī panākt, ka tiek veicināta energokopienu veidošanās. Šajā jomā darbojas arī siltumapgādes uzņēmums “Gren”, kas turpina strādāt pie tā, lai pilsētā varētu ražot siltumu arī no atkritumiem iegūta kurināmā jeb NAIK. Šobrīd “Gren” saražotā siltumenerģija ir būtiski lētāka nekā to uzņēmumu, kas apkurei izmanto tikai gāzi, tieši tāpēc pēdējos mēnešos arvien biežāk uzņēmumi izrāda interesi par iespēju pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai pilsētā. “Mēs labprāt uzklausām katru jauno klientu un meklējam risinājumus, kā ar mūsu saražoto siltumenerģiju nodrošināt jūsu uzņēmumus,” norādīja “Gren” biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē