Jaunumi

1. jūlijā Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī notika Kurzemes hercoga Frīdriha un princeses Kristīnes Sofijas restaurēto sarkofāgu un mirstīgo atlieku iesvētīšana. Iesvētīšanu veica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons.

Hercogs Frīdrihs bija hercoga Gotharda un hercogienes Annas trešais dēls. Pēc tēva nāves 1587. gadā 18 gadu vecumā kļuva par hercogu un turpināja valdīt 55 gadus – ilgāk nekā citi Kurzemes hercogi. Izpildot tēva gribu, 1594. gadā piešķīra brālim Vilhelmam hercogistes Kurzemes daļu un noslēdza īpašu vienošanos par kopīgu valdīšanu. 1600. gadā salaulājās ar Pomerānijas princesi Elīzabeti Magdalēnu. Šajā laulībā bērnu nebija, bet par audžudēlu pieņēma brāļa Vilhelma dēlu Jēkabu. Hercogs Frīdrihs miris Jelgavā un kapenēs apbedīts 1643. gada februārī. Savukārt hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes otrā meita princese Kristīne Sofija mira viena gada vecumā – 1650. gadā.

Domājams, ka Kurzemes hercoga Frīdriha un princeses Kristīnes Sofijas sarkofāgus darinājis Jelgavas alvas lējējs Francis Varnrāts. Kurzemes hercoga Frīdriha sarkofāgs ir bijis ļoti grezns – vāka gali rotāti ar dekoratīvām detaļām, bet sarkofāga kastes stūros veidotas virpotas kolonnas. Vāka piecos laukumos latīņu valodā rakstīti Bībeles teksti, bet vāka augšdaļā kādreiz atradies 1,65 metrus liels krucifikss ar iegravētu zeltītu konturējumu. Sarkofāga kastes sānu malās attēloti Kurzemes un Pomerānijas – Volgastes ģerboņu ciļņi. Savukārt princese Kristīne Sofija apbedīta alvas sarkofāgā. Uz sarkofāga korpusa ir ģerboņu reljefi: labajā pusē Kurzemes – Zemgales, bet kreisajā Brandenburgas – Prūsijas.

Rundāles pils muzeja speciālisti norāda, ka laika gaitā dabiskās metāla novecošanās un cilvēku ļaundarības dēļ abi sarkofāgi bija stipri bojāti. Sarkofāgiem bija zudušas daudzas dekoratīvās detaļas, alva bija kļuvusi trausla, stipri oksidējusies un saslāņojusies, kā rezultātā bija redzama karkasa deformācija. Sarkofāgu zeltījums un polihromais krāsojums gandrīz pilnībā zudis. Tāpēc vispirms tika veikta abu sarkofāgu tehniskā restaurācija – plaisu aizlodēšana un slīpēšana, oriģinālās balsta sistēmas atjaunošana un papildu elementu iekļaušana tā stabilizēšanai, papildinātas alvas masas zudumu vietas. Pēc oriģinālajām dekoratīvajām detaļām un fotogrāfiju liecībām veidotas formas un atlieti zudušie elementi. Veikta savienojuma vietu labošana, virsmu līdzināšana un pēcapstrāde. Pēc tam notika virsmu konservācija, nostiprinot atlikušo zeltījumu un polihromo krāsojumu, attīrot alvu no oksidācijas produktiem, un noslēgumā – tonēšana un vaskošana.

Sarkofāgu restaurāciju un konservāciju veica Arvis Druviņš, Jānis Līdaka, Gunārs Grīnfelds un Baiba Leitlante Rundāles pils muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā. Kopā muzeja restauratori pilnībā atjaunojuši piecpadsmit sarkofāgus.

Jāpiebilst, ka kapenes Jelgavas pilī apmeklētājiem pieejamas no 1. jūnija līdz 30. septembrim, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās no pulksten 10 līdz 17, savukārt pirmdienās un otrdienās kapenes apmeklētajiem ir slēgtas. Ieejas maksa kapenēs noteikta: pieaugušajiem – 3 eiro, studentiem – 2 eiro un skolēniem –  1 eiro. Detalizēta informācijas par Kurzemes un Zemgales hercogu kapenēm pieejama ŠEIT.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē