Jelgavas pašvaldība ir sagatavojusi pilsētas 2023. gada budžeta projektu, kur kopējie ieņēmumi un izdevumi plānoti 115 miljonu eiro apmērā. Jau šonedēļ budžeta projekts skatīts domes apvienotajā komiteju sēdē, bet 23. februārī par to lems domes deputāti.
“Budžeta veidošanu šogad ietekmē vairāki faktori – joprojām nav apstiprināts valsts budžets 2023. gadam, ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība, kas rada energoresursu cenu un kopējās inflācijas pieaugumu, sadārdzinās naudas aizņemšanās iespējas. Šie faktori atspoguļojas arī sagatavotajā budžeta projektā šim gadam – ļoti piesardzīgi tiek vērtēta jaunu saistību uzņemšanās, un akcents tiek likts uz jau iesāktu projektu sekmīgu pabeigšanu, tāpat nozīmīga līdzekļu daļa paredzēta, lai pašvaldība spētu nodrošināt visus līdzšinējos pakalpojumus nemainīgi augstā līmenī, jo līdz ar inflāciju katrs no tiem prasa papildu resursus,” uzsver Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
Šogad stājās spēkā jaunais Pašvaldību likums, kas uzliek papildu funkcijas pašvaldībām, piemēram, pat tik nopietnas, kā iesaistīties ugunsdzēsības nodrošināšanā, taču finansējums tam neseko. Pirms dažiem gadiem valsts pašvaldībām atņēma piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, un joprojām tas nav mainīts. Arī šogad pašvaldības saņems tikai 75, nevis 80 procentus no IIN prognozes. Jelgavas gadījumā tie ir ap trīs miljoniem eiro mazāk. Taču papildus tam valsts arī būtiski ierobežo iespēju pašvaldībām aizņemties līdzekļus attīstības projektu realizācijai.
“Nākotnes attīstības projektu pilsētai ir ļoti daudz, taču šā brīža ekonomiskajā situācijā tos nevar sabalansēt ar iespējām. Mēs apzināmies tos darbus, ko būtu akūti nepieciešams risināt jau tuvākajā laikā, – turpināt ielu rekonstrukciju, izbūvēt jaunas ietves un veloceliņus, katrai skolai nodrošināt mūsdienīgu stadionu un citus. Pašvaldība turpinās meklēt finanšu iespējas, lai realizētu katru no šiem darbiem,” skaidro I.Škutāne, uzsverot, ka nemainīgs ir pašvaldības uzdevums – nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus visās jomās: “Sagatavotajā budžeta projektā ir iekļauti visi līdzšinējie pakalpojumi un atbalsta veidi iedzīvotājiem, tostarp tiks nodrošinātas arī visas brīvprātīgās pašvaldības iniciatīvas.”
Gada laikā Jelgavas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka šogad 1. janvārī Jelgavā bija 59 794 iedzīvotāji, kas ir par 164 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Tāpat pieaugusi vidējā alga – pagājušā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto alga pilsētā bija 1287 eiro. Vislielākā tā bija valsts struktūrās strādājošajiem – 1427 eiro –, bet vismazākā pašvaldības struktūrās strādājošajiem – 1208 eiro. Pieaudzis arī strādājošo jelgavnieku skaits, sasniedzot 33 522 cilvēkus. Savukārt bezdarbs ir ļoti zems – pagājušajā gadā vidēji 3,2 procenti.
Jāpiebilst, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka pašvaldībām ir jānodrošina algu reforma, lai līdz 2027. gadam valsts pārvaldē strādājošajiem atalgojums būtu vidēji 80 procenti no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātā atalgojuma. Tāpēc arī Jelgavas pašvaldība uzsāk algu reformu, šogad gan paredzot pašvaldības darbinieku atalgojumu, kas nav mazāks par 90 procentiem no Ministru kabineta noteiktā katra amata novērtējuma.
Lai spētu konkurēt un nodrošināt Jelgavā nepieciešamos darbiniekus izglītības un sociālajā jomā, pašvaldība pagājušajā gadā uzsāka pedagogu un sociālo darbinieku veselības apdrošināšanu, un šogad veselības apdrošināšanu paredzēts nodrošināt arī sporta pedagogiem un Bāriņtiesas locekļiem.
Likumsakarīgi, ka gan iedzīvotāju skaita pieaugums, gan vidējās algas palielināšana šogad atspoguļojas arī pašvaldības budžeta ieņēmumos. Ieņēmumi no IIN šogad sasniedz 48,2 miljonus eiro, kas ir par 8 miljoniem eiro jeb 21 procentu vairāk nekā pagājušajā gadā. Tieši IIN pieaugums un pašvaldības piesardzīga budžeta līdzekļu plānošana, gadu uzsākot ar naudas līdzekļu atlikumu 16,4 miljonu eiro apmērā, šobrīd ļauj sekmīgi sabalansēt budžetu, neskatoties uz visu pakalpojumu sadārdzināšanos.
Nemainīga pašvaldības prioritāte ir izglītība, kam šogad pašvaldības budžets audzis par 3 miljoniem eiro. Nozīmīgākie notikumi izglītībā šogad ir jaunā bērnudārza “Alnītis” darba uzsākšana un rudenī Tehnoloģiju vidusskolas atvēršana pēc pilnīgas rekonstrukcijas. Būvniecības darbi “Alnītī” ir noslēgušies, un tagad pašvaldības uzdevums ir iekārtot jauno bērnudārzu un nodrošināt tā darbu, kas šogad no budžeta prasīs 820 000 eiro. Arī Tehnoloģiju vidusskolas uzturēšanas izdevumi krietni pieaugs, jo skola pēc rekonstrukcijas būs papildus jāaprīko ar mūsdienīgiem mācību līdzekļiem, – papildu 386 000 eiro.
Pašvaldība paredz šogad palielināt arī līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem un auklēm. Tā privātajiem bērnudārziem par bērnu vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem paredzēts līdzfinansējums 271 eiro apmērā mēnesī (līdz šim 237 eiro). Savukārt auklēm atbalsts pieaugs no 162 eiro par vienu bērnu mēnesī līdz 180 eiro.
Tāpat šogad no 970 līdz 1070 eiro tiek palielināta alga pirmsskolas izglītības pedagogiem.
Otra nozīmīgākā joma, kurai šogad finansējums ir pieaudzis, – sociālā aizsardzība, kur pašvaldības budžets palielināts par 2 miljoniem eiro. Sociālajā jomā pašvaldība pēdējos gados ir ļoti daudz ieguldījusi jaunas infrastruktūras un pakalpojumu izveidē, rekonstruējot ēku Stacijas ielā 13 un šobrīd atjaunojot ēku Zirgu ielā 47A. Tur tiek paplašināts pakalpojumu klāsts jelgavniekiem, nodrošinot gan grupu dzīvokļus, gan dienas centru darbu, gan sociālās darbnīcas un citus.
Savukārt no sociālajiem pabalstiem visvairāk audzis finansējums mājokļa pabalstam – papildu 458 000 eiro. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā valsts mainīja pabalsta aprēķināšanas metodiku, kas tagad paredz daudz plašāku šī atbalsta nodrošināšanu, ko jelgavnieki arī aktīvi izmanto.
Izdevumi pieaug arī pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu nodrošināšanai. Tā, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, sedzot ēdināšanas izmaksas skolā un bērnudārzā, kā arī maksu par profesionālās ievirzes izglītības apguvi, šogad kopumā paredzēti līdzekļi 809 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt pensionāru un politiski represēto personu bezmaksas braucieniem pilsētas autobusos – 315 tūkstoši eiro. “Taču kopumā dažādu grupu, tostarp skolēnu, bezmaksas braucieniem pilsētas autobusos pašvaldības finansējums šogad veido jau 805 500 eiro,” piebilst I.Škutāne.
Lai arī šobrīd budžeta projektā nav iekļauti jauni attīstības projekti, situācija var mainīties pēc valsts budžeta apstiprināšanas. “Ja valsts, kā šobrīd tiek prognozēts, mainīs aizņemšanās iespējas pašvaldībām, paredzot labvēlīgākus nosacījumus izglītības infrastruktūras, kā arī ielu un ceļu sakārtošanai, pašvaldība būs gatava nekavējoties uzsākt atsevišķu projektu realizāciju,” uzsver I.Škutāne.
Viens no šādiem projektiem varētu būt stadiona izbūve pie Centra pamatskolas, kā arī Paula Bendrupa pamatskolas infrastruktūras sakārtošana. Tāpat turpinās darbs pie Aizsargu ielas un Miera ielas rotācijas apļa pārbūves projekta, bijušā lidlauka teritorijas infrastruktūras sakārtošanas industriālā parka izveidei. Pašvaldība paredz uzsākt arī projekta sagatavošanu Kalnciema ceļa ietves izbūvei.
Foto: Jelgava.lv
Informācija sagatavota
Sabiedrisko attiecību departamentā
0.7 °C,
7.4 m/s,
91.8 % 
0.7 °C,
7.4 m/s,
91.8 %