Jaunumi

Jelgavas teju 758 gadus garajā vēsturē netrūkst zīmīgu un interesantu notikumu, un ik gadu, atskatoties laika līkločos, tiek izceltas dažādas vēstures epizodes, kam atzīmējamas apaļas vai pusapaļas jubilejas. Sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju piedāvājam ieskatu 20 Jelgavas vēsturē zīmīgos notikumos, kuru gadadienu atzīmēsim 2023. gadā.

Pirms 465 gadiem (1558. gadā)

Sākas Livonijas karš, un tā rezultātā izveidojas Kurzemes un Zemgales hercogiste (1561–1795).

Pirms 450 gadiem (1573. gadā)

Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības. Tā iegūst ģerboni – kronētu aļņa galvu uz aveņsarkana fona.

Pirms 375 gadiem (1648. gadā)

Hercogs Jēkabs uzsāk nocietinājumu izveidošanu ap pili un pilsētu. Pilsēta ieguva uzbērtus vaļņus, un nocietinājumus sargāja 120 lielgabali.

Pirms 330 gadiem (1693. gadā)

Jelgavā sākas ielu bruģēšana.

Pirms 285 gadiem (1738. gada 14. jūnijā)

Jelgavā svinīgi ieliek pamatakmeni un sudraba piemiņas plāksni Bīronu pilij, kuras celtniecības plānu izstrādājis Krievijas galma arhitekts F.B.Rastrelli.

Pirms 265 gadiem (1758. gadā)

Jelgavā iznāk pirmais kalendārs latviešu valodā – “Laiku Grāmata”, un tas aizsāk laicīgo un praktisko zināšanu popularizēšanu Latvijā.

Pirms 250 gadiem (1773. gadā)

Hercogs Pēteris Bīrons izdod rīkojumu par savas pilsētas pils nodošanu jaundibināmās akadēmiskās ģimnāzijas vajadzībām. Dāņu arhitekts S.Jensens sāk projektēšanas darbus. No 1775. līdz 1795. gadam tā bija “Academia Petrina”, no 1795. līdz 1806. gadam – Akadēmiskā ģimnāzija, kas 1806. gada 20. oktobrī tiek proklamēta par Kurzemes guberņas ģimnāziju.

Pirms 240 gadiem (1783. gadā)

Pie “Academia Petrina” sāk darboties Baltijā pirmā observatorija.

Pirms 230 gadiem (1793. gadā)

Tieslietu padomnieks advokāts K.L.Tečs sagatavo testamentu, kas paredz izveidot Mīlestības aleju – tā savienotu viņa un viņa drauga galma padomnieka S.G.Švandera kapu. Katru gadu pirmā amatnieka meita, kas iziet pie vīra, saņemtu nelielu naudas summu, bet par to viņai alejā ir jāiestāda 12 bērzi. Tradīcija ir spēkā līdz Otrajam pasaules karam.

Pirms 220 gadiem (1803. gadā)

Uzcelta pirmā speciāli teātrim būvētā ēka Baltijā.

Pirms 205 gadiem (1818. gadā)

Tiek celta “Villa Medem”. Grāfa Žanno Mēdema dienestā esošais būvmeistars J.G.Ā.Berlics, kopējot Džakomo Kvarengi, projektē un ceļ Mēdemu ārpilsētas namu Jelgavā – “Villa Medem”. Pie ēkas top tā sauktais Mēdema dārzs (vēlāk Uzvaras parks). Parka un arī ielas nosaukums – “Uzvaras” – dots par godu pilsētas atbrīvošanai no bermontiešiem 1919. gadā. “Villa Medem” analoģija ietverta kā paraugfasāde 19. gadsimta vidus ēku pārbūvēm Krievijas impērijas pilsētās.

• Dibināts Kurzemes Provinces muzejs – otrais vecākais muzejs Latvijā.

• Jelgavā notiek pirmā mākslas izstāde Latvijā.

Pirms 155 gadiem (1868. gadā)

Atklāta dzelzceļa satiksme ar Rīgu.

Pirms 135 gadiem (1888. gadā)

Par grāmatizdevēja G.Ā.Rei­era un vi­ņa sievas Friderikas Elizabetes testamentā atvēlētajiem līdzekļiem uzceļ tā saukto Reiera patversmi tirgotāju atraitnēm (tagadējā Zemgales prospekta un Palīdzības ielas stūrī). Tagad ēka ir jaunrades nama “Junda” mājvieta.

Pirms 130 gadiem (1893. gadā)

J.Jansons-Brauns vairāk nekā 1000 klausītājiem nolasa referātu “Domas par jaunlaiku literatūru”, ko uzskata par “Jaunās strāvas” idejisko sākumu Latvijā.

Pirms 125 gadiem (1898. gadā)

Atklāj baroka stilā projektēto Kurzemes Provinces muzeja ēku (arhitekts V.Neimanis); projektu vēlāk izmanto Mākslas muzeja ēkai Rīgā. Šajā vietā pirms tam atradās 1803. gadā celtais Jelgavas teātra nams.

Pirms 105 gadiem (1918. gadā)

Nodibinot Latvijas valsti, oficiāli sāk lietot vārdu “Jelgava”, latvisko ielu nosaukumus utt.

Pirms 35 gadiem (1988. gada 8. maijā)

Pie muzeja novieto atrastā K.Jansona pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragmentu. Jelgavā izveido Tautas frontes nodaļu. 1988. gada 18. novembrī uz mūžīgiem laikiem virs pilsētas – muzeja tornī – paceļ Latvijas valsts karogu.

Pirms 10 gadiem (2013. gada 11. aprīlī)

Brēmenes kuģu būvētavā “Abeking & Rasmussen” Vācijā ūdenī nolaiž Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi “Jelgava”. Tā pirmais kapteinis ir jelgavnieks Ritvars Ozols, kuģa krustmāte – Inta Englande. Divkorpusu patruļkuģis paredzēts izmantošanai ne tikai militārām vajadzībām, bet arī civiliem mērķiem – cilvēku meklēšanai un glābšanai jūrā. 

Foto: no Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas un Jelgava.lv