Jaunumi

Viens pasākums divās daļās – tā 6. un 23. februārī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā gaidāmo tikšanos ar biedrības “Mans tautastērps” dalībniecēm nosauc biedrības dibinātāja Ilze Strēle. Divās satikšanās reizēs būs iespējams izzināt gan tautastērpa tradīcijām bagāto pagātni, gan tā lomu šodienā, uzklausot tautastērpu valkātāju stāstus, kas nereti ir paaudzēm gari. Stāstījumus papildinās izstāde un radošās darbnīcas, piedāvājot iespēju piedalīties arī unikālas dāvanas radīšanā Jelgavai 755. dzimšanas dienā.

“Gribam skaidrot, kā rodas tautastērps, un satikt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, lai apmainītos ar savu tērpu stāstiem un uzzinātu vairāk par nacionālā apģērba nozīmi arī viņu dzīvē,” skaidro I.Strēle. Tautastērpa kā nacionālas vērtības izzināšana būs abu pasākumu kopīgais vadmotīvs, tomēr tikšanās 6. februārī būs vairāk praktiska, kamēr 23. februāris pilnībā veltīts tautastērpa stāstu atklāšanai.

6. februārī no pulksten 17 muzejā būs radošo darbnīcu vakars. Tajā ikviens varēs iepazīt biedrības biedru un draugu rokdarbu prasmes, veidojot māla rotas no keramikas cepļa “Madze” sagatavotā materiāla, apdrukāt audumu grafiskās mākslas telpas “Punkts” meistaru vadībā, kā arī to izrotāt kopā ar tekstilmākslinieci Gintu Zaumani. Biedrība “Mans tautastērps” gatavo dāvanu Jelgavai 755 gadu jubilejā – musturdeķi, kura tapšanā var piedalīties ikviens, atnesot vai uz vietas radot adītu vai tamborētu 10×10 centimetru lielu kvadrātiņu, tā kļūstot par daļu no 755 kvadrātiņu lielās dāvanas. Pabeigto musturdeķi biedrība dāvinās pilsētai maijā gaidāmajos svētkos, un to varēs apskatīt muzejā. Tāpat 6. februārī amatniecības centra “Austras raksti” vadītāja Aija Mālkalna sniegs ieskatu tautastērpu radīšanas procesā. “Bieži tiek uzdots jautājums, kāpēc tautastērpu nevar nopirkt par 100 eiro? Daudziem vienkārši trūkst sapratnes par to, cik daudz tā radīšana prasa ne vien materiāli, bet arī no tā veidotāja, un Aijas lekcija būs kā atbilde uz šo jautājumu,” informē I.Strēle.

Otrā tikšanās ar biedrību “Mans tautastērps” muzejā būs 23. februārī pulksten 13. “Tautastērps ir mūsu kultūrvērtība, ar ko varam lepoties, jo ļoti daudziem latviešiem ir savi pašu radītie un paaudzēs mantotie tērpi, un šīs vērtības pēcpusdienas gaitā atklāsim savos stāstos. Tiksimies arī ar krievu, ukraiņu, kazaku, lietuviešu un romu tautības pārstāvjiem, kas izstāstīs savus stāstus. Kā izrādās, lielākajai daļai mazākumtautību pārstāvju Latvijā nav personīgo tautastērpu, tāpēc ceram viņus iedvesmot, lai arī mazākumtautības vairāk pievērstos sava unikālā kultūras mantojuma saglabāšanai,” stāsta I.Strēle.

Pasākumu 23. februārī papildinās fotoieskats jau otrajā biedrības “Mans tautastērps” grāmatā “Mans tautastērps pasaulē”, kas vēl ir tapšanas procesā un kurā apkopoti stāsti par ārzemju latviešiem, kuru saikne ar dzimteni ir tieši tautastērps. Grāmatā ietverti arī stāsti par tautastērpiem, kas veikuši tālus ceļus pasaulē un valkāti gan pasākumos tepat Latvijā, gan ārpus tās robežām. Izstāde atklās latviešu tautastērpa stāstus no Zviedrijas, Kanādas, Briseles un citām valstīm.

Stāstu pēcpusdienā būs apskatāms arī muzeja krājumā esošais pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes sievas Justīnes Čakstes tautastērps, kas piederējis viņas vecmāmiņai un varētu būt teju 200 gadu vecs. “Čakstes dzimta ir viena no tām, kas nes tautastērpa kā simbola ideju jau daudzu paaudžu garumā. No dzimtas pārstāvjiem šo tautastērpu saņēmām dāvinājumā un restaurējām. Saudzējot to, tautastērps netiek ilgstoši turēts ekspozīcijās, tāpēc izmantojam katru iespēju to parādīt. Tautastērps ir latviešu identitātes simbols, un ne velti latvieši, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju, nereti ņēma līdzi tieši tautastērpu,” skaidro Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību Marija Kaupere.

Foto: Ilze Strēle

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē