Līdz ar jaunā izglītības modeļa ieviešanu dzīvē no šā gada 1. septembra būtiskas izmaiņas mācību procesā būs 10. klases skolēniem. Pašlaik pilsētas vidusskolas aktīvi strādā pie izglītības programmu un satura piedāvājuma sagatavošanas, bet devītklasniekiem, kas mācības plāno turpināt vidusskolā, jau šobrīd rūpīgi jāizvērtē savi nākotnes plāni.
“Jaunā mācību modeļa ieguvums ir samazināta sadrumstalotība mācību satura apguvē, iespēja skolēniem izvēlēties padziļināti apgūt mācību priekšmetus un samazināta mācību noslodze,” par jauno saturu stāsta Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
2019. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja G.Auza skaidro, ka jaunais vidējās izglītības standarts dod iespēju katrai vidusskolai veidot savas skolas vidējās izglītības programmu piedāvājumu jeb tā saucamo grozu, kurā katrs skolēns varēs padziļināti apgūt mācību vielu tajās jomās, kuras jaunieti vairāk interesē un kurās viņš vēlas turpināt izglītību augstskolā.
G.Auza uzsver: “Jaunā izglītības modeļa būtiskā atšķirība ir tā, ka mācību priekšmetu apguvei skolēns var izvēlēties, kurus kursus apgūt padziļināti un kuros specializēties. Jāuzsver, ka vidusskolēns arī turpmāk mācīsies visus mācību priekšmetus visās jomās, bet pastāv iespējas kopēju integrētu kursu apgūt nelielākā apjomā, atsevišķus mācību priekšmetus izvēloties mācīties padziļināti.”
Būs iespēja padziļināti apgūt interesējošos priekšmetus
Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka likums paredz skolām vispārējās vidējās izglītības programmu īstenot atbilstoši izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Taču skolas varēs noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz konkrētajam mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus – paraugā neminētus – mācību priekšmetus. Tie varētu būt izvēles priekšmeti vecākajās klasēs, piemēram, psiholoģija, filozofija, braukšanas kursi autovadītāja apliecības iegūšanai.
Iestājpārbaudījumus noteiktās klašu grupās audzēkņiem varēs noteikt Valsts ģimnāzijas, valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, kā arī profesionālās izglītības iestādes. Nākotnē jaunie noteikumi paredz divus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipus: vidusskolas un vispārējās vidējās izglītības iestādei (vidusskolai) iegūstamu statusu – Valsts ģimnāzijas.
Jelgavas pilsētā ir septiņas vidējās izglītības iestādes – Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, 4. vidusskola, 5. vidusskola, Amatu vidusskola, kas piedāvā vakara un neklātienes izglītības programmas, un 6. vidusskola, kas jau otro gadu neuzņems audzēkņus 10. klasēs, savukārt Valsts ģimnāzijas statuss ir divām mācību iestādēm – Jelgavas Valsts ģimnāzijai un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijai. 2020./2021. mācību gadā pilsētas vidusskolu 10. klasēs plānots uzņemt 377 skolēnus.
“Tie būs jaunieši, kuri 1. septembrī uzsāks apgūt jauno vispārējās vidējās izglītības saturu, kas skolēniem sniegs nepieciešamās zināšanas, attīstīs dzīvei 21. gadsimtā svarīgas prasmes un ieradumus. Šobrīd vidusskolas plāno skolas vidējās izglītības programmu piedāvājumus, ņemot vērā jauniešu vajadzības, intereses un skolas iespējas. Programmu piedāvājuma plānošanā svarīga ir skolēnu, skolotāju, vecāku, skolas absolventu un citu izglītības kvalitātē ieinteresētu speciālistu līdzdarbība. Katram programmu plānošanas procesā iesaistītajam šī ir iespēja ar savām idejām, zināšanām un pieredzi veidot nākamo paaudžu vidusskolu,” stāsta G.Auza.
Jaunajā vidējās izglītības standartā noteikts optimālais stundu skaits visam vidusskolas kursam, proti, trīs gadiem, nesadalot to pa mācību gadiem. Vidusskola vienu kursu var īstenot īsākā vai garākā laika posmā, piedāvājot to apgūt, piemēram, viena gada laikā ar vidēji sešām mācību stundām nedēļā vai divu gadu laikā ar vidēji trīs mācību stundām nedēļā.
Mācību saturs – trīs līmeņos
Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai nemainīsies – paredzēta 36 stundu maksimālā slodze nedēļā jeb 3360–3780 mācību stundas trīs gados. Vakara un neklātienes izglītības programmās būs mazāks mācību stundu skaits. Mācību stundas ilgums vispārējās izglītības programmās noteikts 40 minūtes, savukārt mācību stundas ilgums pirms svētku dienām – 30 minūtes. G.Auza arī norāda: lai spētu jēgpilni iedziļināties un izpildīt kompleksus uzdevumus, programmas apguvei vēlams mācību darbu organizēt pāru stundās.
Vidusskolām būs ievērojami jāpārkārto mācību procesa organizācija. Jaunais standarts paredz vairākus kritērijus mācību procesa nodrošināšanai vidusskolās. Mācību satura apguve tiek piedāvāta trīs līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, proti, mācību priekšmeta apguve notiks kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos.
Pamatkurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes vispārīgajā vai optimālajā mācību satura apguves līmenī. To apgūst ikviens jaunietis vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmās.
Padziļinātais kurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes augstākajā mācību satura apguves līmenī. Lai mācītos padziļināto kursu, skolēniem jāapgūst optimālā līmeņa pamatkurss.
Savukārt specializētais kurss sniedz specifiskas zināšanas, izpratni un prasmes jebkurā mācību satura apguves līmenī. Skola var piedāvāt izvēles specializētos kursus atbilstoši skolēnu interesēm un izstrādātajai izglītības programmai. Būtiski, ka skolai jāpiedāvā vismaz divi kursu komplekti ar vismaz trim padziļinātajiem kursiem.
Kas sagaida skolēnu?
Reģistrējoties mācībām 10. klasē, skolēnam būs jāizvēlas viens no skolas piedāvātajiem kursu komplektiem, kā arī citi kursi no skolas piedāvājuma.
Vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nosacījumi paredz, ka skolēns:
Absolvējot vidusskolu, skolēnam būs jākārto šādi valsts pārbaudes darbi:
G.Auza vērš uzmanību, ka skolēni pamatkursus vidusskolā apgūs galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē. Atbilstoši vidusskolas veidotajam mācību stundu plānam jaunieši padziļinātas zināšanas apgūs šaurākā mācību jomu lokā. Specializētie būs izvēles kursi, kurus varēs apgūt jebkurā klasē. Pamatkursu apguvei plānots veltīt aptuveni 70 procentus mācību laika, savukārt padziļināto un specializēto kursu apguvei – aptuveni 30 procentus no mācību laika. Tāpat jaunajā standartā paredzēts, ka skolas drīkstēs pielīdzināt vidusskolēna ārpusskolas aktivitāšu pieredzi, piemēram, jaunietis ar augstiem sasniegumiem sportā skolā vairāk uzmanības un laika varēs veltīt citiem mācību priekšmetiem un noteiktu sporta stundu laikā apgūt citus mācību kursus.
Foto: Zemgales plānošanas reģions
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
-1.5 °C,
3.8 m/s,
86.6 % 
-1.5 °C,
3.8 m/s,
86.6 %