Jaunumi

Tuvojas Lieldienas. Šogad svētkiem būs īpaša noskaņa. Citāda. Tāpat kā to gaidīšanas laikam. Klusāka, ģimeniskāka, vēl šaurākā lokā. Sabiedrība mācās dzīvot attālināti. Attālināti strādāt, mācīties, attālināti teikt labus vārdus un priecāties.

Apzinoties, ka sabiedrības veselības vārdā pilsētas dievnamu durvis Lieldienās nevarēs būt plaši atvērtas, lielāko konfesiju pārstāvji atdzimšanas svētku gaidīšanas laikā uzrunā jelgavniekus.

“Svētīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus un svētdienas!”

Hanss Martins Jensons, LELB Liepājas diecēzes* bīskaps:

“Tuvojas Lieldienas, un Latvijā, kā arī daudzviet pasaulē ir ārkārtējs stāvoklis un ierobežojumi sapulcēties. Svinēt Lieldienas šādos apstākļos daudziem no mums ir nepiedzīvota pieredze. Baznīca parasti aicina svinēt svētkus kopā, šim iemeslam baznīcas ir celtas. Paldies Dievam un cilvēkiem, ka Jelgavā ir daudz dievnamu, jo caur tiem ir dāvāta liela svētība no augšienes. Šī svētība jāsaņem individuāli ticībā, tomēr to piedzīvot kopā ir īpašs stiprinājums. Dažreiz novērtējam lietas un iespējas vien tad, kad tās mums atņem. Piemēram, šī brīža ierobežojums tik vienkāršai un dabiskai lietai kā kopā sanākšana klātienē. Tomēr daudz no Lieldienas svētkiem varam piedzīvot arī jaunajos apstākļos, un varbūt ir pat lietas, ko tie ļauj mums vairāk uzsvērt un apzināties.

Prātā varam ceļot pāri robežām un laikiem. Mūsu iztēle ir svarīga, lai iedziļinātos notikumos, kas ir Lieldienu pamatā, proti, Jēzus ciešanas, krustā sišana un augšāmcelšanās no miroņiem. Klausīties šos notikumus tā, it kā mēs paši būtu tajos klātesoši, un piedzīvot to nozīmi mums arī šodien.

Jēzus ir dzīvs mūžīgi pēc savas augšāmcelšanās no nāves un vairs nevar mirt, tas ļauj dzīvo Jēzu piedzīvot arī tagad. Tāpēc Lieldienas nav tikai vēsturisku notikumu atcere, bet augšāmceltā Jēzus piedzīvošana. Līdzīgi kā mācekļi bija aiz aizslēgtām durvīm, arī mēs, esot pašizolācijā, varam Viņu sastapt, uzņemot Lieldienu vēsti ticībā. Lūgšanās mēs varam ar Viņu runāt, uzticēt Viņam visas savas bailes, grēkus, bet arī pateicību un prieku.

Garā varam būt klāt dievkalpojumos, kurus garīdznieki arī šajās dienās notur baznīcās, kaut arī bez draudzes fiziskas klātbūtnes. Viņi redz draudzi garā. Aicinu pievienoties dievkalpojumiem internetā, radio vai televīzijā.

Lieldienu svētku kopības sajūtas aspekts mums šobrīd īpaši jānovērtē, svinot Lieldienas vienlaicīgi, bet atsevišķi. Tādēļ iesaku arī mājas režīmā ievērot dievkalpojumu laiku, pieslēgties prātā un garā, lai arī attālināti kopā izdzīvotu Lieldienas notikumus Zaļās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, Lielās Piektdienas krusta ceļu un Lieldienu Kristus augšāmcelšanās rīta svētku dievkalpojumu (precīzu laiku meklējiet draudžu informācijā internetā).

Uzturēsim ilgas atkal nākt kopā klātienē dievkalpojumos. Vērsīsimies pie Visuvarenā un Trīsvienīgā Dieva un vienosimies lūgšanās, īpaši par šo laiku, lai Dievs mūs sargā un apžēlo. Iedziļināsimies tajā, ko Dievs saka caur Svētajiem Rakstiem, izmantosim savu radošumu, izpaužot tuvākmīlestību šī brīža nosprausto robežu ietvaros. Garīgo aprūpi varat saņemt individuāli, par to vienojoties ar mācītāju.

Svētīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus un svētdienas!”

*LELB Liepājas diecēzē ietilpst arī Jelgava

“Vēlu visiem mieru, kristīgu savstarpēju sapratni, veselību un neizsīkstošu Dieva palīdzību!”

Jelgavas bīskaps Jānis, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas eparhijas vikārs:

“Tik neierasti šogad sācies pavasaris, Lielā gavēņa laiks un brīdis pirms gaišajiem Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Šodien visa pasaule viļņojas neziņas un satraukuma jūrā. Neskaitāmus ļaudis pārņēmušas bailes, saskaroties ar pēkšņo epidēmiju.

Varas pārstāvji meklē ceļus šīs sarežģītās situācijas risināšanai. Mediķi, sociālie darbinieki, policisti, brīvprātīgie un daudzi citi vīrišķīgi cīnās pret bīstamo slimību. Daudzi cilvēki ar atbildīgu uzvedību atbalsta viņu pūles un centienus.

Šajos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai cilvēki nezaudētu kritisko domāšanu, spēju skaidri spriest un saprast, lai mūsu rīcību nenoteiktu satraukums un bailes par savu dzīvību.

Mums, ticīgajiem kristiešiem, šādai baiļu un bezcerības sajūtai jābūt svešai, jo mēs paļaujamies uz visspēcīgo Dieva palīdzību, ne tikai uz cilvēku spēkiem vien. Šobrīd, pārbaudījumu laikā, ir tik svarīgi atcerēties, ka Kungs ir mūsu Aizstāvis un Patvērums, mūsu Dievs, un mēs paļaujamies uz Viņu (sal. Ps. 91:2).

Atcerēsimies smagus laikus un notikumus cilvēces vēsturē – epidēmijas, karus, katastrofas –, kur cilvēki atrada palīdzību un atbalstu, kur ieguva gara spēku un cerību? Pirmām kārtām jau lūgšanā, paļāvībā uz Dieva aizstāvību un garīgā vienotībā. Mūsu Kungs Jēzus Kristus Savas zemes dzīves laikā dziedināja daudzus cilvēkus. Bet vēl vairāk cilvēku Viņš dziedināja pēc tam, neatstumjot nevienu, kurš nāca pie Viņa ar kvēlu lūgšanu un sirsnīgu nožēlu.

Lūgsim Kungu Dievu un mūsu Pestītāju Jēzu Kristu par šī bargā pārbaudījuma pārtraukšanu, par slimnieku veselību, par palīdzību mūsu ārstiem un visiem medicīnas darbiniekiem. Lūgsimies mūsu Vissvētajai Valdniecei Dievdzemdētājai, mūsu Aizstāvei skumjās un ciešanās. Lūgsimies svētajam taisnajam Simeonam Dievsaņēmējam, vienam no mūsu katedrāles, tātad arī visas mūsu pilsētas, debesu aizbildņiem, lūgsimies diženajam brīnumdarītājam svētītājam Nikolajam, svētajam lielmoceklim Panteleimonam un mūsu zemes aizstāvim svētajam Rīgas Jānim.

Padomāsim par mūsu tuviniekiem, lūgsimies par viņu veselību, rūpēsimies par slimajiem un izrādīsim žēlsirdību ikvienam cilvēkam.

Šobrīd vēl ir mūsu garīgā darba, garīgo varoņdarbu laiks – Lielais gavēnis, bet jau pavisam drīz mēs izdzirdēsim: “Kristus Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!”, un Pashas svētku priekā sildīsies visa pasaule, mūsu valsts, mūsu pilsēta.

Dārgie brāļi un māsas, apsveicu visus mūs gaidāmajos diženajos un gaismu nesošajos Kunga Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkos! Vēlu visiem mieru, prieku, kristīgu savstarpēju sapratni, veselību, pestīšanu un neizsīkstošu Dieva palīdzību!”

“Dzīvosim bez bailēm, jo bailes ir zīme, ka esam uzvarēti”

Edvards Pavlovskis, Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps:

“Kad Romas impērijai piederošajā Jeruzalemē nozīmētais pārvaldnieks Pilāts dzirdēja no Kristus šos noslēpumainos vārdus: “Tāpēc Es esmu dzimis un tāpēc nācis pasaulē, lai liecinātu par patiesību”, viņš uzdeva Jautājumu: “Kas tad ir patiesība?” Diemžēl nesagaidījis atbildi, izgāja pie tautas un paziņoja: “Es neatrodu Viņā nekādas vainas.”

Atbildi Pilāts un visa Jeruzaleme sadzirdēja svētdienas rītā, kad visu pilsētu no mutes mutē no mājas uz māju aplidoja vēsts: “Nazaretas pravietis, nonāvētais pie krusta, dzīvo. Viņa kaps ir tukšs. Viņš ir augšāmcēlies.”

Ir mūžīgā dzīve! Tā ir tā patiesība, par kuru liecina Kristus augšāmcelšanās rītā. Cilvēkam ir dota mūžīgā dzīve. Viņa dzīve nav ierobežota no dzimšanas līdz nāvei. Ir jēga būt labam, kalpot citiem, darīt labus darbus, pat veltīt savu dzīvi un arī atdot savu dzīvību cēla mērķa dēļ, jo ir dzīve arī pēc nāves un ir augšāmcelšanās.

Tāpēc jau trešo tūkstošgadi ticīgie svin šos svētkus, lai vēlreiz no jauna priecātos par Kristus liecību. Viņš nostājas mūsu priekšā un apliecina: “Nebaidieties no tiem, kuri var nonāvēt jūsu miesu.” Tas ir, nebaidieties audzēja, insulta, infarkta, no visādām citām slimībām, nebaidieties arī Covid-19 vīrusa, nebaidieties arī vecuma, kurš jūs dara nespēcīgus un apkopjamus.

Tā ir patiesība, ka dažādas ciešanas un ierobežojumi mums sarežģī dzīvi, bet Kristus saka: “Ikviens, kurš dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam.” Nebaidieties!

Nebaidieties no tiem, kuri melo, grib noslēpt patiesību, grib to aizvelt ar lielu akmeni, apzīmogot, pielikt bruņotu sardzi, klasificēt kā valsts noslēpumu, cenšas visu nopirkt par naudu. Patiesība vienalga augšāmcelsies. Mīlestība ir mūžīga.

Un beidzot nebaidieties pat no grēka, jo katru grēku Dievs var piedot, ja vien mēs paši no tā atteiksimies un piedošanu palūgsim. Baidieties palikt grēkā un to nenožēlot. Nebaidieties arī no Ļaunā gara, jo viņš ir uzvarēts. Jēzus ir stiprāks par katru ļaunumu.

Prāts mums saka, ka nāve ir vislielākais ļaunums; ticība saka, ka grēks, kurš atdala no Dieva, – tas ir vislielākais ļaunums.

Šinī sarežģītajā laikā, kad pārdzīvojam vīrusa pandēmiju un noteikti dažādi ierobežojumi, aicinu tos apzinīgi ievērot, jo tie ir mūsu labā. Tanī pašā laikā dzīvosim bez bailēm, jo bailes ir zīme, ka esam uzvarēti.

Dārgie jelgavnieki! Priecīgus Jums visiem Kristus Augšāmcelšanās svētkus!”

Svētruna “Satikšanās ar Augšāmcelto”

Mateja evaņģēlijs 28:8-9 “Un tās (sievas) steigšus izgāja no kapa ar bailēm un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt Viņa (Jēzus) mācekļiem. Un redzi, Jēzus nāca tām pretim un sacīja: “Esiet sveicinātas!” Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes.”

Mārcis Zīverts, Jelgavas baptistu draudzes mācītājs:

“Ir tikšanās, kuras mēs gaidām ar prieku. Ir tikšanās, kuras mēs atliekam, jo ir bail, ka saruna būs nepatīkama. Pēc grēkā krišanas cilvēks nemaz tā īpaši netiecas pēc satikšanās ar Dievu. Ja mēs iztēlojamies Dievu kā priekšnieku, kas pieķēris mūs darām kaut ko nepareizu, tad, protams, ka nevēlamies tikšanos. Pavisam cita aina ir tad, kad Jēzus nāk pretī. Viņš nāk pretī man un tev šajās Lieldienās. Nenāk ar rīksti vai pātagu. Nāk ar vārdu: “Priecājieties!”, jo Dievs nāk pie Tevis. Kā tu rīkojies, ja kāds cilvēks nāk, lai tevi iepriecinātu? Tu taču viņu neatstāj aiz durvīm. Gluži otrādi, šis cilvēks kļūst tev par kaut ko īpašu. Jēzus nāk, lai nestu prieku. Sievām ir bailes un liels prieks. Kas mums jādara, kad Dievs nāk pie mums?

Sievas apkampa Jēzus kājas. Cik no jums jebkad esat nometušies otra cilvēka priekšā un apkampuši kājas? Es atceros kaut ko tādu bērnībā. Ieķēros tēta kājās, neļaujot iet uz priekšu. Tu vari apkampt otra cilvēka pēdas tikai tad, kad esi pie zemes. Jēzus bija augšāmcēlies, Viņš nāca satikt cilvēku, un šī tikšanās nenotika, sēdot pie galda. Tā bija pazemošanās Dieva priekšā. Glābējs ir atnācis nevis iznīcināt, bet izglābt. Pazemošanās ir gatavība atzīt Dieva valdīšanu mūsu dzīvē. Mūsu lepnums protestēs, un egoisms sprauksies cauri. Augšāmcelšanās padara Jēzu par valdnieku virs zemes un debesīs. Mums ir tikai divas iespējas – vai nu bēgt projām, noraidīt Viņu, vai mesties pie Viņa kājām.

Viņas pielūdza Jēzu. Cilvēks var pielūgt otru cilvēku vai kādu priekšmetu. Vienīgā pielūgsme, kas ir Dieva pieņemta, ir Jēzus pielūgšana. Kristus pielūgsmē manā dzīvē pamazām atkāpjas visdažādākie elki. Jebkura pielūgsme, kuras centrā nav Dievs, ir elku kalpība. Sievas deva godu Jēzum uz putekļainā ceļa. Jēzus viņām neteica: “Nu nedariet tā, kam tas vajadzīgs.” Vai mans pielūgsmes objekts ir Augšāmcēlušais Jēzus? Jo tas, ko es pielūdzu, paņem manu vislielāko uzmanību. Atrašanās pie Jēzus mūs iedvesmo iet un teikt arī citiem. Kāda iespaidīga satikšanās agrā rīta stundā! Negaidīta, jo tā nebija plānota.

Ja tu šo lasi, tavs ceļš sastapties ar Kristu nav veltīgs. Viņš nāk tev pretī, saka tev miera sveicienu un dod tev Savu spēku būt par liecinieku Viņa augšāmcelšanās.”