Jaunumi

23. aprīlī atzīmējami Jurģi jeb Ūsiņa diena, kas iezīmē viduspunktu starp pavasara un vasaras saulgriežiem. Šie bijuši nozīmīgi svētki senajiem latviešiem, un ar to vēsturisko, kā arī folkloras izcelsmi muzeja publikācijā vairāk iepazīstina Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā vēstures doktors Gints Putiķis.

Šodien ir senas latviešu gadskārtas – Lielās dienas vai Jurģu, arī Ūsiņa svētki, ar kuriem senatnē iezīmēja pavasara sākumu – sākās pavasara darbu cēliens jeb sējas laiks, kā arī ganu gaitas. Saskaņā ar tradīciju Jurģi ir pirmā ganu diena pat ja zemi vēl klāj sniegs – lopi kaut uz īsu brīdi ir jāizdzen ganībās. Šodien biežāk piesaukto Jurģu dienu, kas tradicionāli apzīmē pārcelšanās uz jaunu dzīves vietu, senatnē vairāk sauca par Ūsiņdienu, Zirgu dienu, Ūsiņa dienu, arī Jurģu dienu. Jāpiebilst, ka Vecā Stendera vārdnīcā Ūsiņš ir minēts kā Bišu dievs, taču šis apzīmējums nebalstās vēsturiskā patiesībā.

Jurģu diena iezīmēja pavasara beigas un vasaras sākumu, zemē tiek sēta sēkla jaunai ražai, uzplaukst ziedi, pļavas, veras koku pumpuri un lapas, tek koku dzīvības sulas un mostas visa dzīvā daba. Zirgs pēc piespiedu dīkstāves ziemas laikā kļūst atkal par darba rīku prasmīga saimnieka rokās, bet bites dara savu – sāk gādāt vienīgo saldvielu senatnē pirms cukura, proti, medu.

Kurzemes guberņā Jurģi kļuva par atskaites punktu reālai zemnieku brīvlaišanai – līdz 1822. gada Jurģiem notika sagatavošanās brīvlaišanai (zemnieku un saimniecības inventāra uzskaitījums, citas formalitātes), un tā norisinājās līdz pat 1829. gadam. Par darba un nomas līguma slēgšanas dienu Jurģi kļuva tikai 19. gadsimta pirmajā pusē, un līdz tam tas parasti notika ap Miķeļiem.

Ar Jurģu dienu saistāma arī tautas maģiskā domāšana un ticība tās ietekmei uz nākotnes notikumiem, kas radīja ticējumus un laika pareģojumus pārsvarā labākai ražas nodrošināšanai, piemēram, ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot – būs silta un auglīga vasara, vai kāds vējš Jurģu dienā uzvar – tāds visvairāk visu gadu pūš.

Ar pilnu G.Putiķa atskatu uz Jurģu dienas vēsturisko un folkloras izcelsmi var iepazīties ŠEIT.

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

Informācija: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs