Jaunumi

Šā brīža situācija valstī ir grūts laiks arī uzņēmējiem – atsevišķās nozarēs krīze ir piespiedusi pilnībā pārtraukt darbu, lielākā daļa jau martā izjuta būtisku apgrozījuma kritumu –, un tikai daži no viņiem atzīst, ka pasūtījumi nav sarukuši un uzņēmums strādā ar pilnu jaudu. Taču arī tad uzņēmēji ir spiesti būtiski pārkārtot darba režīmu, lai pandēmijas laikā ievērotu striktās drošības prasības un spētu pasargāt savus darbiniekus, izvairoties no situācijas, ka var nākties pārtraukt ražošanu.

Jau aprīļa sākumā videokonferencē Jelgavas pašvaldības vadība un pilsētas uzņēmēji pārrunāja aktuālos jautājumus, kas saistīti ar ārkārtējo situāciju valstī, par būtiskāko nosakot nepieciešamību sildīt ekonomiku krīzes apstākļos, lai uzņēmumi spētu izdzīvot un viņu darbinieki nepaliktu bez ienākumiem. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzņēmējus informēja par jau pieņemtajiem domes lēmumiem, kas sniedz atbalstu uzņēmējiem krīzes situācijā, uzsverot, ka situācija mainās strauji un, iespējams, domei nāksies pieņemt vēl citus lēmumus. “Pašvaldība šobrīd saņem iesniegumus no uzņēmumiem, kurus krīze jau ir būtiski skārusi, ar lūgumu atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Arī šādu atbalstu pašvaldība, izvērtējot katru konkrēto situāciju, sniegs,” tā A.Rāviņš.

Tāpat pašvaldība uzņēmējus iepazīstināja ar tiem aktuālajiem projektiem, kas šogad Jelgavā turpinās vai tiks uzsākti, dodot iespēju tos realizēt uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot darbavietas pilsētā. Savukārt uzņēmēji informēja par situāciju katrs savā uzņēmumā. Pašvaldība ar uzņēmējiem vienojās, ka līdzīgas videokonferences ārkārtējā situācijā rīkos regulāri, lai apmainītos ar informāciju un risinātu aktuālos jautājumus.

“Karameļu darbnīcā” tirgo saražoto; lielākā daļa darbinieku – dīkstāvē

Ilze Priževoite, SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle:

“Šis nav viegls laiks. Līdz ar drošības pasākumiem mums pilnībā nācās atteikties no ekskursijām ražotnē – karameļu gatavošanas paraugdemonstrējumi, degustācijas, iespēja izgatavot savu karameli, kas ir viens no mūsu pieprasītākajiem pakalpojumiem, šobrīd nenotiek. Arī pasūtījumu apjoms būtiski samazinājies, tāpēc jau martā, lai pasargātu savus darbiniekus, pieteicāmies dīkstāves pabalstam. No pagājušā mēneša to saņem četri mūsu darbinieki, no 1. aprīļa – jau 12. Mūsu veikals Rūpniecības ielā 1a vēl strādā, un, lai gan apgrozījums ir salīdzinoši neliels, tas šobrīd kaut nedaudz ļauj mums noturēt uzņēmumu un neslēgt to. Pats svarīgākais mums šobrīd ir darbinieki. Pateicoties tam, ka godīgi esam maksājuši visus nodokļus un atbildām arī citiem kritērijiem, uzņēmumam bija salīdzinoši viegli iegūt atbalstu dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem. Ja viņi to varēs saņemt, līdz situācija stabilizēsies un krīze būs beigusies, tad varam prognozēt, ka uzņēmums šo smago periodu būs pārcietis. Taču, ja noteikumi mainīsies un situācija ieilgs, izteikt kādas prognozes ir daudz sarežģītāk.

Arī mēs pielāgojamies jaunajiem apstākļiem un ne vien piedāvājam pircējiem savu produkciju iegādāties internetā mājaslapā www.karameludarbnica.lv, bet arī rīkojam dažādas akcijas. Tā, piemēram, caur uzņēmuma “Facebook” lapu organizējām akciju #EsArTevi, lai vienotu cilvēkus šajā grūtajā laikā, kad daudziem no mums nav iespējas satikt tuvus un mīļus cilvēkus. Akcijas laikā, pasūtot saldumus sev, otru saldumu paciņu bez maksas un ar pievienotu laba vēlējuma kartīti piegādājām pircējam tuvam cilvēkam. Savukārt Lieldienu laikā mūsu Lieldienu zaķis saldumu paciņas piegādāja uz mājām pilsētas bērniem. Līdzīgas akcijas rīkosim arī turpmāk, tāpēc aicinu ikvienu sekot līdzi tām uzņēmuma “Facebook” lapā.”

“Cik ļoti krīze mūs ietekmējusi, varēsim spriest pēc maija brīvdienām”

Ojārs Karčevskis, SIA “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs:

“Cilvēki degvielu iegādājas neatkarīgi no tās cenas, bet pamatojoties uz savām pārvietošanās vajadzībām. Likumsakarīgi, ka šobrīd degvielas patēriņš sarūk, jo cilvēki ar auto brauc krietni mazāk. Degvielas uzpildes stacijās retāk iebrauc gan vieglās, gan smagās automašīnas, arī vienā reizē uzpildītās degvielas apjoms ir sarucis.

Jā, degvielas cena šobrīd ir būtiski samazinājusies, un tas ir loģiski – kad ir krīze, degvielas cena pasaulē samazinās, bet, kad ekonomika aug, arī degvielas cena aug. Taču jāsaprot, ka Latvijā degvielas cenu veido ap 60 procentiem nodokļu apjoma, kas ir nemainīgs, tad ir ražotāja noteiktā cena, kas šobrīd ir sarukusi, un tirgotāja cena, ko veido noteikti centi litrā. Tirgotāja cena šobrīd nav samazinājusies, taču mūsu ieņēmumi sarūk pārdošanas apjoma samazinājuma dēļ. Krīzes sākumā to vēl neizjutām, jo pirmajās dienās degvielas patēriņš turējās stabils, taču tagad tas jau ir jūtams. It sevišķi Lieldienu brīvdienās, kad daudzi izlēma palikt mājās. Tāpat tūlīt sekos maija garās brīvdienas, un tikai pēc tām skaidrāk varēsim redzēt, kā krīze ir ietekmējusi mūsu uzņēmumu. Vismaz pagaidām būtiskas izmaiņas mūsu darbā nav bijusi vajadzība ieviest, protams, izņemot stingrus drošības pasākumus, kas noteikti visās degvielas uzpildes stacijās.

Prognozes par to, vai degvielas cena turpinās kristies, man negribētos izteikt, jo situācija pasaules naftas tirgū var mainīties pat stundas laikā.”

“Darbi saplānoti līdz pat jūlijam”

Andris Upenieks, SIA “Signum” valdes loceklis:

“Pie mums viss notiek! Pasūtījumi un darbi šobrīd ir saplānoti līdz pat jūlijam. Ceļu būves sezona valstī, ņemot vērā labvēlīgos laikapstākļus, ir sākusies pat agrāk nekā ierasts, tāpēc arī mums darba pietiek. Mūsu galvenā produkcija ir ceļa zīmes un ceļa aprīkojums – gājēju barjeras, signālstabiņi, ātrumvaļņi, satiksmes spoguļi, vadstatņi, tāpat ražojam pieturvietu paviljonus, atkritumu urnas, un tam šobrīd noiets nav sarucis. Taču tas galvenokārt ir tāpēc, ka valsts un pašvaldības nav apturējušas savus ceļu būves projektus, un mēs ļoti ceram, ka krīzes laikā tas arī nenotiks, jo tas ir nozīmīgs veids, kā šobrīd sildīt ekonomiku valstī.

Uzņēmumā nodarbinām 34 cilvēkus, un pati galvenā rūpe mums šobrīd ir drošības pasākumu stingra ievērošana, lai nepieļautu, ka ārkārtējā brīdī var nākties pārtraukt ražošanu. Tieši tāpēc esam ļoti pamatīgi izvērtējuši ražošanas procesu – vienā cehā līdzās nestrādā vairāk kā divi darbinieki. Mūsu teritorija ir pietiekami plaša, esam pārskatījuši iespējas un ierīkojuši darbavietas arī telpās, kas līdz šim īsti netika izmantotas. Tāpat arī pusdienas pārtraukums katram ir atšķirīgā laikā, lai cilvēkiem, kas strādā dažādos cehos, nebūtu iespējas kontaktēties. Savukārt, lai samazinātu cilvēku plūsmu uzņēmumā, praktiski esam apturējuši privātpersonu pasūtījumu pieņemšanu, arī piegādātājiem noteiktas stingras prasības. Ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem uzņēmumā problēmu nav, jo šo produkciju savā darbā izmantojam arī ikdienā, tāpēc uzņēmumā ir gan rezerves, gan stabili piegādātāji.”

“Ja visi šobrīd būtu gatavi solidāri nedaudz savilkt jostas, kopā mēs šo krīzi pārdzīvotu”

Juris Sīlis, SIA “Jelgavas tipogrāfija” valdes loceklis:

“Sākoties krīzei, mūsu uzņēmuma eksporta īpatsvars sasniedza apmēram 60 procentus. Galvenie noieta tirgi bija Vācija, Francija un Skandināvijas valstis, taču epidēmija un stingrie drošības pasākumi šajās valstīs izdevējus spieda samazināt pasūtījuma apjomus. Līdz ar to jau martā jutām, ka ražošanas apjoms sarūk par procentiem 30–40. Taču nevar teikt, ka grāmatu iespiešanas pasūtījumi būtu pilnīgi apsīkuši. Ir izdevēji, kuri atzīst, ka pieprasījums pēc grāmatām ir stabils, jo cilvēki, paliekot mājās, izvēlas lasīt, grāmatas iegādājoties internetā.

Uzskatu, ka ārkārtējā situācijā ir ļoti būtiski biznesa vidē saglabāt balansu un neveikt straujas, nepārdomātas darbības – jārīkojas pragmatiski. Ja visi šobrīd būtu gatavi solidāri nedaudz savilkt jostas, kopā mēs šo krīzi pārdzīvotu. Nedrīkst pieļaut, ka laikā, kad daļā nozaru uzņēmumi ir spiesti pilnīgi pārtraukt darbu, citi meklē veidus, kā iedzīvoties uz krīzes rēķina. Tas būtu stingri jākontrolē. Piemēram, mums ražošanas procesā nepieciešams tehniskais spirts, taču šobrīd piegādātājs cenu tam paaugstinājis trīs reizes, un ne jau tāpēc, ka izmaksas būtu augušas…

Esam bijuši spiesti pieņemt lēmumu krīzes laikā par 25 procentiem samazināt atalgojumu lielāko algu saņēmējiem. Ja ņem vērā, ka uzņēmumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir virs 1300 eiro, manuprāt, tas ir prātīgs lēmums, lai šobrīd neviens nepaliktu bez darba un visiem tiktu saglabāti ienākumi. Tajā pašā laikā darbiniekiem noslodze ir mazāka, daļa var strādāt no mājām, pavadīt vairāk laika ar ģimeni, it sevišķi bērniem, kuriem šobrīd īpaši nepieciešams atbalsts, lai palīdzētu attālinātā mācību procesā.

Paralēli tam, protams, skrupulozi sekojam līdzi situācijai – ja ekonomiskie apstākļi pasliktināsies, varam apsvērt arī iespēju pieteikties dīkstāves pabalstam. Tas, manuprāt, šobrīd ir būtiskākais – domāt par saviem darbiniekiem, katrā uzņēmumā pārskatīt saimnieciskos izdevumus un arī investīciju plānus. Arī “Jelgavas tipogrāfija” ir pārskatījusi savus investīciju plānus. Piemēram, šogad uzņēmums paredzēja noslēgt piecu miljonu eiro investīciju projektu, lai kāpinātu ražošanas jaudu, nododot ekspluatācijā jauno ēku un iegādājoties astoņkrāsu iespiedmašīnu. Patlaban šo procesu esam nedaudz pagarinājuši, taču neesam pieņēmuši lēmumu noraut stopkrānu un uz laiku atteikties no iesāktā projekta realizācijas. Tas nozīmē, ka ēkas būvniecība turpinās un arī būvniekiem, kas izpilda mūsu pasūtījumu, būs darbs. Pie labākā scenārija šobrīd plānojam, ka projektu varēsim noslēgt nākamā gada februārī. Ja tas izdosies, tad darbinieku skaits no pašreizējiem 135 varētu pieaugt līdz 170, bet apgrozījums – no 11 miljoniem eiro pagājušajā gadā līdz 16–17 miljoniem eiro.”

“Jūtam, ka pieaug privātpersonu pasūtījumi”

Alvis Traidass, akciju sabiedrības “Smiltnieki” valdes loceklis:

“Pagaidām vēl jūtamies stabili, un mūsu jomā darbs nav apstājies. Ražojam produkciju – aku grodus, bruģi, betona plāksnes, ceļu un ietvju apmales –, kam noiets ir arī ārkārtējā situācijā. Šobrīd pat jūtam, ka pieaug privātpersonu pasūtījumi, un to skaidrojam ar dīkstāvi citās jomās. Proti, cilvēki vairāk laika pavada mājās un izmanto to lietderīgi, lai labiekārtotu privātās teritorijas. Kāds varbūt ilgu laiku aizņemtības dēļ šādus darbus ir atlicis, bet tagad tos realizē. Juridisko personu pasūtījumi gan ir nedaudz samazinājušies, bet ne tik būtiski, lai mums būtu jāpārkārto savs darbs. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 15 darbinieku, un šobrīd visiem stabili varam nodrošināt darbu.

99 procentus savas produkcijas ražojam Latvijas tirgum, jo betona produkcija nav pateicīga eksportam. Taču tajā pašā laikā mums ir arī atsevišķi sadarbības partneri Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā, kur šobrīd produkciju nogādāt ir sarežģīti, tāpēc meklējam citus risinājumus un piegādātājus, jo nevēlamies riskēt ar saviem darbiniekiem, ļaujot viņiem izbraukt no valsts.

Protams, uzņēmumā esam ieviesuši ļoti stingrus drošības pasākumus – dezinfekcija, distancēšanās. Vēl vairāk – rūpējoties par savu darbinieku drošību, esam atraduši veidu, kā samazināt nepieciešamību doties, piemēram, uz veikalu. Proti, esam noorganizējuši, ka uz uzņēmumu divas reizes nedēļā tiek piegādāta svaiga maize, ko darbinieki ģimenes vajadzībām var iegādāties. Tāpat ir piedāvājumi no augļu un dārzeņu, arī gaļas tirgotājiem, un tas arī ir veids, kā uzņēmums šobrīd var domāt par savu darbinieku drošību.”

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē